17 research outputs found

    ŠŸŃ€Š¾Ń„ŠµŃŃŠ¾Ń€ ŠœŠ°ŠŗсŠøŠ¼ ŠœŠøхŠ°Š¹Š»Š¾Š²Šøч Š”ŃƒŃ…Š°Š½Š¾Š²: ŠæŠµŃ€ŃŠ¾Š½Š°Š»ŃŒŠ½Ń‹Š¹ уŠŗŠ°Š·Š°Ń‚ŠµŠ»ŃŒ Š»ŠøтŠµŃ€Š°Ń‚ŃƒŃ€Ń‹

    Get PDF
    Saturs: PriekÅ”vārds. Profesors Maksims Duhanovs - pedagogs un zinātnieks / K. Počs. Vēstures zinātņu doktora profesora Maksima Duhanova publicētie darbi (1954.-1980.). Darbi par vēstures zinātņu doktoru profesoru M. Duhanovu. Vēstures zinātņu doktora profesora M. Duhanova darbu alfabētiskais rādÄ«tājs. Personu rādÄ«tājs

    ŠŸŃ€Š¾Ń„ŠµŃŃŠ¾Ń€ ŠœŠ°ŠŗсŠøŠ¼ ŠœŠøхŠ°Š¹Š»Š¾Š²Šøч Š”ŃƒŃ…Š°Š½Š¾Š²: ŠæŠµŃ€ŃŠ¾Š½Š°Š»ŃŒŠ½Ń‹Š¹ уŠŗŠ°Š·Š°Ń‚ŠµŠ»ŃŒ Š»ŠøтŠµŃ€Š°Ń‚ŃƒŃ€Ń‹

    Get PDF
    Saturs: PriekÅ”vārds. Profesors Maksims Duhanovs - pedagogs un zinātnieks / K. Počs. Vēstures zinātņu doktora profesora Maksima Duhanova publicētie darbi (1954.-1980.). Darbi par vēstures zinātņu doktoru profesoru M. Duhanovu. Vēstures zinātņu doktora profesora M. Duhanova darbu alfabētiskais rādÄ«tājs. Personu rādÄ«tājs

    ŠŸŃƒŠ±Š»ŠøŠŗŠ°Ń†ŠøŠø ŠæрŠµŠæŠ¾Š“Š°Š²Š°Ń‚ŠµŠ»ŠµŠ¹ Š›Š°Ń‚Š²ŠøŠ¹ŃŠŗŠ¾Š³Š¾ Š³Š¾ŃŃƒŠ“Š°Ń€ŃŃ‚Š²ŠµŠ½Š½Š¾Š³Š¾ уŠ½ŠøŠ²ŠµŃ€ŃŠøтŠµŃ‚Š° ŠøŠ¼. ŠŸ. Š”тучŠŗŠø,1945-1965: Š±ŠøŠ±Š»ŠøŠ¾Š³Ń€Š°Ń„Šøя, 1

    Get PDF
    Bibliogrāfiskajā rādÄ«tājā sakopotas publikācijas, ko sarakstÄ«juÅ”i Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes profesori, docenti, pasniedzēji, aspiranti, laboranti un citi zinātniskie darbinieki divdesmit gados (1945.ā€”1965.). RādÄ«tāja pirmā da|a aptver darbus sabiedriski politiskajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs. Tajā apkopoti Ŕādi izdevumu veidi: mācÄ«bu grāmatas, dažādi mācÄ«bu lÄ«dzekli (iespiesti tipogrāfiski vai ar rotaprintu), monogrāfijas, kandidāta un doktora disertācijas un to autoreferāti, raksti, kas ievietoti krājumos un zinātniskajā periodikā, raksti, kas publicēti žurnālos un laikrakstos, kā arÄ« konferencēs nolasÄ«to referātu tēzes. Viss materiāls sistematizēts pēc zinātņu nozarēm. Katras zinātņu nozares ietvaros tas sakārtots autoru uzvārdu alfabēta kārtÄ«bā, bet viena autora darbi savukārt sakārtoti darbu nosaukumu alfabēta kārtÄ«bā

    The visual rhetoric of advertising in magazine "Cosmopolitan" (2002ā€“2014)

