KONGRESS RĒZEKNĒ: CEĻĀ UZ LATVIJAS VALSTI

Eiropas valstu vēsturē vienmēr ir pastāvējušas atšķirīgas kultūras kopienas, kas lielākoties bāzējas reģionos. Kultūras kopienām var būt sava atšķirīga valoda, cita reliģija vai konfesionalitāte, atšķirīga vēsture un kultūras tradīcijas, kas liek pamatus citādībai un veido spēcīgu un vitālu reģionālo identitāti. Pirmā pasaules kara laikā, sabrūkot lielajām Eiropas impērijām un mainoties ģeopolitiskajai situācijai, Eiropas reģionālo identitāšu vēsture, un nereti šie reģioni, būdami kultūras ziņā atšķirīgi, ir kļuvuši par svarīgu elementu un katalizatoru nacionālu valstu veidošanās procesā. Īpaši šeit ir jāizceļ Latgales loma un nozīme neatkarīgas un demokrātiskas valsts veidošanās procesā. Latvijas nacionālais valsts vēstures tapšanas naratīvs nav iedomājams bez reģionālās vēstures naratīva integrēšanas un akceptēšanas, tas nozīmē bez Latgales kongresa procesa un rezultātu nozīmes akcentēšanas. Referātā ir aplūkoti šādi Latgales kongresa tapšanas un sagatavošanas vēstures aspekti: 1. Latgales kongresa idejas ģenēze laikmeta notikumu kontekstā, īpaši akcentējot Pirmā pasaules kara norisi un Eiropas impēriju sabrukuma laiku: 1914.–1918. g. 2. Latvijas politisko partiju un intelektuālo aprindu attieksme pret Latgales apvienošanos ar pārējo Latviju, un kongresa sagatavošanu

THE TERRITORIAL IDENTY OF LATGALE IN THE CROSSROADS OF GLOBALIZATION AND GLOCALIZATION

The aim of this paper is to analyze the processes of formation of Latgale’s territorial identity during the age of globalization in the last 20 years. Research was carried out using the latest data of qualitative research of the Institute of Philosophy and Sociology of University of Latvia (the thematic research of Latvian Science Council’s project "Political development of the nation's self-confi dence after restoration of Latvian independence: Trends and Factors," head of project: Inese Runce, 2009-2012) and the latest theoretical insights of territorial identity construction processes under the impact of globalization and glocalization. On the basis of analysis of the socio-political processes and the experience of other countries, it must be emphasised that the placemaking is an important political process, not only at national but also at sub-regional level. Regional authorities should be able to offer a specifi c political vision, not only to the national power authorities, but also to the main bearers of regional identity - the people in regions. As it is shown by the recent studies, during the past 20 years in Latvia, the regional identity manifests itself only in Latgale where it is alive and vibrant, and the care and preservation and making of identity comes directly from the very bearers of this identity. Regional authorities, in collaboration with local NGOs, experts on culture, etc. must also contribute to the internal integration of the region, where each municipality and each form of local identity has its own recognized place and function, creating diverse forms of sustainable regional communities and regional identities. Regional identity is not exclusive and is able to unite different religious, ethnic, linguistic groups in a single whole entity. Over the past twenty years the process of formation of Latgale regional identity can be divided into three stages: 1. 90s of 20th century – the stage of denial of regional identity. In this decade the preservation and construction of Latgale regional identity is carried out only by few individuals or interest groups: writers, researchers, artists, local intellectuals who are mainly based in the circles of local intellectuals at Rezekne University College, as well as indirectly Latgale Research Institute of Daugavpils University; 2. The fi rst decade of 2000s - a gradual increase of awareness of regional identity. During the period this has been a gradual growth of awareness of regional identity and its development process. "Latgale radio”, Latgalian music groups are being launched, also the extensive scientific and political debate on the status of Latgale language started, socio-linguistic research projects initiated and a new non-governmental organizations established, the first portals in Latgalian as well the new initiative of regional municipalities are being launched; 3. 2010 to 2013 - analyzing the last three years of political and intellectual life trends, it can be argued that a qualitatively new stage in the recognition of regional identity and its construction process has been created: current political debate before and after the elections of 11th Saeima and the language referendum, discussions on the role of Latgalian as regional language, the National Development plan (NDP), development of the structural budget plans. However, it is clear that those spring sprouts must be protected, due to the fact that the strong centralizing tendencies in the Latvian political culture still exist

