The Influence of Medical Clown Visits on Positive Emotions, Anxiety and signs of Depression of Adolescents who are Placed in the Hospitals

Maģistra darba mērķis bija noskaidrot, vai pacienti, kuri pētījuma brīdī bija ievietoti slimnīcā, pēc medicīnas apmeklējuma izjūt mazāk trauksmi, uzrāda mazāk depresijas pazīmes un vairāk izjūt pozitīvās emocijas nekā pacienti, kuri pētījuma brīdī arī bija ievietoti slimnīcā, bet viņus medicīnas klauns neapmeklēja. Pētījumā piedalījās 30 pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem, kas tika sadalīti divās grupās. Pirmajā grupā bija pusaudži, kuri bija ievietoti slimnīcā, kurā strādā medicīnas klauni, otrā grupā bija pusaudži, kuri bija ievietoti slimnīcā, kurā nestrādā medicīnas klauni. Situatīvās trauksmes mērīšanai tika izmantota Spilbergera situatīvās trauksmes skala (1983, Spielberger’s anxiety scale; STAI). Pozitīvo un negatīvo emociju noteikšanai tika izmantota Pozitīvo un negatīvo afektu skala (1988,Positive and Negative Affect Schedule; PANAS). Depresijas pazīmju noteikšanai tika izmantota Ahenbaha Jauniešu Pašnovērtējuma aptauja (2001, ASEBA Youth Self Report; YSR) Pētījuma rezultāti parādīja, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp medicīnas klaunu apmeklēto un neapmeklēto grupu situatīvās trauksmes līmeni, pozitīvajām emocijām, negatīvajām emocijām. Grupa, kuru apmeklēja medicīnas klauns, pēc apmeklējuma uzrādīja zemākus situatīvās trauksmes rādītājus un negatīvo emociju rādītājus, nekā grupa, kuru neapmeklēja medicīnas klauns. Savukārt, grupa, kuru apmeklēja medicīnas klauns, pēc šī apmeklējuma uzrādīja augstākus izjusto pozitīvo emociju rādītājus, nekā grupa, kurus neapmeklēja medicīnas klauns. Salīdzinot depresijas pazīmes, starp abu grupu rādītājiem nebija statistiski nozīmīgu atšķirību.The aim of the master paper is to establish, if patients, who at the time of the study were placed in hospitals and visited by a medical clown feel less anxious, show less signs of depression and feel more positon emotions than patients, who at the time of the study were placed in hospitals, but not visited by a medical clown. The participants of the study were 30 adolescents at the age of 12 till 15 years that were divided into two groups. The first group consists of adolescents, who were placed in hospitals, where medical clowns are employed, the second group consists of adolescents, who were placed in hospitals, where there are no medical clowns employed. For the measuring of state-trait anxiety Spielberger’s State-Trait Anxiety Inventory scale (1983, Spielberger’s anxiety scale; STAI) was used. For determining of positive and negative emotions the Positive and Negative Affect Schedule (1988, Positive and Negative Affect Schedule; PANAS) was used. For determining signs of depression the Achenbach's Youth Self Report (2001, ASEBA Youth Self Report; YSR) was used. The results of the research show that there are statistically significant differences in state-trait anxiety level, positive and negative emotions among groups visited and not visited by medical clowns. The group that was visited by medical clowns showed lower state-trait anxiety and negative emotion indicators after the visit than the group that was not visited by medical clowns. Whereas, the group that was visited by medical clowns, after this visit showed higher indicators of positive emotions felt than the group that was not visited by medical clowns. Comparing the signs of depression among both the groups, there were no statistically significant differences

Aggressive behaviour gender differences in teenagers living in children's homes and in families

Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai pastāv statistiski nozīmīga atšķirība agresivitātes rādītājos bērnu namā dzīvojošu un ģimenēs dzīvojošu meiteņu un zēnu grupās, kā arī noskaidrot vai pastāv dzimumatšķirības agresijas rādītājos pusaudžiem. Pētījumā piedalījās 80 pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem. 40 pusaudži (20 meitenes un 20 zēni) pētījuma brīdī dzīvo bērnu namā, bet 40 pusaudži (20 zēni un 20 meitenes) pētījuma brīdī dzīvoja ģimenē. Pētījumā tika izmantota bērnu uzvedības novērtējuma anketa – Ahenbaha empīriski pamatotās novērtēšanas sistēma, pusaudža pašnovērtējuma anketa. Pētījumā tika noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp bērnu namā un ģimenē dzīvojošajiem pusaudžiem agresivitātes rādītājiem. Bērnu namā dzīvojošajiem pusaudžiem agresivitātes rādītāji bija augstāki nekā ģimenēs dzīvojošajiem pusaudžiem. Salīdzinot agresivitātes rādītājus meiteņu un zēnu grupās, kopējā zēnu izlasē nebija statistiski nozīmīgāki augstāki agresijas rādītāji nekā meiteņu izlasē.The aim of the study is to establish, whether there is a statistically significant difference in the aggressiveness ratios between girl and boy groups living in children's homes and living in families and also to establish, whether there are gender differences in the aggressiveness ratios of teenagers. 80 teenagers of 12 to 15 years of age participated in the study. 40 teenagers (20 girls and 20 boys) at the time of study lived in children's homes, but 40 teenagers (20 girls and 20 boys) at the time of study lived in families. Children behaviour evaluation survey – Achenbach System of Empirically Based Assessment, teenager self-assessment survey – was used in the study. In the study it was established that there is a statistically significant difference in the aggressiveness ratios of teenagers living in children's homes and living in families. Aggressiveness ratios of teenagers living in children's homes were higher than the ones of teenagers living in families. Comparing aggressiveness ratios of girl and boy groups, there were no statistically significant higher results of aggressiveness ratios for the total selection of boys than the selection of girls