    No full text
    Bakalaura darbā ā€žVizuālā retorika žurnāla ā€žCosmopolitanā€ reklāmās (2002-2014) tika pētÄ«ts kā mainÄ«juŔās ir vizuālās retorikas attÄ«stÄ«bas tendences divapdsmit gadu laikā. Darbā tika izvirzÄ«ts mērÄ·is ar kontentanalÄ«zes metodes palÄ«dzÄ«bu, izanalizēt reklāmas no žurnāla iznākÅ”anas lÄ«dz Å”im gadam. Darbs sastāv no trÄ«s daļām ā€“ teorijas, metodoloÄ£ijas un empÄ«rijas daļām. Teorijas daļā ir apkopota informācija par medijiem, tai skaitā žurnālu raksturojumiem un iedalÄ«jumiem, reklāmu, tai skaitā reklāmu žurnālos un tās manipulāciju un kultivāciju, kā arÄ« reklāmas vizuālo komunikāciju, tai skaitā vizuālo retoriku, semiotiku un metaforām. MetodoloÄ£ijas daļā ir aprakstÄ«tas darbā izmantotās metodes ā€“ kontentanalÄ«ze un fokusgrupas diskusija. EmpÄ«riskā daļā ir apkopoti pētÄ«juma rezultāti. Atslēgas vārdi: Vizuālā retorika, žurnālu reklāmas, Cosmopolitan, kontentanalÄ«ze.ā€ƒThis bachelors paper, The visual rhetoric of advertising in magazine ā€Cosmopolitanā€ (2002-2014), deals with the issue of the development of visual rhetoric in a timespan of twelve years. The aim of this research was to analyze the printed advertisements in the Cosmopolitan magazines issued form 2002 to 2014 by using content analysis as the data analysis method. This paper consists of three parts ā€“ theoretical, methodological, and empirical part. In the theoretical part the author presents summarized information on the subject of mass media, including characterization and systematization of magazines and advertisements, including printed advertisements in magazines and the manipulation and cultivation of it, as well as the visual communication in advertisements, including visual rhetoric, semiotics and metaphors. In the methodological part the author describes the methods used in the paper ā€“ content analysis method and a focus group discussion. In the empirical part the author summarizes the results of this research. Keywords: visual rhetoric, advertisements in magazine, Cosmopolitan, content analysis

    The Social Work Environment of a Special Education Teacher as a Successful Condition for Cooperation with Parents at Preschool

    No full text
    Diplomdarba ā€žSpeciāla pedagoga sociālā darba vide kā veiksmÄ«gs sadarbÄ«bas nosacÄ«jums ar vecākiem pirmsskolāā€ mērÄ·is ir izpētÄ«t speciālā pedagoga sociālo darba vidi un sadarbÄ«bas iespējas ar vecākiem. Teorētiskajā daļā analizēta literatÅ«ra par saskarsmi, pirmsskolas sociālo darba vidi, par sadarbÄ«bas iespējām starp speciālo pedagogu un vecākiem. AplÅ«kota likumdoÅ”ana par speciālā pedagoga un vecāku tiesÄ«bām, un pienākumiem. PētÄ«juma laikā tika anketēti 36 speciālie pedagogi, 48 bērnu vecāki un x speciālās pirmsskolas iestādes 6 pedagogi un bērnu vecāki. PētÄ«juma laikā tika analizēti divi atŔķirÄ«gi mācÄ«bu procesa organizācijas veidi - viens no mācÄ«bu procesa organizācijas veidiem ir , kad bērni iet uz nodarbÄ«bām pie speciālā pedagoga; Otrais - speciālais pedagogs strādā grupā, kā grupas un speciālais pedagogs vienlaicÄ«gi. PētÄ«juma rezultāti liecina, ka no sadarbÄ«bas viedokļa labāks ir modelis, kad speciālais pedagogs strāda grupā vienlaicÄ«gi kā grupas un speciālais pedagogs. PētÄ«juma gaitā tika izstrādāti ieteikumi veiksmÄ«gākai sadarbÄ«bai starp speciālo pedagogu un bērnu vecākiem. Tika izveidots informatÄ«vs buklets vecākiem par sadarbÄ«bas iespējām ar speciālo pedagogu. Bukletā vecāki tiek aicināti uz sadarbÄ«bu ar speciālo pedagogu, tā paplaÅ”inot bērna izaugsmes iespējas, un veicinot harmoniskāku bērna attÄ«stÄ«bu. Atslēgvārdi: speciālais pedagogs, sociālā darba vide, sadarbÄ«ba, pirmsskola.The aim of this thesis ā€The social work environment of a special education teacher as a successful condition for cooperation with parents at preschoolā€ is to research the social work environment of a special education teacher and the collaboration possibilities with parents. The theoretical part analyses literature on communication, social work environment at preschool and possibilities of collaboration between a special education teacher and parents. It inspects the legislation on the rights and responsibilities of a special education teacher and parents. During the research process 36 special education teachers, 48 parents and 6 teachers and parents of a special preschool education institution x were surveyed. During the research there were two different educational process organization types analyzed: one of the educational process organization types concerns children attending classes of a special education teacher and the other one concerns a special education teacher working with a group as a group and as a special education teacher at the same time. The research concludes that collaboration wise the best model is the one that regards a special education teacher working with a group as a group and as a special education teacher at the same time. During the research process there were recommendations implemented in respect of a more successful collaboration between a social education teacher and parents. An informative brochure on possibilities of collaboration with a special education teacher was designed for parents. The brochure invites parents to collaborate with a special education teacher thereby increasing the possibilities of childrenā€™s progress and facilitating a more harmonious development of children. Keywords: special education teacher, social work environment, collaboration, preschool

