THE KNOT SCRIPT – THE LOST WRITING SYSTEM OF THE LATVIAN LANGUAGE

The article analyses a writing system of the Latvian language that has been scarcely researched before. The evidence of the usage of the knot script and song clews is present in the Latvian folklore, although it has been commonly considered as a metaphor. At the beginning of the 20th century there were individuals still using it prior to the conventional literacy increase due to the general education. Similar knot scripts can be found in several cultures around the globe. The article encompasses a study of previous researches and evidence in periodicals, Latvian community in Lithuania, education of commoners in Latvia, reciprocal comparison of the Latvian knot script writing systems, interview with a contemporary witness and experiment on reconstruction of the Latvian knot script

Reflection of Japanese Culture in Education Content for grades 7-12 in Latvia

Bakalaura darba „Japāņu kultūras atspoguļojums 7.-12. klašu mācību saturā Latvijā” mērķis ir izpētīt japāņu kultūras atspoguļojumu mācību grāmatās no 1991. līdz 2014. gadam. Darbā analizēta teorētiskā literatūra un mācību satura avoti 13 mācību priekšmetos. Veikta arī skolotāju un japāņu respondentu anketaptauja. Analizējot atspoguļojumu mācību grāmatās un japāņu respondentu atbildes par to, kā tas rezultējies japāņu kultūras izpratnē, atklājas sakarība – kaut arī atspoguļojums kopumā ir izsmeļošs un daudzpusīgs, tā kā 24 gadu periodā tā īpatsvars grāmatu vidū ir zems, izpratne lielākoties novērtēta kā fragmentāra un virspusēja. Japāņu izcelsmes vārdu kļūdu labojums, latviskošanas tabula un respondentu ieteikumi kalpos par noderīgu materiālu, izstrādājot mācību saturu turpmāk.The aim of the Bachelor’s thesis "Reflection of Japanese Culture in Education Content for grades 7-12 in Latvia" is to research the reflection of Japanese culture in school textbooks from year 1991 to 2014. Thesis consists of analysis of theoretical literature and education content in 13 subjects. Survey for teachers and Japanese respondents was conducted as well. Analyzing the reflection in school textbooks and Japanese respondents’ opinions about how it results in understanding Japanese culture, it was found that even though it is generally thorough, due to its infrequent occurrence during 24 years, the understanding was rated as fragmentary and superficial. Mistake correction of words of Japanese origin, Lettonization table and suggestions of respondents will serve as a useful source in further development of education content

System of Virtue Education in the Scriptures of Japanese and Latvian Religion

Maģistra darba mērķis ir izpētīt, kā tikumu audzināšanas sistēma atspoguļota japāņu un latviešu dievestības tekstos. Darbā analizēta teorētiskā literatūra un dievestības tekstu avoti, kā arī veikta pirmavotu tulkošana. Veiktas intervijas ar garīdzniekiem un aptaujas par ģimenes godiem, reliģiskajām praksēm un tikumiem. Salīdzinošajā pētījumā atklājās sakarības latviešu un japāņu dievestības attīstībā un tās ietekme uz tikumu audzināšanas sistēmas ģenēzi. Aptaujas sniedz ieskatu par latviešu dievestības – dievturības rituālu rīkošanas tendencēm, reliģisko identitāti, tikumību un sinkrētismu Latvijas sabiedrībā. Intervijas sniedz ieskatu par japāņu dievestības – šintō lomu japāņu tikumiskajā audzināšanā. Pētījumā analizēti dievturu svētnīcas atklāšanas daudzinājumu teksti. Šintō tekstu pirmavotu tulkojumi latviešu valodā kalpos par noderīgu materiālu turpmākiem pētījumiem. Atslēgvārdi: tikumi, latviešu dievestība, dievturi, dievturība, dzīvesziņa, japāņu, šintoisms, šintō.The aim of the Master’s thesis “System of Virtue Education in the Scriptures of Japanese and Latvian Religion” is to research how the system of virtue education is reflected in the scriptures of Japanese and Latvian religion. Thesis consists of analysis of theoretical literature and the scriptures of both religions. Translation of primary sources, interviews with priests and surveys about family rites, religious practices and virtues were conducted also. Comparative study revealed correlations between the development of Latvian and Japanese religion and it’s influence on the genesis of the system of virtue education. Surveys provide insight into the Latvian religion – Dievturība’s ritual organizing trends, religious identity, morality and syncretism in the society of Latvia. Interviews provide insight into Japanese virtue education. Analysis of exaltations at the opening of Dievturi’s shrine was conducted. The Latvian translation of Shinto scriptures primary sources will serve as a useful source in further researches. Keywords: virtues, Latvian religion, dievturi, dievturiba, wisdom, Japanese, shintoism, shinto

