Response of Alyssum gmelinii plants from different populations on sand accretion

Augi, kas aug jūras piekrastē ir pakļauti dažādu nelabvēlīgu vides faktoru ietekmei, tādiem kā barības vielu nepietiekamība, sāļums, augsta temperatūra, sausums un viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē kāpu augu dzīvotspēju – apbēršana ar smiltīm. Alyssum gmelinii ir Baltijas jūras austrumu daļas kāpu biotopos Lietuvas un Latvijas teritorijas piekrastē raksturīgs augs, kuru izmantoja eksperimentā, lai salīdzinātu divu populāciju (Užavas un Jūrmalciema) augu morfoloģisko un fizioloģisko reakciju uz apbēršanu ar smiltīm. Rezultāti uzrādīja, ka morfoloģiski vislabāk smilšu apbēršanai pielāgojās Jūrmalciema A. gmelinii, kā arī visiem augiem palielinājās fotosintēzes intensitāte, salīdzinot ar kontroles grupu, kas netika apbērta ar smiltīm.Plants that grow on the seacoast are exposed to various unfavorable environmental conditions, such as nutrient deficiency, salinity, high temperature, drought and one of the main factors that affect the viability of dune plants – burial with sand. Alyssum gmelinii is a typical plant in the dune habitats of the eastern part of the Baltic Sea on the coast of Lithuania and Latvia, and this plant was used in an experiment to compare the morphological and physiological response of plants from two populations (Užava and Jūrmalciems) to burial with sand. The results showed that morphologically, A. gmelinii plants from Jūrmalciems are bteter adapted to sand burial, and the intensity of photosynthesis increased for all plants compared to the control group that was not covered with sand