    Development of the basic rights in Latvia

    No full text
    CilvēktiesÄ«bas un pamattiesÄ«bas ir tiesÄ«bu kategorija, kas vispirms raksturo cilvēka un valsts attiecÄ«bas. PamattiesÄ«bu jēdziens ir saistÄ«ts ar konstitucionālā likuma pozitÄ«vismu, tās ir subjektÄ«vās tiesÄ«bas, kas tiek garantētas Latvijas Republikas Satversmē. Ar jēdzienu ā€žcilvēktiesÄ«basā€ parasti tiek apzÄ«mētas tiesÄ«bas, kas noteiktas starptautisko tiesÄ«bu normās, bet ar jēdzienu ā€žpamattiesÄ«basā€ ā€“ tiesÄ«bas, kas noteiktas valsts iekŔējo (nacionālo) tiesÄ«bu normās. Lai precÄ«zi apzÄ«mētu visu Å”o tiesÄ«bu kopumu, korekti bÅ«tu lietot abus jēdzienus kopā ā€“ ā€žcilvēktiesÄ«bas un pamattiesÄ«basā€. PamattiesÄ«bu centrā ir jābÅ«t cilvēkam kā personÄ«bai, jo tās aizsargā konkrētas personÄ«bas izpausmes veidus. Pie tam, tās var pildÄ«t savu funkciju tikai tad, ja tām ir augstāks rangs nekā citām normām. LÄ«dz ar to, par pamattiesÄ«bām jāuzskata tikai tās tiesÄ«bas, kuras ir iekļautas konstitucionāla ranga vai augstāka juridiska ranga aktā, nekā tas ir ā€žparastamā€ likumam. PamattiesÄ«bas ir izteikts 20. ā€“ 21.gs. jēdziens, tomēr tās tika iekļautas arÄ« 16. ā€“ 19.gs. normatÄ«vajos aktos. Jau kopÅ” 16.gs. dažādos normatÄ«vajos aktos tika garantētas vairākas pamattiesÄ«bas: tiesÄ«bas uz tiesas aizsardzÄ«bu, ticÄ«bas brÄ«vÄ«ba, tiesÄ«bas uz Ä«paÅ”umu, dzÄ«vÄ«bu u.c. Tā kā Latvijas teritorijā pastāvēja kārtu sabiedrÄ«ba, tad arÄ« pamattiesÄ«bas katrai no kārtām, atkarÄ«bā no tai esoÅ”ajām privilēģijām un/ vai ierobežojumiem, atŔķīrās. AtŔķīrās arÄ« garantēto pamattiesÄ«bu apjoms, kuras tika garantētas katrai kārtai. Modernu, konstitucionāla lÄ«meņa pamattiesÄ«bu katalogu Latvijas valsts ieguva tikai 1998.gadā, kad Satversme tika papildināta ar 8.nodaļu ā€žCilvēka pamattiesÄ«basā€. Tomēr, attÄ«stoties sabiedrÄ«bai, tai kļūstot aizvien kompleksākai, lÄ«dzi mainās arÄ« pamattiesÄ«bu saturs. LÄ«dz ar to, tas, kas Å”odien ir moderns un laikmetam atbilstoÅ”s, pēc gadiem var bÅ«t jau novecojis un pakļaujams izmaiņām. Tomēr, nedrÄ«kst aizmirst, ka pamattiesÄ«bu pamatā ir un paliek personas aizsardzÄ«bas mehānisms pret valsti, kura galvenais uzdevums ir noteikt personas individuālās brÄ«vÄ«bas sfēras robežu pret valsts iejaukÅ”anos.Human and fundamental rights are category of the law that characterizes at foremost interaction between individual and state. Concept of fundamental rights is bound with possessiveness of constitutional law; these are subjective rights, guaranteed by the Constitution of the Republic of Latvia. With concept of human rights typically are marked rights stated by international laws, but fundamental rights are prescribed by national laws. To formulate explicitly whole volume of these rights correctly would be join both human and fundamental rights. In the centre of the fundamental rights should be individual as personality because these rights protect ways of expression of the distinct individual. These rights could present only when they are superior to other laws. Therefore only these rights should be declared as fundamental whose are includes into laws ranked to constitutional or even higher ranked acts not in laws with power of ā€œordinaryā€ laws. Fundamental rights are typical concept of XX ā€“ XXI centuries, but these rights were included into laws and regulations in XVI to XIX. Already from XVI century into several laws were guaranteed some fundamental rights: protection of the court, freedom of religion, proprietary right and so forth. In Latvia community were ranked, therefore fundamental rights differ from class to rank, depending on privileges and freedoms of certain position. Differs also guaranteed volume of fundamental rights assured to each class. Modern set of fundamental rights at constitutional level Latvian state gained only in year 1998 when to Constitution of the Republic of Latvia were added caper 8 - Fundamental Human Rights. Nonetheless by the means of community improvement up to develops fundamental rights issue. Therefore that what is modern and up to date today in years to come will become obsolete and supposed to be alternated. But should not forget that base of fundamental rights stays and remains main instrument of protection person, from state and primary accent of these rights is to determine sphere of personal freedoms to protect them from implication of state