Religious-Philosophical Articles, XXIV

Par labirintiem un Ariadnes pavedienu Labirinta iziešana kā garīgs rituāls daudziem no mums ir svarīgs arī tagadnē. Taču diez vai tas saista mūs ar senā iniciācijas rita nozīmi. Drīzāk mēs šodien saredzam tajā nevis ceļu, kas ved mūs no savas sākotnes zaudēšanas uz tās no jauna atrašanu, bet gan psiholoģisku iespēju kādu brīdi aizmirst par racionālu domāšanu, ļaujoties labirinta centrā esošās dvēseles balsij, citiem vārdiem, bezapzinātā vēstījumam jeb savai intuīcijai, vai gluži otrādi, pārbaudīt savu loģiku un orientēšanās spējas. Iespējams, vēl vienkāršāk – mūsdienu cilvēkam labirints ir vien veids, kā uz brīdi aizmirst par ikdienas stresu. Ne jau velti visbiežāk mūsdienu labirinti ir daļa no dabas ainavas. Bet kā ar Ariadnes pavedienu? Vai to vajadzēja tikai Tēsejam? Un vai vispār vajadzēja, jo, kā stāsta, drošākais veids, kā izkļūt no labirinta, ir vienkārši turēties pie labirinta sienām. Katrā ziņā viduslaiku cilvēkam Ariadnes pavediens noteikti nebija vajadzīgs, ja nu vien par tādu neuzskata Evaņģēliju, jo tieši tajā bija atrodamas visas norādes viņa grēku nožēlošanas ceļam. Tomēr tas nenozīmē, ka Ariadnes pavediens palicis aizmirsts, jo kā veids, kas palīdz izkļūt no labirinta, tas ir daļa no paša labirinta, tikai tieši tāpat kā labirints arī Ariadnes pavediens ir mainījis savu izskatu un nozīmi. Mēs varam atrast to pieminētu detektīvos, matemātikas uzdevumu un psiholoģijas grāmatās, sudoku spēles metožu aprakstos, un vēl citur, kur ir vajadzība atrast risinājumu neskaidrai situācijai. Ariadnes pavediens šodienas pasaulē ir algoritms sarežģītu uzdevumu risināšanai, vai tie būtu mūsdienu labirinti, vai loģiskas mīklas, vai ētiskas dilemmas. Tas ir process, kurā soli pa solim tiek atrasta saikne starp šķietami nesasaistāmo, kurā tiek atrasta atbilde uz tādu jautājumu, kad liekas, ka vienas atbildes nevar būt, vai ka atbildes nav vispār. Taču Ariadnes pavediens nav tikai sarežģītu uzdevumu risināšanas paņēmiens. Sērens Kirkegors reiz rakstīja, ka tiem, kas ir saņēmuši Ariadnes pavedienu (mīlestību) ir viegli iziet labirintu (dzīvi) un nogalināt briesmoni . Pieņemsim, ka katram no šī Reliģiski-filozofisku rakstu krājumā autoriem ir savs labirints, kurā viņš vai viņa meklē vienīgi iespējamo izeju, un ka arī šeit publicētie raksti ir mazi labirinti, kuros autori atstājuši daļu no atbildes par to, kas atrodas viņu meklējumu centrā. Kāds Ariadnes pavediens vieno publicēto? Varbūt katram autoram tas ir savs, un šo krājumu itin viegli būtu iztēloties kā kamolu, satītu no dažādas krāsas un stipruma pavedieniem. Šeit mazliet attīšu dažus no tiem. Piemēram, amerikāņu pētnieka, Masarika universitātes Brno, Čehijā, un Svēto Kirila un Metodija universitātes Trnavā, Slovākijā, profesora Valtera (Aaron T. Walter) raksta pavediens droši vien būtu zaļā krāsā, jo raksts ir veltīts islamofobijas uzliesmojumam Slovākijā 2016. gada parlamenta vēlēšanu laikā. Islamofobijas, kuru veicina mūslaiku bēgļu krīze Eiropā, izpausmes arī Latvijā ir labi pazīstamas, un, tieši tāpat kā Slovākijā, bailes no musulmaņiem un tās draudiem nacionālai identitātei un kristīgām vērtībām ir atradušas savu vietu mūsu politiskajā diskursā. Tiesa, atšķirībā no Slovākijas, kur islamofobija, kā tas parādās Voltera rakstā piedāvātajā situācijas analīzē, ir būtiski ietekmējusi Slovākijas vēlēšanu rezultātus, Latvijas vēlētājus mūsu nesenajās Saeimas vēlēšanās tā, šķiet, iespaidojusi krietni mazāk. Iespējams, tāpēc, ka jau no 18. gadsimta Latvijā kā intereses par Austrumu zemēm un to kultūru, tā arī Apgaismības un romantisma ideju ietekmē ir veidojies krietni dziļāks un niansētāks priekšstats par islāmu. To, kā tas veidojies, detalizēti apraksta un analizē Kaspars Kļaviņš savā plašajā pētījumā par islāma recepciju Latvijas kultūrtelpā. Citas Austrumu kultūras, šoreiz Tibetas, reliģisko tradīciju analīzei pievērsusies Elizabete Taivāne. Viņa savā pētījumā analizējusi Tibetas lūgšanas karodziņu semantiskās saknes, secinot ka tām ir šamaniskā un pirms-šamaniskā izcelsme. Aicinot būt meklētājiem arī šos Reliģiski-filozofiskus rakstus lasot, gribu vēlreiz uzdot mums visiem jautājumu par to, kas tad patiesībā ir labirinta centrā: Mīnotaurs, kurš gatavojas savām nākamajām dzīrēm vai tomēr pats labirinta autors Deidals, bez kura zināšanām nekāda labirinta nebūtu vispār? Vai varbūt vienkārši tumsa, no kuras izejot gaisma šķiet īpaši spilgta