4 research outputs found

    Sociālā darba vārdnīca

    Get PDF
    Sociālā darba vārdnÄ«ca ir tapusi, apzinoties nepiecieÅ”amÄ«bu pēc informatÄ«va un atbalstoÅ”a rÄ«ka sociālā darba praksē, sociālā darba izglÄ«tÄ«bas nodroÅ”ināŔanā un sociālās politikas veidoÅ”anā, lai veicinātu vienotu izpratni sociālā darba terminoloÄ£ijas lietojumā latvieÅ”u valodā. Pastāvot kopējām globālā sociālā darba attÄ«stÄ«bas tendencēm, katrā pasaules reÄ£ionā un katrā valstÄ« sociālais darbs attÄ«stās, ņemot vērā vietējās vajadzÄ«bas, kultÅ«ru, sociālekonomisko situāciju un labklājÄ«bas valsts modeli. AttÄ«stoties profesijai, attÄ«stās arÄ« profesijā lietotā valoda un terminoloÄ£ija, kas ir nozÄ«mÄ«ga kā sociālā darba speciālistu saskarsmē ar pakalpojumu lietotājiem, tā arÄ« savstarpējā komunikācijā un starpprofesionālajā sadarbÄ«bā. Profesijā lietotā valoda, tāpat kā valoda kopumā, gan atspoguļo, gan konstruē noteiktu pasaules ainu, tā ir bÅ«tisks instruments profesionālās darbÄ«bas interpretācijā, speciālistu sadarbÄ«bā un profesijas paÅ”izpratnē. Sociālā darbinieka lietotā valoda var ievirzÄ«t to, kādā veidā sociālais darbinieks redz noteiktu problēmu vai tās risinājumu, kā arÄ« to, kā izprot cilvēkus, kuriem palÄ«dz. Vārdi ir valodas pamatvienÄ«bas, tie apzÄ«mē priekÅ”metus un parādÄ«bas, to attiecÄ«bas, vārdi palÄ«dz izprast pasauli, bet, aplam lietoti, tie var arÄ« maldināt. Tāpēc ir svarÄ«gi iedziļināties lietoto vārdu nozÄ«mēs, lai noskaidrotu, ko tie atklāj par sociālā darba bÅ«tÄ«bu.VārdnÄ«ca izstrādāta LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētÄ«jumu institÅ«tā pēc LabklājÄ«bas ministrijas pasÅ«tÄ«juma ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu pro jekta Nr. 9.2.1.1/15/I/001 ā€œProfesionāla sociālā darba attÄ«stÄ«ba paÅ”valdÄ«bāsā€ ietvaros

    The quality of perioperative antibiotic prophylaxis in Pauls Stradins Clinical University Hospital