    Development of the basic rights in Latvia

    No full text
    CilvēktiesÄ«bas un pamattiesÄ«bas ir tiesÄ«bu kategorija, kas vispirms raksturo cilvēka un valsts attiecÄ«bas. PamattiesÄ«bu jēdziens ir saistÄ«ts ar konstitucionālā likuma pozitÄ«vismu, tās ir subjektÄ«vās tiesÄ«bas, kas tiek garantētas Latvijas Republikas Satversmē. Ar jēdzienu ā€žcilvēktiesÄ«basā€ parasti tiek apzÄ«mētas tiesÄ«bas, kas noteiktas starptautisko tiesÄ«bu normās, bet ar jēdzienu ā€žpamattiesÄ«basā€ ā€“ tiesÄ«bas, kas noteiktas valsts iekŔējo (nacionālo) tiesÄ«bu normās. Lai precÄ«zi apzÄ«mētu visu Å”o tiesÄ«bu kopumu, korekti bÅ«tu lietot abus jēdzienus kopā ā€“ ā€žcilvēktiesÄ«bas un pamattiesÄ«basā€. PamattiesÄ«bu centrā ir jābÅ«t cilvēkam kā personÄ«bai, jo tās aizsargā konkrētas personÄ«bas izpausmes veidus. Pie tam, tās var pildÄ«t savu funkciju tikai tad, ja tām ir augstāks rangs nekā citām normām. LÄ«dz ar to, par pamattiesÄ«bām jāuzskata tikai tās tiesÄ«bas, kuras ir iekļautas konstitucionāla ranga vai augstāka juridiska ranga aktā, nekā tas ir ā€žparastamā€ likumam. PamattiesÄ«bas ir izteikts 20. ā€“ 21.gs. jēdziens, tomēr tās tika iekļautas arÄ« 16. ā€“ 19.gs. normatÄ«vajos aktos. Jau kopÅ” 16.gs. dažādos normatÄ«vajos aktos tika garantētas vairākas pamattiesÄ«bas: tiesÄ«bas uz tiesas aizsardzÄ«bu, ticÄ«bas brÄ«vÄ«ba, tiesÄ«bas uz Ä«paÅ”umu, dzÄ«vÄ«bu u.c. Tā kā Latvijas teritorijā pastāvēja kārtu sabiedrÄ«ba, tad arÄ« pamattiesÄ«bas katrai no kārtām, atkarÄ«bā no tai esoÅ”ajām privilēģijām un/ vai ierobežojumiem, atŔķīrās. AtŔķīrās arÄ« garantēto pamattiesÄ«bu apjoms, kuras tika garantētas katrai kārtai. Modernu, konstitucionāla lÄ«meņa pamattiesÄ«bu katalogu Latvijas valsts ieguva tikai 1998.gadā, kad Satversme tika papildināta ar 8.nodaļu ā€žCilvēka pamattiesÄ«basā€. Tomēr, attÄ«stoties sabiedrÄ«bai, tai kļūstot aizvien kompleksākai, lÄ«dzi mainās arÄ« pamattiesÄ«bu saturs. LÄ«dz ar to, tas, kas Å”odien ir moderns un laikmetam atbilstoÅ”s, pēc gadiem var bÅ«t jau novecojis un pakļaujams izmaiņām. Tomēr, nedrÄ«kst aizmirst, ka pamattiesÄ«bu pamatā ir un paliek personas aizsardzÄ«bas mehānisms pret valsti, kura galvenais uzdevums ir noteikt personas individuālās brÄ«vÄ«bas sfēras robežu pret valsts iejaukÅ”anos.Human and fundamental rights are category of the law that characterizes at foremost interaction between individual and state. Concept of fundamental rights is bound with possessiveness of constitutional law; these are subjective rights, guaranteed by the Constitution of the Republic of Latvia. With concept of human rights typically are marked rights stated by international laws, but fundamental rights are prescribed by national laws. To formulate explicitly whole volume of these rights correctly would be join both human and fundamental rights. In the centre of the fundamental rights should be individual as personality because these rights protect ways of expression of the distinct individual. These rights could present only when they are superior to other laws. Therefore only these rights should be declared as fundamental whose are includes into laws ranked to constitutional or even higher ranked acts not in laws with power of ā€œordinaryā€ laws. Fundamental rights are typical concept of XX ā€“ XXI centuries, but these rights were included into laws and regulations in XVI to XIX. Already from XVI century into several laws were guaranteed some fundamental rights: protection of the court, freedom of religion, proprietary right and so forth. In Latvia community were ranked, therefore fundamental rights differ from class to rank, depending on privileges and freedoms of certain position. Differs also guaranteed volume of fundamental rights assured to each class. Modern set of fundamental rights at constitutional level Latvian state gained only in year 1998 when to Constitution of the Republic of Latvia were added caper 8 - Fundamental Human Rights. Nonetheless by the means of community improvement up to develops fundamental rights issue. Therefore that what is modern and up to date today in years to come will become obsolete and supposed to be alternated. But should not forget that base of fundamental rights stays and remains main instrument of protection person, from state and primary accent of these rights is to determine sphere of personal freedoms to protect them from implication of state

    An examination of the Latvian clinical personality inventory criterion validity of overreporting scales for the Russian version.

