Bērnu apģērbu antropometriskās parametrizācijas īpatnības

Kopš 2004. gada ES bērnu apģērbu ražotājiem un tirgotājiem ir saistošas EN 13402-3 prasības, ar kurām noteiktas primāro un sekundāro vadmēru skalām ieteicamo lielumatbilstības intervālu robežvērtības. Tā ir atvērtās lielumošanas sistēma, kurā paredzēta arī antropometrisko parametru rekombinējamība, lai varētu ņemt vērā jebkuras apģērbu adresātu subpopulācijas antropometriskās īpatnības. Latvijā joprojām izmanto vairākas Austrumeiropas un Rietumeiropas bērnu augumlielumu sistēmas. Iepriekšējā pieredze jāsaskaņo ar EN 13402-3 marķēšanas peasībām, vienlaikus paplašinot vadmēru pirmkombinējumu šķietamo ierobežotību. Piem., 7-10 gadus veco sākumskolnieču vidū ar {122, 128, 134, 140, 146} augumgrupām ieteikto vadapkārtmēru normālie intervāli aptvertu tikai 22% no krūšu un 8% no vidukļa apkārtmērījumu vērtībāja. Tikai 40 % šo mērījumu skaita pieder pie augumu un krūšu normālo attiecību pirmkombinējumiem. Pārlieko vidukļa lielumu skaitu ieteikts mazināt ar regulējamo jostojumu palīdzību, tā konstruktīvi paplašinot pārāk šauri standartizētos vidukļa indiferences intervālus. Apgūstot augumu, krūšu un vidukļa indiferences intervālu rekombinējamības prasmes, ar EN 13402 augumlielumu sistēmu iespējams panākt pienācīgu pircēju apmierinātību ar racionāla bērnu augumlielumu skaita sortimentu

Apģērbu antropometriskie parametri: Norādījumi studiju patstāvīgā darba izpildei

Norādījumi paredzēti RTU „Tekstila un apģērbu tehnoloģijas” profesionālo pamatstudiju programmas obligātā priekšmeta MVR302 „Tērpzinību antropoloģiskie pamati” patstāvīgā darba izpildei. Tie attiecas uz vadmēru mērījumiem atbilstošo apģērbu lielumu identifikāciju; indivīdam tuvākās tipfigūras somatomēru standarizēto vērtību izskaitļošanu; indivīda somatomēru vērtību manuālo mērīšanu un figūras fotogrammetriju (vai skenēšanu); abu somatomērījumu kopu salīdzinošo analīzi; indivīda figūras un tipfigūras projekciju savietoto konstruēšanu attēlojuma pretskatā un sānskatā; mērījumu precizitātes pārbaudi ar kontrolizklājuma konstruēšanu un uzlaikošanu; indivīda garderobes atsevišķu priekšmetu marķējumu antropometriskās atbilstības pārbaudēm

Apģērbu antropometriskā parametrizācija. 2. daļa: Optimālais tipfigūru skaits, lielumizmēri, augumlielumu marķējuma lielumatbilstības pārbaudāmība

Apģērbu antropometriskās parametrizācijas apskata otrajā daļā vispārinātas tipfigūru optimālā skaita noteikšanas metodes, balstoties uz gadījumlielumu normālsadalījuma likumsakarībām. Izmantojot Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas datus un militārpersonu mērījumus, noskaidrota lauka uniformu augumlielumu sortimenta kvantitatīvā pasūtījuma daļēja atbilstība antropometrisko gadījumlielumu sadalījuma teorētiskajiem parametriem. Izklāstītas loģistiskās priekšrocības, ko dotu lauka uniformu augumlielumošana dubultintervālu skalās, nevis tradicionālajās 4 cm intervālu krūšu lielumu un 6 cm intervālu augumu skalās. Salīdzinot pēc izcelsmes un vērtībām dažādo NS 17-326-81, CŠRZPI-2003 un DOB-94 tipfigūru lielumizmēru regresijas koeficientus, konstatēts, ka būtisku atšķirību sastopamāko tipfigūru proporcionalitātes izskaitļojumos nav, izņemot dažas novirzes vidukļa apkārtmēru, delma un kāju garumu izskaitļojumos. Ierosināts regresijas koeficientu matricu izmantot kompaktākai antropometrisko prasību formulējamībai tehniskajās specifikācijās, kas paredzētas modeļu izstrādes posmam, ja pirms piegāžu lēmuma pieņemšanas jāvērtē arī to lielumatbilstība. Apģērbu augumlielumu piktogrāfiskās marķēšanas prasības ES komersantus saistošajos EN 13402 sērijas standartos dod iespējas plašākai augumu, apkārtmēru un kraujumu lielumatbilstības intervālu kombinējamībai, lai pilnīgāk apmierinātu patērētāju pieprasījumu antropometriski atšķirīgajos apģērbu tirgus segmentos, ja vien piegādātāji pietiekami labi izprot apģērbu lielumatbilstības nosacījumus un pircēji izmanto marķējumu pareizības patērnieciskās pārbaudāmības vadulas

