Baltijas Universitāte, 1946-1949

Teksts paralēli latviešu, lietuviešu, igauņu, angļu, vācu valodā.Saturs: I. Baltijas Universitāti atceroties / Edgars Dunsdorfs. Baltijas Universitāte trimdā 1946. g.-1949. g. Dibināšanas 50 gadu atcerei / Jānis Gabliks. II. Baltijos Universiteta prisiminus ; Baltijos Universitetas išeivijoje 1946m.-1949m. Ikūrimo 50-mečius pamineti ; III. Balti Ülikooli meenutades ; Balti Ülikool eksiilis 1946-1949. Asutamise 50.aastapäevaks ; VI. The Baltic University in retrospect ; The Baltic University in Exile 1946-1949: 50th anniversary of its founding ; V. Zum Gedenken an die Baltische Universität ; Baltische Universität im Exil 1946-1949. Zum 50. Gründungstag

Vidzemes Lielais Zviedru Kadastrs kā saimniecības vēstures avots

Kadastrs - sistematizēti kādu zemes vai ūdens nogabalu vai citu objektu dati; ar nodokļiem apliekamo zemju saraksts un novērtējums pilsētās un laukos. Zemes kadastru sāka ar zemes uzmērīšanu un vērtēšanu, vienlaikus veicot muižu redukciju, atsavinot lielāko daļu muižas zemju, kuras nodeva Zviedrijas valsts pārziņā. Tas bija labi izstrādāts kadastrs, un to izmantoja no 1691. līdz 1911. gadam, t. i., 220 gadus. Tas pasaulē ir samērā mazpazīstams, un tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā tam bija tikai lokāla nozīme. Muižu redukcija .17. gs. 2. pusē, pieaugot absolūtisma tendencēm Eiropā, Zviedrijas karalis Kārlis XI (Karl XI) centās nostiprināt varu visā valstī. Viens no pasākumiem bija muižu redukcija. 1681. gadā Lielā muižu redukcija sākās arī Vidzemē. Tās mērķis bija palielināt Zviedrijas ienākumus, atgūstot valsts īpašumā privātpersonu rokās nonākušās agrākās Livonijas ordeņa un bīskapu muižas. 1681. gadā sāktajā arklu revīzijā Vidzemē darbojās zviedru zemes mērnieku komanda, kas muižu un zemnieku zemes pirmo reizi novērtēja, uzmērīja un iezīmēja plānos un kartēs (https://vesture.eu/Muižu_redukcija_Vidzemē). Trīsdesmito gadu nogalē un četrdesmito gadu sākumā klajā nāca vairāki nozīmīgi Dunsdorfa darbi, kas bija balstīti uz zviedru varas īstenoto arklu revīziju un zemes kadastrācijas dokumentiem. Tie turpināja ar muižu grāmatām iesākto virzienu un atklāja līdz tam nepazītā izvērsumā 17. gs. saimniecību Vidzemē. Šie pētījumi piedāvā iespēju restaurēt laikā un telpā konkrēto saimniecības ainu – katrs atsevišķi par savu gadsimta posmu un visi kopā galvenajos vilcienos par tās evolūciju gadsimta gaitā. Šo darbu būtiska īpatnība ir tā, ka sastādītājs nebūt nepretendē uz visu saimniecības attīstības aspektu izpēti, par kuriem ziņas satur viņa publicētie un izmantotie avoti. Dunsdorfa uzmanības centrā ir lauksaimnieciskā ražošana un zemnieku maksātās nodevas, taču viņa eksponētais avotu materiāls satur ziņas par vēl citām saimnieciskās (un ne tikai) dzīves pusēm – dažādiem rūpaliem un nodarbes veidiem, tirdznieciskajām attiecībām zemnieku saimniecības un muižas starpā, preču importu no ārzemēm, apdzīvotības un zināmā mērā pat par dzīves veida attīstību. Dunsdorfs ieskicē dažādās savstarpēji saistītās blakus tēmas, norāda uz to analīzē svarīgiem jautājumiem un atstāj šīs tēmas nākamajiem pētniekiem. Avotu komentāros Dunsdorfs norāda arī uz datu atšķirībām par vienu tēmu dažādos laikos un maksimāli izsmeļoši cenšas skaidrot saimnieciskās darbības uzskaites veidus un principus. Šajā sakarībā īpašu uzmanību pelna daudzās viņa darbos atrodamās kartoshēmas, kuru vērtība ir ne tikai konkrēto datu lokalizācija, bet arī iespēja izdarīt salīdzinājumus laikā un telpā. Pateicoties šādai pieejai, Dunsdorfa darbi gan izgaismo 17. gs. saimniecisko situāciju tās attīstībā un plaši demonstrē agrīni moderno tendenču klātbūtni tajā, gan satur ierosinājumus turpmākiem pētījumiem, gan arī ietver plašu praktisko bāzi tādu veikšanai.The present article analyses the studies by the famous Latvian historian Edgars Dunsdorfs (1904-2002), most of which are devoted to the economy of Vidzeme in the 17th century. Dunsdorfs' approach to source materials and his evaluation of the processes of the analysed period in the Latvian history are viewed within the context of the topicalities of the global historiography of the period and the modernisation theory applicable to the early period of modern times. It is concluded that Dunsdorfs, unlike most Latvian historians, has reflected the modernisation manifestations in the economy of the early modern times and emphasised their relationship with the modern trends in politics by using rich source materials. This should be viewed as a contribution to the internationalisation of the Latvian history science. (Kļava Valda .Agrīnās modernizācijas tēma Edgara Dunsdorfa darbos. Latvijas Vēstures institūta Žurnāls, Nr.4, 2015. https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2015_files/4numurs/V_Klava_Agrinas_modernizacijas_LVIZ_2015_4.pdf ; https://web.a.ebscohost.com/).Satura rādītājs Ievads 1. lpp. Apzīmējumi un darba uzdevumi 1) Lielais kadastrs kā apdzīvotības vēstures avots 4. lpp. 2) Lielais kadastrs kā valsts saimniecības vēstures avots 5. lpp. 3) Lielais kadastrs kā muižu saimniecības vēstures avots 7. lpp. 4) Lielais kadastrs kā zemnieku saimniecības vēstures avots 8. lpp. Avoti. Pirmā grupa 9. lpp. Otrā grupa 10. lpp. Trešā grupa 14. lpp. Ceturtā grupa 16. lpp. I nodaļa Lielā kadastra vēsture Zviedrijas karaļa Kārļa XI rīkojums par arklu revīziju 19. lpp. Pirmais mērījums 21. lpp. Arklu revīzija 24. lpp. Speciālais iedalījums 34. lpp. II nodaļa Lielais kadastrs – apdzīvotības vēstures avots 1. Zeme Pirmā mērījuma (1681.-1684.g.) kritika 38. lpp. Aramzemes kopplatības aplēsums 54. lpp. 2. Iedzīvotāji 1688. gada revīzijā reģistrēto iedzīvotāju skaita kritika un lauku iedzīvotāju skaita aplēsums 57. lpp. III nodaļa Lielais kadastrs – avots valsts saimniecības vēsturei Lielā kadastra nozīme valsts saimniecības vēsturē 95. lpp. 1688. g. arklu revīzijas loma valsts saimniecības vēsturē 97. lpp. Lielā kadastra loma muižas nomas noteikšanā 104. lpp. Lielais kadastrs – redukcijas vēstures avots 127. lpp. IV nodaļa Lielais kadastrs – muižu saimniecības vēstures avots Muižu skaits un lielums 134. lpp. Muižas zeme 137. lpp. Zemnieku nodevas un klaušas muižai 139. lpp. Klaušu takses kritika 142. lpp. Kunga tiesas takses un cenas 154. lpp. Klaušu un nodevu samērs 157. lpp. Muižu sējumi 158. lpp. Ražas muižās 166. lpp. Muižu lopi 170. lpp. V nodaļa Lielais kadastrs – zemnieku saimniecības vēstures avots Ciematu skaits 177. lpp. Iedzīvotāju skaits ciematos 188. lpp. Zemnieku zeme 189. lpp. Zemnieku sējumi un ražas 194. lpp. Zemnieku lopi un skaits 202. lpp. Zemnieku arkli 213. lpp. Kopsavilkums un secinājumi 238. lpp. Tēzes 242. lpp. Avoti un literatūra Nepublicēti avoti Rīgā 244. lpp. Tartū 244. lpp. Stokholmā 245. lpp. Upsalā 246. lpp. Tidö 246. lpp. Iespiesti avoti 246. lpp. Literatūra 248. lpp. Referat (savilkums vācu valodā) 253. lpp