    No full text
    VeselÄ«bas psiholoÄ£ijaPsiholoÄ£ijaHealth PsychologyPsychologyÅ is pētÄ«jums veikts Latvijas InvestÄ«ciju un attÄ«stÄ«bas aÄ£entÅ«rasā€Æ(LIAA) projekta KC-PI-2020/18 "KlÄ«niskais personÄ«bas tests (II posms)" ietvaros. PētÄ«juma mērÄ·is ir veikt Latvijas KlÄ«niskā personÄ«bas testa (LKPT) krievu versijas (Perepjolkina u.c., 2021.) simptomu pārspÄ«lÄ“Å”anas skalu kriteriālās pamatotÄ«bas pārbaudi. PētÄ«juma ietvaros tika analizētas simptomu pārspÄ«lÄ“Å”anas atbilžu sniegÅ”anas skalas ā€“ SP1 ā€“ Psihotisko traucējumu pārspÄ«lÄ“Å”anas indekss un SP2 ā€“ Garastāvokļa, neirotisko un ar stresu saistÄ«to traucējumu pārspÄ«lÄ“Å”anas indekss. Kriteriālās pamatotÄ«bas pārbaudei tika izvirzÄ«ti pamatkritēriji: SP1 skalai psihotisko traucējumu simptomu pārspÄ«lÄ“Å”anas instrukcija (B instrukcija), SP2 skalai garastāvokļa, neirotisko un ar stresu saistÄ«to traucējumu simptomu pārspÄ«lÄ“Å”anas instrukcija (C instrukcija). PētÄ«jumā piedalÄ«jās 49 respondenti (nsiev = 81.6%, nvÄ«r = 18.4%, M = 37.59, SD = 11.72). Respondenti aizpildÄ«ja informēto piekriÅ”anu, demogrāfisko datu aptauju un divas reizes (otro reizi tests tika pildÄ«ts nākamajā dienā) LKPT testa krievu versiju. Ievērojot nejauŔības principu, daļa no respondentiem pirmajā dienā saņēma B vai C instrukciju, nākamajā dienā visi respondenti aizpildÄ«ja testu pēc A instrukcijas (pildot testu godÄ«gi). IegÅ«tie rezultāti liecina par to, ka ir apstiprināta LKPT krievu versijas SP1 un SP2 skalu kriteriālā pamatotÄ«ba ā€“ SP skalu apgalvojumi diferencē dalÄ«bniekus atkarÄ«bā no sniegtajām instrukcijām, pildot testu godÄ«gi (A instrukcija), pārspÄ«lējot psihotisko traucējumu simptomus (B instrukcija) un pārspÄ«lējot garastāvokļa, neirotiskos un ar stresu radÄ«tos simptomus (C instrukcija). Tas nozÄ«mē, ka tiek veicinātas kvalitatÄ«vākas individuālās psiholoÄ£iskās izpētes procedÅ«ras, palÄ«dzot speciālistiem atpazÄ«t simptomu pārspÄ«lÄ“Å”anu un veikt maksimāli korektus secinājumus par katru indivÄ«du, kas veicis Å”o testu. Turpmāk bÅ«tu nepiecieÅ”ams ticamÄ«bas skalu kriteriālās pamatotÄ«bas pārbaudei iesaistÄ«t arÄ« klÄ«nisko respondentu grupu, palielināt respondentu izlasi un mazināt dzimumu disproporciju, precÄ«zākai iespējamo diagnožu noteikÅ”anai pārbaudÄ«t skalu un apgalvojumu specifiskuma un sensitivitātes indeksus, dažādot psihotisko traucējumu un garastāvokļa, neirotisko un ar stresu saistÄ«to traucējumu instrukciju aprakstus.The present study has been carried out within the framework of the project