Religiosity in Latvia: History and Present Situation

Ideja par monogrāfiju, kas aplūkotu situāciju mūsdienu akadēmiskajā reliģijpētniecībā Latvijā, radās 2011. gada oktobrī, kad Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa sekcijā “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” tika nolasīti 22 referāti gan par reliģijpētniecības un teoloģijas vēsturi Latvijā un tās mūsdienu teorētiskajiem kontekstiem, gan arī par dažādiem konkrētiem Latvijas reliģiju vēstures tematiem un reliģiskās dzīves aktualitātēm. Liela daļa referātu autoru iesaistījās arī turpmākajā monogrāfijas veidošanā. Monogrāfija parāda ne tikai tās autoru metodoloģisko pieeju un uzskatu daudzveidību. Tās sadaļās saglabāts arī autoru individuālais izteiksmes stils, kas daudzviet piešķir vēstījumam papildus nianses, ļaujot lasītājam līdzdarboties konkrēto tematu un problēmu risināšanā. Monogrāfija norāda arī uz Latvijas filozofu, teologu un reliģijpētnieku kopējiem saskarsmes punktiem Latvijas reliģiskās dzīves apzināšanā un tālākās sadarbības perspektīvām.Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” projekts “Nacionālā un eiropeiskā identitāte

Religiosity in Latvia: History and Present Situation

Ideja par monogrāfiju, kas aplūkotu situāciju mūsdienu akadēmiskajā reliģijpētniecībā Latvijā, radās 2011. gada oktobrī, kad Apvienotā Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa sekcijā “Reliģiozitāte Latvijā: vēsture un mūsdienu situācija” tika nolasīti 22 referāti gan par reliģijpētniecības un teoloģijas vēsturi Latvijā un tās mūsdienu teorētiskajiem kontekstiem, gan arī par dažādiem konkrētiem Latvijas reliģiju vēstures tematiem un reliģiskās dzīves aktualitātēm. Liela daļa referātu autoru iesaistījās arī turpmākajā monogrāfijas veidošanā. Monogrāfija parāda ne tikai tās autoru metodoloģisko pieeju un uzskatu daudzveidību. Tās sadaļās saglabāts arī autoru individuālais izteiksmes stils, kas daudzviet piešķir vēstījumam papildus nianses, ļaujot lasītājam līdzdarboties konkrēto tematu un problēmu risināšanā. Monogrāfija norāda arī uz Latvijas filozofu, teologu un reliģijpētnieku kopējiem saskarsmes punktiem Latvijas reliģiskās dzīves apzināšanā un tālākās sadarbības perspektīvām.Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” projekts “Nacionālā un eiropeiskā identitāte

LU 76. konference: tēzes un raksti

Krājumu veido LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju darbā 2018. gada 15. un 16. februārī nolasīto prioritārajam projektam “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija” veltīto referātu tēzes, kā arī vairāki raksti, kuri tapuši uz šajā konferencē nolasīto referātu pamata. LU FSI pētniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajā pētniecības gadā projektā paveikto, bet tajā pētnieki diskutēja arī par to, kā paplašināt pētāmo tēmu loku, pievēršoties vairākiem Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Piemēram, ja Filozofijas un socioloģijas institūta filozofi projekta 1. posma noslēguma seminārā pārsvarā diskutēja par kritiskās domāšanas konceptu un tās lietojuma iespējām, tad LU 76. konferencē jau iezīmējās noturīga interese par kritiskās domāšanas un medijpratības sasaisti, kas 2018. gada beigās noslēdzās ar ekspertu semināru cikla organizēšanu sadarbībā ar Eiropas Kopienas pārstāvniecību Latvijā. Vairāki pētnieki pievērsās jautājumam par inovācijas iespējām humanitārajās zinātnēs utt. Konferences referāti atspoguļoja dažādas pieejas un metodoloģijas, sniedzot ieskatu vēl nepabeigtajos pētījumos, bet tikai to norisē un pirmajos rezultātos. Pētījumu gaitai lasītājs aicināts sekot turpmākajās LU FSI pētnieku zinātniskajās publikācijās

The Vacillating Double Games. The Relations between State and Church in Latvia: 1906-1940

Ineses Runces monogrāfija aplūko valsts un Baznīcas attiecības Latvijā no 1906. gada līdz 1940. gadam, definējot šādus pētnieciskos uzdevumus: 1. izanalizēt valsts un Baznīcas attiecību teorētiskos modeļus; 2. sniegt ieskatu valsts un Baznīcas attiecību vēsturiskajā pieredzē pasaulē un Latvijā; 3. izanalizēt valsts un Baznīcas attiecības Latvijas teritorijā 1906.–1918. gadā; 4. analizēt valsts un Baznīcas attiecības LR parlamentārisma periodā 1919.–1934. gadā; 5. izpētīt valsts un Baznīcas attiecības LR autoritārisma periodā 1934.–1940. gadā. Darba hronoloģija balstās uz vēsturisko notikumu laika līniju un politiskajām atšķirībām konkrētajā laikposmā, respektīvi, Latvijas teritorijā Krievijas impērijas sastāvā pēc 1905. gada cara izdotā manifesta un Tolerances edikta, kā arī LR parlamentārisma periodā un K. Ulmaņa autoritārā režīma laikā. Šādā veidā ar vēsturiski hronoloģiskā principa palīdzību mēģināts izpētīt varbūtējo vēsturiskās kontinuitātes pastāvēšanu.Valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)” projekts “Nacionālā un eiropeiskā identitāte”