    No full text
    Ievads. ĶirurÄ£iskās brÅ«ces infekcija (ĶBI) pagarina stacionÄ“Å”anas laiku, rada papildu izmaksas un paaugstina mirstÄ«bu. VisbÅ«tiskāk ĶBI attÄ«stÄ«bas risku samazina kvalitatÄ«vi veikta perioperatÄ«vā antibiotiku profilakse (PAP), taču vērojama zema tās atbilstÄ«ba vadlÄ«nijām. Piemērota PAP ir arÄ« bÅ«tisks elements antibiotiku rezistences kontrolē un viens no antibiotiku pārvaldÄ«bas principiem. Darba mērÄ·is. Izvērtēt Paula Stradiņa KlÄ«niskās Universitātes slimnÄ«cas (PSKUS) Ä·irurÄ£ijas profila nodaļu veiktās PAP atbilstÄ«bu vietējām vadlÄ«nijām. Noskaidrot, vai ir vērojama PAP kvalitātes uzlaboÅ”anās pēc 2013. un 2014. gadā veiktajiem auditiem un intervencēm ginekoloÄ£ijas, abdominālās un sirds Ä·irurÄ£ijas nodaļās. Darba metodes. PSKUS Ä·irurÄ£ijas profila nodaļās tika veikts prospektÄ«vs pētÄ«jums 2017. gada martā un aprÄ«lÄ«. PētÄ«jums ilga divas nedēļas (10 darba dienas) katrā nodaļā un tajā tika iekļauti visi pacienti, kuri stacionēti plānveida operācijām. Datu vākÅ”anai visās nodaļās tika izmantots viens standartizēts protokols. Rezultātā tika analizēta piecu PAP kvalitātes indikatoru (indikācija, antibiotikas izvēle, pirmās devas ievades laiks, papildu devas ievade un PAP ilgums) atbilstÄ«ba vietējām vadlÄ«nijām. IepriekŔējie auditi 2013. un 2014. gadā veikti PSKUS abdominālās, sirds Ä·irurÄ£ijas un ginekoloÄ£ijas nodaļās. Rezultāti. PētÄ«jumā iekļauti 346 pacienti. PAP vispārējā atbilstÄ«ba vadlÄ«nijām, ņemot vērā visus piecus kvalitātes indikatorus, bija 35%. PAP bija indicēta 66,8%, bet tā izrakstÄ«ta 78%. Viszemākā atbilstÄ«ba vadlÄ«nijām bija sirds Ä·irurÄ£ijas nodaļā - 5%, kā arÄ« uroloÄ£ijas (8%) nodaļā. Biežāk izmantotā antibiotika, kas nozÄ«mēta 40,2%, bija cefuroksims. Ceftriaksons lietots 5,5% un 3,3% tas lietots kombinācijā ar metronidazolu. Vairāk nekā 60 minÅ«tes pirms plānotās incÄ«zijas PAP ievadÄ«ta 3,7%, bet 6,3% tā ievadÄ«ta pēc incÄ«zijas. Ilgāk par 24 stundām PAP turpināja saņemt 42,8%, mediānais PAP ilgums bija 5,5 dienas. Secinājumi. Pēc pirmā audita 2013. gadā, bija vērojams uzlabojams visās auditos iekļautajās nodaļās, taču Å”ajā pētÄ«jumā (2017. gadā veiktajā auditā) rezultāti pasliktinājuÅ”ies, kas liecina par nepiecieÅ”amÄ«bu Ŕāda veida auditus veikt regulāri. Viszemākā atbilstÄ«ba vadlÄ«nijām lÄ«dzÄ«gi kā publicētajos pētÄ«jumos ir PAP ilgumā, bet visaugstākā ā€“ PAP ievades laikā.Background. Surgical site infections (SSIs) prolong hospitalization, create additional costs associated with hospital stay and increase mortality. They can be prevented with the use of appropriate perioperative antibiotic prophylaxis (PAP), which is also an important element in the control of antimicrobial resistance and one of the principles in antimicrobial stewardship. However, compliance with PAP guidelines is unsatisfactory. Objective. To assess current compliance with the PAP local guidelines in Pauls Stradins Clinical University Hospital (PSCUH) surgical wards. To determine whether the quality of PAP has improved from similar audits done in 2013 and 2014 and following intervetions in gynaecology, abdominal surgery and cardiac surgery wards. Methods. A prospective cross-sectional study of PAP for elective procedures in PSCUH surgical wards was performed. The duration of the study was ten working days for each ward and it was performed from March to April 2017. To evaluate the adherence to guidelines, a standartized protocol was used and five quality indicators were registered: indication, choice of antibiotic, timing of the first dose, additional dose during operation and duration of PAP. Previous studies were performed in 2013 and 2014 in abdominal, gynaecology and cardiac surgery wards. Results. In total data from 346 patients were collected. Full compliance, based on adherence to all five quality indicators, was marked in 35% of all cases. PAP was indicated in 66,8% of cases, although it was administred in 78%. The lowest compliance with the guidelines was in cardiac surgery - 5% and urology 8% ward. The most prescribed antibiotic for PAP was cefuroxime ā€“ 40,2%. Ceftriaxone was used in 5,5% of cases and in 3,3% it was used in combination with metronidazole. PAP was given more than 60 minutes before the planned incision in 3,7% and in 6,3% administred after the incision. 42,8% continued to receive PAP 24 hours after the surgery. The median duration of PAP was 5,5 days. Conclusions. After the first audit in 2013, an improvement was made in all five quality indicators. Nonetheless, the overall results have worsen since then, which indicates that routine audits should be conducted further. Similar to the results of other published studies, the lowest compliance with guidelines is in the duration of PAP and the highest in the PAP administration time

    The quality of perioperative antibiotic prophylaxis in Pauls Stradins Clinical University Hospital