KC-PI-2020/18, Clinical Personality Test, of the Investment and Development Agency of Latvia. The purpose of the study is to verify the criterion validity of the overreporting validity scales of the Russian language version of the Latvian Clinical Personality Test (LCPT) (Perepjolkina et al., 2021). The study analysed the following overreporting scales: SP1 ā€“ overreporting of psychotic disorders, and SP2 ā€“ overreporting for mood, neurotic and stress-related disorders. The basic criteria for the verification of criterion validity were overreporting instruction for symptoms of psychotic disorders (instruction B) for scale SP1, and overreporting instruction for symptoms of mood, neurotic and stress-related disorders for scale SP2 (instruction C). 49 respondents participated in the study (female = 81.6%, male = 18.4%, M = 37.59, SD = 11.72). Respondents filled in an informed consent form, a demographic survey, and the Russian version of the LCPT test twice (the second time the test was completed on the next day). Based on random selection, part of the respondents received instructions B or C on the first day. On the next day all respondents completed the test according to instructions A (completing the test honestly). The results show that the criterion validity of the scales SP1 and SP2 of the Russian language version of the LCPT has been confirmed, statements of the SP scales differentiate participants according to the instructions given, completing the test honestly (instruction A), overreporting of psychotic disorders (instruction B) and overreporting of mood, neurotic and stress-induced symptoms (instruction C). This means that more qualitative individual psychological research procedures are promoted, helping specialists recognize overreporting and make maximally accurate conclusions about each individual who has taken the test. In the future, it would be necessary to involve a group of clinical respondents in the verification of criterion validity of reliability scales; to increase the sample of respondents, and to reduce gender disproportion; to test the specificity and sensitivity indexes of the scales and statements in order to provide for more accuracy in identifying possible diagnoses; to diversify descriptions of instructions for psychotic disorders and for mood, neurotic and stress-related disorders

    The Development of the Sense of Tolerance in RPBJC (RÄ«gas paÅ”valdÄ«bas Bērnu un jaunieÅ”u centrs) department ApÄ«te for teenagers ages13 to 14

