Management Problems of Persistant Organic Pollutants in Latvia

Bakalaura darba „Noturīgo organisko piesārņotāju pārvaldes problēmas Latvijā” mērķis ir analizēt Latvijā spēkā esošajos normatīvos aktus un pārvaldes modeļus noturīgo organisko piesārņotāju, kuri ir vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem, kas cilvēku darbības rezultātā nonāk vidē, jomā, kā arī izstrādāt nepilnību risinājumu variantus un iespējamus jaunus pārvaldes modeļus. Analīze parādīja, ka normatīvie akti ir nepilnīgi. Tas traucē starptautisko saistību izpildi, it īpaši galveno definīciju un pieļaujamo koncentrāciju ziņā. Tāpat parādījās arī pārvaldes mehānisma vairāku posmu neefektivitāte. Darba galvenie secinājumi: jāveic normatīvo aktu pilnveidošana, lai varētu izpildīt Stokholmas konvencijā paredzētās saistības, kā arī jāreorganizē noturīgos organiskos piesārņotājus saturošu iekārtu savākšanas uzglabāšanas un iznīcināšanas shēma.The purpose of Bachelor Thesis is to analyze legal acts considering persistent organic pollutants that are binding for Latvia and give possible solutions for existing imperfections and suggest new possible management models. The analysis showed that the existing legislation contains some disadvantages that prohibits fulfillment of the Stockholm Convention. The most imperfections concern the main definitions and acceptable concentrations. Also much inefficiency was discovered in the current management model. Main conclusions of the Bachelor Thesis: it is urgently necessary to improve the existing legislation and reorganize collection, storage and disposal of machinery containing persistent organic pollutants

Management Problems of Persistant Organic Pollutants in Latvia

Bakalaura darba „Noturīgo organisko piesārņotāju pārvaldes problēmas Latvijā” mērķis ir analizēt Latvijā spēkā esošajos normatīvos aktus un pārvaldes modeļus noturīgo organisko piesārņotāju, kuri ir vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem, kas cilvēku darbības rezultātā nonāk vidē, jomā, kā arī izstrādāt nepilnību risinājumu variantus un iespējamus jaunus pārvaldes modeļus. Analīze parādīja, ka normatīvie akti ir nepilnīgi. Tas traucē starptautisko saistību izpildi, it īpaši galveno definīciju un pieļaujamo koncentrāciju ziņā. Tāpat parādījās arī pārvaldes mehānisma vairāku posmu neefektivitāte. Darba galvenie secinājumi: jāveic normatīvo aktu pilnveidošana, lai varētu izpildīt Stokholmas konvencijā paredzētās saistības, kā arī jāreorganizē noturīgos organiskos piesārņotājus saturošu iekārtu savākšanas uzglabāšanas un iznīcināšanas shēma.The purpose of Bachelor Thesis is to analyze legal acts considering persistent organic pollutants that are binding for Latvia and give possible solutions for existing imperfections and suggest new possible management models. The analysis showed that the existing legislation contains some disadvantages that prohibits fulfillment of the Stockholm Convention. The most imperfections concern the main definitions and acceptable concentrations. Also much inefficiency was discovered in the current management model. Main conclusions of the Bachelor Thesis: it is urgently necessary to improve the existing legislation and reorganize collection, storage and disposal of machinery containing persistent organic pollutants

Distribution of trace elements in sediments of Lake Liepaja

Darbā novērtēts vairāku mikroelementu (Ti, Cr, Mn, Fe, Ni, Cu, Zn, As, Cd, Hg un Pb) sadalījums Liepājas ezera sedimentos. Telpiskais elementu sadalījums ir samērā heterogēns, kas norāda uz vairākiem iespējamiem mikroelementu izcelsmes avotiem. Sedimenti tika sadalīti frakcijās ar sekojošiem daļiņu izmēriem: 100 μm, 80 μm, 63 μm, 50 μm un <50 μm. Visaugstākās koncentrācijas visiem elementiem tika konstatētas sedimentu frakcijās ar daļiņu izmēriem 63 un 50 μm. Sedimentu kvalitāte un piesārņotības pakāpe tika novērtēta izmantojot ģeoakumulācijas indeksu, bagātinātības faktoru, piesārņojuma slodzes indeksu un koncentrēšanas faktoru, kas parādīja, ka sedimenti visās frakcijās nav piesārņoti ar Mn, Ti, Ni, un V, savukārt ir piesārņoti ar Pb, Zn, Cu un Cr. Piesārņotības pakāpi attiecībā uz Cd un Hg no iegūtajiem rezultātiem nebija iespējams viennozīmīgi novērtēt.Spatial and statistical distribution of heavy metals (Ti, Cr, Mn, Fe, Ni, Cu, Zn, As, Cd, Hg and Pb) in sediments of Lake Liepaja was assessed. Spatial distribution of heavy metals showed heterogeneous dispension in the lake, which suggests the existance of different pollution sources. Sediments were separated into following fractions by particle size: 100 μm, 80 μm, 63 μm, 50 μm and <50 μm Maximum concentrations for all analysed elements were observed in the sediment fractions with particle size of 63 and 50 μm. Sediment quality was characterized by the geoaccumulation index and enrichment factor that show unpolluted level of Mn, Ti, Ni, and V in all fractions and polluted character concerning to Pb, Zn, Cu and Cr. Indefinite pollution status refers to Cd and Hg