Drēbnieciskais ieskats antropoloģijā, plastiskajā anatomijā un antropometrijā

Mācībgrāmatā ir aplūkota antropoloģijas nozaru saistība ar apģērbzinībām. Tajā sniegts priekšstats arī par antropoģenēzi un cilvēku organisma ontoģenēzi. Plastiskās anatomijas studijās ir pievērsta uzmanība arī cilvēka ķermeņa uzbūves un funkciju komplementaritātei. Antropometrisko pazīmju mainīguma statistisko normālsadalījumu likumsakarības aplūkotas līdz pat somatomērījumu teorētiskās un empīriskās regresijas izpratnei un divu somatomērījumu kombinatīvo biežumu divdimensionālā normālsadalījuma likumsakarību izmantojamībai. Vispārīgi raksturotas ir totālās morfoloģiskās pazīmes: cilvēka ķermeņa augstums, krūšu perimetrs un masa

Apģērbu sortimenta strukturālās modelēšanas terminoloģiskie priekšnosacījumi

Atklātas atšķirības starp apģērbu sortimenta ikdienišķi un terminoloģiski lietojamo jēdzienu izpratni. Attiecīgie terminoloģiskie precizējumi likti pamatā tekstilrūpniecības četrvalodu terminu un definīciju izstrādei LZA TK datubāzē www.letonika.lv, tā kāpinot nozares terminoloģijas valodisko, starpvalodisko un ārpusvalodisko (jēdzienisko) saskaņotību un precizitāti. Terminoloģiskā sakārtotība ir priekšnosacījums arī sortimenta objektu izpētes turpmākai pilnveidojamībai, izplatībai un pārmantojamībai

Krūšturu sortiments Rīgas TC veikalā

Lai noskaidrotu atšķirības starp preču iepircēju un patērētāju preferencēm, apkopotas ziņas par 24608 krūšturu sortimentu, kuru vienā no Rīgas tirdzniecības centru veikaliem tirgoja laikposmā no 2005.gadā augusta līdz 2007.gada jūlijam. Šajā nolūkā salīdzināti šaurāk variējošie iepirkumu apjomi ar plašāk variējošajiem to realizācijas tempiem šādos grupālā sortimenta skatījumos: ražotājfirmas zīmoli, vairumcenu līmeņi, augumlielumi un krūšturu fasonīpatnības. Starp krūšturu cenām un to noieta ātrumu nebija konstatējama vērā ņemama korelācija. Šādos apstākļos interesi izraisīja fasonīpatnību ietekme uz krūšturu noieta ātrumu, kas ļāva atklāt dažas iepirkumu struktūras neatbilstības patērētāju pieprasījumam, īpaši koloristikas pasūtījumu ziņā. Iepircēji priekšroku dod krūšturiem, kas darināti no lielākoties baltām un melnām mežģīnēm (48%), kuras savukārt gatavotas no neilona un elastāna šķiedru maisījuma (67%); tiem ir divdaļīgas (62%) bļodiņas ar stiegrojumu un ieliktņu polsterējumu (70%) un šauras lences (86%). Veiktas arī 90 krūšturu lejasmalas garumu un to marķējuma atbilstības pārbaudes. Ražotāju marķējumam neatbilst aptuveni puse pārbaudīto krūšturu, jo lejasmalas novirzes pārsniedza pienācīgās precizitātes pielaižu robežas