Apģērbu antropometriskā parametrizācija. 2. daļa: Optimālais tipfigūru skaits, lielumizmēri, augumlielumu marķējuma lielumatbilstības pārbaudāmība

Abstract

Apģērbu antropometriskās parametrizācijas apskata otrajā daļā vispārinātas tipfigūru optimālā skaita noteikšanas metodes, balstoties uz gadījumlielumu normālsadalījuma likumsakarībām. Izmantojot Latvijas iedzīvotāju reģistrācijas datus un militārpersonu mērījumus, noskaidrota lauka uniformu augumlielumu sortimenta kvantitatīvā pasūtījuma daļēja atbilstība antropometrisko gadījumlielumu sadalījuma teorētiskajiem parametriem. Izklāstītas loģistiskās priekšrocības, ko dotu lauka uniformu augumlielumošana dubultintervālu skalās, nevis tradicionālajās 4 cm intervālu krūšu lielumu un 6 cm intervālu augumu skalās. Salīdzinot pēc izcelsmes un vērtībām dažādo NS 17-326-81, CŠRZPI-2003 un DOB-94 tipfigūru lielumizmēru regresijas koeficientus, konstatēts, ka būtisku atšķirību sastopamāko tipfigūru proporcionalitātes izskaitļojumos nav, izņemot dažas novirzes vidukļa apkārtmēru, delma un kāju garumu izskaitļojumos. Ierosināts regresijas koeficientu matricu izmantot kompaktākai antropometrisko prasību formulējamībai tehniskajās specifikācijās, kas paredzētas modeļu izstrādes posmam, ja pirms piegāžu lēmuma pieņemšanas jāvērtē arī to lielumatbilstība. Apģērbu augumlielumu piktogrāfiskās marķēšanas prasības ES komersantus saistošajos EN 13402 sērijas standartos dod iespējas plašākai augumu, apkārtmēru un kraujumu lielumatbilstības intervālu kombinējamībai, lai pilnīgāk apmierinātu patērētāju pieprasījumu antropometriski atšķirīgajos apģērbu tirgus segmentos, ja vien piegādātāji pietiekami labi izprot apģērbu lielumatbilstības nosacījumus un pircēji izmanto marķējumu pareizības patērnieciskās pārbaudāmības vadulas