Tautsaimniecības vārdnīca. 1. daļa

Valodas redaktori: Endzelīns, Jānis ; Hauzenberga-Šturma, Edīte1. burtnīca ietver ekonomikas terminus ar skaidrojumu latviešu valodā (A-Avanss). Termini tulkoti vācu un krievu valodā

Tautsaimniecības vārdnīca. 2,3,4 daļa

Valodas redaktori: Endzelīns, Jānis ; Hauzenberga-Šturma, EdīteVārdnīca ietver ekonomikas terminus ar skaidrojumu latviešu valodā. 2.daļa: Avansu darījumi-Darba kontrole; 3.daļa: Darba kooperatīvs-Fabrikācija; 4.daļa: Fabrikācijas izmaksas-Hipoteze. Termini tulkoti vācu un krievu valodā

Tautsaimniecības vārdnīca. 2,3,4 daļa

Valodas redaktori: Endzelīns, Jānis ; Hauzenberga-Šturma, EdīteVārdnīca ietver ekonomikas terminus ar skaidrojumu latviešu valodā. 2.daļa: Avansu darījumi-Darba kontrole; 3.daļa: Darba kooperatīvs-Fabrikācija; 4.daļa: Fabrikācijas izmaksas-Hipoteze. Termini tulkoti vācu un krievu valodā