The relations between Church and state in Latvia: 1906-1940

Anotācija Promocijas darbs „Valsts un Baznīcas attiecības Latvijā: 1906.-1940.g.” ir izstrādāts Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes Latvijas vēstures katedrā 2008.gadā. Autors: Inese Runce. Zinātniskais vadītājs: LU asoc.prof., Dr.hist. Aleksandrs Gavriļins. Promocijas darbs sastāv no ievada, avotu un literatūras apskata, četrām nodaļām, nobeiguma, avotu un literatūras saraksta un diviem pielikumiem. 1. nodaļā tiek analizēta valsts un Baznīcas attiecību modeļi, to vēsturiskais mantojums un vēsturiskā pieredze pasaulē un Latvijā. 2. nodaļā tiek pētītas valsts un Baznīcas attiecības Latvijas teritorijā:1906.-1918.g. 3. nodaļā tiek pētītas valsts un Baznīcas attiecības LR parlamentārisma periodā: 1919.-1934.g. Promocijas darba 4.nodaļā tiek analizētas valsts un Baznīcas attiecības LR autoritārisma periodā: 1934. -1940.g.Annotation Dissertation “The relations between the Church and State in Latvia: 1906-1940” has been written at University of Latvia, Faculty of History and Philosophy, Department of History of Latvia in 2008. Author: Inese Runce. Mentor: Aleksandrs Gavriļins, PhD. The dissertation is composed of introduction, review of sources and bibliography, four chapters, conclusion, index of sources and literature and two appendixes. Chapter 1 deals with the analysis of models of relations between State and Church, its historical heritage and experience in the world history and Latvia. Chapter 2 gives research on relations between Church and State in Latvia: 1906.-1918. Chapter 3 approaches the relations between State and Church in Latvia in the parliamentarian period: 1918.-1934. Chapter 4 is devoted to analysis of relations between State and Church in Latvia during the authoritarian regime: 1934-1940

Social skill development in role play activities for 3-4year old children

Darba autore: Inese Runce Kvalifikācijas darba temats: Lomu rotaļa sociālo prasmju veicināšanai 3 – 4 gadus veciem bērniem. Mērķis: pētīt un analizēt bērnu sociālo prasmju uzlabojumus, izmantojot lomu rotaļas, analizējot teoriju un darbojoties praktiski. Darba teorētiskajā daļā autore izpēta psiholoģisko un pedagoģisko literatūru par sociālo prasmju būtību, rotaļu veidiem, 3-4 gadus vecu bērnu attīstību un lomu rotaļas nozīmīgumu sociālo prasmju veicināšanā. Darba empīriskajā daļā autore izvēlas un skaidro izvēlētās pētījuma metodes, analizē iegūtos datus un veic pedagoģisko darbu ar izvēlētajiem grupas bērniem. Secinājumi: Šajā kvalifikācijas darbā autore raksturoja lomu rotaļas nozīmi 3-4 gadus vecu bērnu sociālo prasmju veicināšanā. Autore atklāja sociālo prasmju līmeni 3-4 gadus vecu bērnu grupā, veica pedagoģisko darbu, analizēja anketās iegūtos datus un salīdzināja novērošanas rezultātus. Autore secina, ka izspēlējot dažādus sižetus, bērnam nav nepieciešama uzspēlēta vide, pieaugušā kontrole, vai sarežģīts spēles motīvs, jo bērnam pietiek ar savu iztēli, lai pārstrādātu savu iegūto pieredzi un atainotu to dažādos sižetos. Atslēgas vārdi: sociālās prasmes, sadarbība, lomu rotaļas, veicināšana, 3-4 gadus veci bērni. Kvalifikācijas darba struktūra: kvalifikācijas darba apjoms ir 39 lapas, tajā iekļauti 10 attēli, 2 tabulas. Darbā analizētas 22 bibliogrāfiskā saraksta vienības.The Author: Inese Runce Theme: Social skill development in role play activities for 3-4year old children Aim of research: to analyze the social skill improvement using role play, analyze theory and do practical work. Key words: social skills, cooperation, role play, promotion, 3-4 year old children. Structure of the work: The qualification work is presented in 39 pages with two tables, 10 images. 22 sources of information were used in the work. In the theoretical part of this work being studied psychological and pedagogical literature of social skills, types of play, the development of 3-4year old children and social skill importance. In the empirical part of the work, the author chooses and explains the selected research methods, analyzes the obtained data and carries out pedagogical work with the selected groups of children. Conclusions: The author concludes that when playing out different stories, the child does not need a simulated environment, adult control, or a complex game motive, because the child has his own imagination to process his acquired experience reflect it in various stories