    No full text
    Ievads. ĶirurÄ£iskās brÅ«ces infekcija (ĶBI) pagarina stacionÄ“Å”anas laiku, rada papildu izmaksas un paaugstina mirstÄ«bu. VisbÅ«tiskāk ĶBI attÄ«stÄ«bas risku samazina kvalitatÄ«vi veikta perioperatÄ«vā antibiotiku profilakse (PAP), taču vērojama zema tās atbilstÄ«ba vadlÄ«nijām. Piemērota PAP ir arÄ« bÅ«tisks elements antibiotiku rezistences kontrolē un viens no antibiotiku pārvaldÄ«bas principiem. Darba mērÄ·is. Izvērtēt Paula Stradiņa KlÄ«niskās Universitātes slimnÄ«cas (PSKUS) Ä·irurÄ£ijas profila nodaļu veiktās PAP atbilstÄ«bu vietējām vadlÄ«nijām. Noskaidrot, vai ir vērojama PAP kvalitātes uzlaboÅ”anās pēc 2013. un 2014. gadā veiktajiem auditiem un intervencēm ginekoloÄ£ijas, abdominālās un sirds Ä·irurÄ£ijas nodaļās. Darba metodes. PSKUS Ä·irurÄ£ijas profila nodaļās tika veikts prospektÄ«vs pētÄ«jums 2017. gada martā un aprÄ«lÄ«. PētÄ«jums ilga divas nedēļas (10 darba dienas) katrā nodaļā un tajā tika iekļauti visi pacienti, kuri stacionēti plānveida operācijām. Datu vākÅ”anai visās nodaļās tika izmantots viens standartizēts protokols. Rezultātā tika analizēta piecu PAP kvalitātes indikatoru (indikācija, antibiotikas izvēle, pirmās devas ievades laiks, papildu devas ievade un PAP ilgums) atbilstÄ«ba vietējām vadlÄ«nijām. IepriekŔējie auditi 2013. un 2014. gadā veikti PSKUS abdominālās, sirds Ä·irurÄ£ijas un ginekoloÄ£ijas nodaļās. Rezultāti. PētÄ«jumā iekļauti 346 pacienti. PAP vispārējā atbilstÄ«ba vadlÄ«nijām, ņemot vērā visus piecus kvalitātes indikatorus, bija 35%. PAP bija indicēta 66,8%, bet tā izrakstÄ«ta 78%. Viszemākā atbilstÄ«ba vadlÄ«nijām bija sirds Ä·irurÄ£ijas nodaļā - 5%, kā arÄ« uroloÄ£ijas (8%) nodaļā. Biežāk izmantotā antibiotika, kas nozÄ«mēta 40,2%, bija cefuroksims. Ceftriaksons lietots 5,5% un 3,3% tas lietots kombinācijā ar metronidazolu. Vairāk nekā 60 minÅ«tes pirms plānotās incÄ«zijas PAP ievadÄ«ta 3,7%, bet 6,3% tā ievadÄ«ta pēc incÄ«zijas. Ilgāk par 24 stundām PAP turpināja saņemt 42,8%, mediānais PAP ilgums bija 5,5 dienas. Secinājumi. Pēc pirmā audita 2013. gadā, bija vērojams uzlabojams visās auditos iekļautajās nodaļās, taču Å”ajā pētÄ«jumā (2017. gadā veiktajā auditā) rezultāti pasliktinājuÅ”ies, kas liecina par nepiecieÅ”amÄ«bu Ŕāda veida auditus veikt regulāri. Viszemākā atbilstÄ«ba vadlÄ«nijām lÄ«dzÄ«gi kā publicētajos pētÄ«jumos ir PAP ilgumā, bet visaugstākā ā€“ PAP ievades laikā.Background. Surgical site infections (SSIs) prolong hospitalization, create additional costs associated with hospital stay and increase mortality. They can be prevented with the use of appropriate perioperative antibiotic prophylaxis (PAP), which is also an important element in the control of antimicrobial resistance and one of the principles in antimicrobial stewardship. However, compliance with PAP guidelines is unsatisfactory. Objective. To assess current compliance with the PAP local guidelines in Pauls Stradins Clinical University Hospital (PSCUH) surgical wards. To determine whether the quality of PAP has improved from similar audits done in 2013 and 2014 and following intervetions in gynaecology, abdominal surgery and cardiac surgery wards. Methods. A prospective cross-sectional study of PAP for elective procedures in PSCUH surgical wards was performed. The duration of the study was ten working days for each ward and it was performed from March to April 2017. To evaluate the adherence to guidelines, a standartized protocol was used and five quality indicators were registered: indication, choice of antibiotic, timing of the first dose, additional dose during operation and duration of PAP. Previous studies were performed in 2013 and 2014 in abdominal, gynaecology and cardiac surgery wards. Results. In total data from 346 patients were collected. Full compliance, based on adherence to all five quality indicators, was marked in 35% of all cases. PAP was indicated in 66,8% of cases, although it was administred in 78%. The lowest compliance with the guidelines was in cardiac surgery - 5% and urology 8% ward. The most prescribed antibiotic for PAP was cefuroxime ā€“ 40,2%. Ceftriaxone was used in 5,5% of cases and in 3,3% it was used in combination with metronidazole. PAP was given more than 60 minutes before the planned incision in 3,7% and in 6,3% administred after the incision. 42,8% continued to receive PAP 24 hours after the surgery. The median duration of PAP was 5,5 days. Conclusions. After the first audit in 2013, an improvement was made in all five quality indicators. Nonetheless, the overall results have worsen since then, which indicates that routine audits should be conducted further. Similar to the results of other published studies, the lowest compliance with guidelines is in the duration of PAP and the highest in the PAP administration time
    corecore