Bērnu apģērbu antropometriskās parametrizācijas īpatnības

Abstract

Kopš 2004. gada ES bērnu apģērbu ražotājiem un tirgotājiem ir saistošas EN 13402-3 prasības, ar kurām noteiktas primāro un sekundāro vadmēru skalām ieteicamo lielumatbilstības intervālu robežvērtības. Tā ir atvērtās lielumošanas sistēma, kurā paredzēta arī antropometrisko parametru rekombinējamība, lai varētu ņemt vērā jebkuras apģērbu adresātu subpopulācijas antropometriskās īpatnības. Latvijā joprojām izmanto vairākas Austrumeiropas un Rietumeiropas bērnu augumlielumu sistēmas. Iepriekšējā pieredze jāsaskaņo ar EN 13402-3 marķēšanas peasībām, vienlaikus paplašinot vadmēru pirmkombinējumu šķietamo ierobežotību. Piem., 7-10 gadus veco sākumskolnieču vidū ar {122, 128, 134, 140, 146} augumgrupām ieteikto vadapkārtmēru normālie intervāli aptvertu tikai 22% no krūšu un 8% no vidukļa apkārtmērījumu vērtībāja. Tikai 40 % šo mērījumu skaita pieder pie augumu un krūšu normālo attiecību pirmkombinējumiem. Pārlieko vidukļa lielumu skaitu ieteikts mazināt ar regulējamo jostojumu palīdzību, tā konstruktīvi paplašinot pārāk šauri standartizētos vidukļa indiferences intervālus. Apgūstot augumu, krūšu un vidukļa indiferences intervālu rekombinējamības prasmes, ar EN 13402 augumlielumu sistēmu iespējams panākt pienācīgu pircēju apmierinātību ar racionāla bērnu augumlielumu skaita sortimentu