Kritiskā domāšana: izglītība, medijpratība, spriestspēja

Šā pētījuma iniciatīva izriet no LU Ekspertu Padomes1 2017. gada 20. septembra apaļā galda diskusijas “Kritiskā domāšana — kā to mācīt, veicināt un sasaistīt ar mediju lietotprasmi Latvijā?”. Diskusijas gaitā šīs jomas ekspertu lokā skaidri izkristalizējās iepriekš izklāstītās problemātikas aktualitāte Latvijā, tostarp būtiskas nepilnības gan vispārējās, gan augstākās izglītības sistēmā attiecībā uz kritiskās domāšanas prasmju attīstības veicināšanu, trūkumi Latvijas mediju politikā, kā arī saistībā ar mediju lietotprasmi sabiedrībā. LU rektora Ekspertu padome sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu, kura pārziņā ir prioritārā joma “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija”, veica pētījumu un organizēja ekspertu apspriedes, kā arī ieteikumu izstrādi, lai padziļināti izpētītu un apkopotu secinājumus par kritiskās domāšanas iezīmēm Latvijas sabiedrībā.Latvijas Universitāte, Eiropas Savienības māja LatvijāProjekti: Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā projekts “Medijpratības un kritiskās domāšanas stiprināšana Latvijā” (2018.g.); LU Attīstības projekts “Ar kritisku skatu uz kritisko domāšanu Latvijā” (2018.g.); teorētiskās bāzes izstrādē sadarbība ar LU FSI bāzes un snieguma finansējuma zinātniskajā projektā “Kritiskā domāšana, konkurētspēja, inovācijas, globalizācija” (2016.–2018.g.) iesaistītajiem pētniekie

LU 76. konference: tēzes un raksti

Krājumu veido LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju darbā 2018. gada 15. un 16. februārī nolasīto prioritārajam projektam “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija” veltīto referātu tēzes, kā arī vairāki raksti, kuri tapuši uz šajā konferencē nolasīto referātu pamata. LU FSI pētniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajā pētniecības gadā projektā paveikto, bet tajā pētnieki diskutēja arī par to, kā paplašināt pētāmo tēmu loku, pievēršoties vairākiem Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Piemēram, ja Filozofijas un socioloģijas institūta filozofi projekta 1. posma noslēguma seminārā pārsvarā diskutēja par kritiskās domāšanas konceptu un tās lietojuma iespējām, tad LU 76. konferencē jau iezīmējās noturīga interese par kritiskās domāšanas un medijpratības sasaisti, kas 2018. gada beigās noslēdzās ar ekspertu semināru cikla organizēšanu sadarbībā ar Eiropas Kopienas pārstāvniecību Latvijā. Vairāki pētnieki pievērsās jautājumam par inovācijas iespējām humanitārajās zinātnēs utt. Konferences referāti atspoguļoja dažādas pieejas un metodoloģijas, sniedzot ieskatu vēl nepabeigtajos pētījumos, bet tikai to norisē un pirmajos rezultātos. Pētījumu gaitai lasītājs aicināts sekot turpmākajās LU FSI pētnieku zinātniskajās publikācijās

Eko-fenomenoloģija mūsdienās: LU 79. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli

Eko-fenomenoloģija mūsdienās. LU 79. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Projekta tīmekļa vietne: www.ecophenomenology.wordpress.comCollection of articles, reports and abstracts “Eco-phenomenology today” presents results of the first stage of the Latvian Science Council project Izp-2020/2-0085. It is devoted to research of the world's first published scholarly works in Eco phenomenology, as well as to delineating the of phenomenological, aesthetic, social, ethical, and Covid19 pandemic time dimensions of this new direction and for further development in order to prepare articles of international significance. Several tasks were accomplished: 1) research on how Husserl's classical phenomenology works in the aspect of Eco-phenomenology, which concepts, trends, methods should be developed to expand phenomenology in the fields of life, natural, environment, human existence in nature and home; 2) the contribution of phenomenology of life is considered, including the series of publications “Analecta Husserliana”; 3) new developments of phenomenology in relation to pandemics, virus spread and public reaction to it are analyzed; 4) practical approaches of Eco-phenomenology in in the fields of mental health and terrorist threats are considered. This publication is based on the presented reports and discussions during 79th International conference in the University of Latvia.lzp-2020/2-008

Kritiskā domāšana laikmeta kontekstā

Kritiskās domāšanas pamats ir domāšana, par kuru prāta (mind) filosofijā un epistemoloģijā ir daudz un dažādu viedokļu. Lai sekmētu kritisko domāšanu, ir jāseko labā/ļaunā, skaistā/neglītā, patiesā/melīgā, zināšanu/neziņas un citu ētisku un estētisku norišu situācijai sabiedrībā, jāanalizē un jāveicina pozitīvi ievirzītas prakses, nenoliedzot to, ka pozitīvās tendences ir iespējams atšķirt no negatīvajām (cinisms, nihilisms, relatīvisms, skepticisms, šovinisms u.c.), kas pavada ideoloģiski un negatīvi emocionāli ievirzītu kriticismu.Latvijas Universitāte, Eiropas Savienības māja Latvij

Nostādnes un pasākumi kritiskās domāšanas, medijpratības un spriestspējas jomā

Pēdējos gados Eiropas Savienībā, arī Latvijā, arvien aktuālāka kļūst nepatiesas informācijas un viltus ziņu straujā izplatība, kuras rezultātā notiek cilvēku dezinformācija, manipulēšana ar prātiem un noskaņojumiem. Viens no šīs problēmas cēloņiem ir vērtību relatīvisms un nenoteiktība, kritiskās domāšanas mazspēja, kā arī pārlieku nepārdomāta paļaušanās uz kritiskās domāšanas stimulēšanu kā panaceju sabiedrības neizpratnes un maldināšanas novēršanai.Pētījuma mērķis ir veikt izpēti par kritiskās domāšanas veicināšanas efektivitāti Latvijā izglītības, mediju un informācijpratības aspektos, kā arī izstrādāt ieteikumus Latvijas politikas veidotājiem.Latvijas Universitāte, Eiropas Savienības māja Latvij

Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā

Rakstā analizēta ekonomisko faktoru loma, kultūras aspektu nozīme un sociālā kapitāla loma zināšanu sabiedrības veidošan