    No full text
    PētÄ«jumā ir teorētiski aplÅ«kota un empÄ«riski pamatota tolerances izjÅ«tas attÄ«stÄ«ba bērnu namā ā€žApÄ«teā€ dzÄ«vojoÅ”iem 13 ā€“ 14 gadus veciem pusaudžiem. PētÄ«jumā teorētiski raksturots darbÄ«bas pētÄ«juma dizains, kurā balstās pētÄ«jums, empÄ«riski raksturots bērnu nams, teorētiski un empÄ«riski raksturota 13 ā€“ 14 gadus veco pusaudžu domāŔanas attÄ«stÄ«ba, vērtÄ«bas un intereses, kā arÄ« analizēti pusaudži Eriksona identitātes krÄ«zes laikā. Teorētiski un empÄ«riski analizētas tolerances izjÅ«tas pazÄ«mes, diskriminācijas jēdziens, tolerances izjÅ«tu noteicoÅ”ie faktori bērnu namā. PētÄ«jums veikts, lai to varētu izmantot turpmākai pētnieciskai vai praktiskai darbÄ«bai bērnu namos, Ä«paÅ”i b/n ā€žApÄ«teā€ darbinieki tālākā darbā ar pusaudžiem. Atslēgvārdi: pusaudži, bērnu nams, tolerance, iecietÄ«ba, tolerances izjÅ«ta, tolerances izjÅ«tas attÄ«stÄ«ba pusaudžiem, darbÄ«bas pētÄ«jumsThe present paper engages in theoretical and empirical discussion on the sense of tolerance in adolescents living in the children's home ApÄ«te, aged 13 to 14. The paper contains a theoretical analysis which forms the basis of this particular piece of work, an empirical description of the children's home, a theoretical and empirical characterization of the cognitive development, values, and interests of the adolescents aged 13 to 14. It also involves the study of adolescents in the period of Erikson's identity crisis, the characteristics of the sense of tolerance, the term of discrimination, and the defining factors of the sense of tolerance in the children's home. The present research was carried out with the intent of forming grounds for further research or practical work with adolescents living in children's homes or particularly ApÄ«te. Key terms: adolescents, children's home, tolerance, the sense of tolerance, the development of the sense of tolerance in adolescents, action researc

    The obligation to keep business secret and competition restrictions according to labour law

    No full text
    NeizpauÅ”anas pienākuma ievēroÅ”ana no darbinieka puses un vienoÅ”anās par konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigÅ”anas ir tiesisks lÄ«dzeklis, kā darba devējam panākt savas komercdarbÄ«bas aizsardzÄ«bu. Darba likuma 83. - 85.pants praksē tiek piemērots reti un nevienveidÄ«gi. Darba mērÄ·is ir pētÄ«t un analizēt darba tiesÄ«bu teoriju attiecÄ«bā par (?attiecÄ«bā pret/saistÄ«bā ar?) darbinieka neizpauÅ”anas pienākumu un vienoÅ”anos par konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecÄ«bu izbeigÅ”anas un praksi Latvijā. Vadoties no izvirzÄ«tā mērÄ·a, darbu veido divi pētniecÄ«bas virzieni ā€“ darba tiesÄ«bu teorijas izpēte un tiesu prakses analÄ«ze. Lai panāktu vienotu tiesÄ«bu piemēroÅ”anu, nepiecieÅ”ams precizēt atseviŔķas Darba likuma 84. un 85.panta daļas, savukārt, tiesai ievērot vienotu tiesÄ«bu normu iztulkoÅ”anu un piemēroÅ”anu. Atslēgas vārdi: neizpauÅ”anas pienākums, konfidencialitātes atruna, konkurences ierobežoÅ”anaEmployeeā€™s compliance with the non-disclosure obligation and non-competition agreement in labor contracts, which usually take effect when the employer-employee relationship has ended, are legal means to ensure the protection of the employerā€™s business. The Clauses 83 ā€“ 85 of Labor Law are applied rarely and not uniformly in practice. The objective of the Masterā€™s thesis is to research and analyze the theory and practice of labor law in relation to the employeeā€™s non-disclosure obligation and agreement on limitation of competition after the termination of labor relations in Latvia. According to the objective of the Masterā€™s thesis, the research consists of two exploratory directions ā€“ a research of theory of the labor law and an analysis of case law. In order to achieve a uniform implementation of the law, separate parts of the clauses 84 and 85 of Labor Law require a more precise definition, whereas courts should apply and interpret the law uniformly. Key words: non-disclosure obligation, agreement on limitation of competition, trade secrets, non-competition claus
    corecore