Fundamental change of circumstances as an exception of the principle pacta sunt servanda

Darba ietvaros autore pēta apstākļu izmaiņu principa vēsturisko attīstību, regulējumu starptautiskajos avotos un citu valstu tiesību sistēmās, priekšnoteikumus, lai atsauktos uz apstākļu izmaiņām un sekas, kas iestājas apstākļu izmaiņu konstatēšanas gadījumā, vērtējot to kopsakarā ar Civillikuma regulējumu. Darba mērķis ir izpētīt apstākļu izmaiņu doktrīnu un iespējas ieviest to Latvijas tiesību sistēmā. Pētījuma rezultātā autore secina, ka Latvijas tiesību sistēmā apstākļu izmaiņu regulējums nav jauns un nepazīstams, kā arī to, ka tas atbilst Civillikuma regulējumam. Aizstāvēšanā iekļauto tēžu skaitā autore piedāvājusi redakciju grozījumiem Civillikumā, tai skaitā sniegusi skaidrojumu daudziem neskaidriem, saistībā ar apstākļu izmaiņu regulējumu esošiem terminiem, tādiem kā „pārmērīgas grūtības”, „saprātīga persona” u.c.Whitin the scope of this paper author is researching the historical development of the doctrine of change of circumstances, its regulation in the international law and in foreign legal systems, the conditions that are prerequisites to apply this principle, and the consequences when the change of circumstances is recognized, evaluating it in correlation with the rules of the Latvian Civil Law. The aim of the paper is to research the doctrine of the change of circumstances and possibilities to introduce it in the legal system of Latvia. At the end of the paper, the author concludes that the principle of change of circumstances is not a new and unknown in Latvian law, and that it does not contradict with the rules of the Civil Law. The author has included a suggestion in form of an amendment to the Civil Law as one of the conclusions promoted for the defense, as well as provided an explanation to several legal terms related to the change of circumstances, such as “hardship”, “reasonable person” etc

Cross-border divorce cases settled by Latvian notary: theory, practice and current issues

Bakalaura darbs „Pārrobežu laulību šķiršana pie Latvijas notāra: teorija, prakse un aktuālie problēmjautājumi Eiropas Savienībā” sniedz ieskatu pārrobežu laulību šķiršanas tiesiskajā regulējumā no Latvijas notariāta skatupunkta. Darba mērķis ir izpētīt notariāta darbību un lomu pārrobežu laulību šķiršanas lietās, kā arī apskatīt problēmjautājumus, ar kuriem notāriem nākas saskarties piemērojot Eiropas Savienības starptautisko privāttiesību normas. Darba ietvaros autore veic izpēti un konstatē trūkumus un nepilnības nacionālajā tiesiskajā regulējumā, kā arī notāru darbībā, piedāvājot arī iespējamos risinājumus šo trūkumu novēršanai. Aizstāvēšanā iekļauto tēžu skaitā autore piedāvājusi konkrētas redakcijas grozījumiem Notaritāta likumā, definējusi pastāvīgās dzīvesvietas jēdzienu un izteikusi priekšlikumus saistībā ar jauna, laulāto atšķiršanas tiesību institūta ieviešanu Latvijas tiesību sistēmā.Bachelor’s Thesis „Cross-border divorce cases settled by Latvian notary: theory, practice and current issues in European Union” provides an insight on the current issues of the cross-boarder divorce law judging from the viewpoint of a notary in Latvia. The aim of the research is to evaluate the practice and role of a notary in cross-border divorce cases, as well as to conclude issues met by notaries when applying the law of the European Union concerned with the international private law rules. The author researches and defines drawbacks and lacking regulation in the national law and in the practice of the notary institute, and suggests possible solutions. The author has developed the needed amendments for the Notariate law as part of the final thesis, as well as defined the habitual residence and developed proposals to introduce a new legal instrument of legal separation in the Latvian national law

Listeria monocytogenes prevalence in cold smoked fish within the validity period of product

Maģistra darba praktiskā daļa izstrādāta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā „BIOR”. Darba mērķis bija novērtēt Listeria monocytogenes izplatību auksti kūpinātu (a/k) zivju produktos to derīguma termiņa ietvaros¬. Lai izvērtētu risku, kāds varētu rasties lietojot šos pārtikas produktus, tika noteikta L. monocytogenes klātbūtne un skaits (KVV/g). Darba gaitā tika iegādāti 37 dažādi a/k zivju produkti, no katra zivju produkta pērkot divus iepakojumus, trīs dažādās partijās, atkārtojumu veikšanai. No pārbaudītajiem 222 paraugiem maksimāli pieļaujamo robežvērtību (100 KVV/g) pārsniedza viens paraugs, savukārt L. monocytogenes izplatība a/k vakuumētās zivīs bija 5,6% un a/k neiepakotās zivīs 9,4%. Vakuumā iepakotās zivīs L. monocytogenes izolāti uzrādīja 1/2a-3a serotipu, taču neiepakotās zivīs – 1/2a-3a, 4ab-ab-4d-4e un 1/2b-3b-7.Master's thesis was developed at Institute of Food Safety, Animal Health and Environment "BIOR". The aim was to assess the prevalence of Listeria monocytogenes in cold-smoked fish products within the validity period. The presence and the number of colony forming units (CFU/g) of L. monocytogenes was determined for risk evaluation. Author bought 37 different cold-smoked fish products, from each fish product— two products in three different batches. In the 222 tested samples, the maximum limit (100 CFU/g) exceeded one sample. In vacuum-packed cold-smoked fish products L. monocytogenes was present in 5.6%, and in non-packed cold-smoked fish— 9.4%. In vacuum-packed fish L. monocytogenes isolates had 1/2a-3a serotype, but from non-packed fish— 1/2a-3a, 4ab-ab-4d-4e and 1/2b-3b-7

The prevalence of Listeria monocytogenes and impact of storage temperatures of cold smoked vacuum-packed fish within the validity period

Listerioze tiek uzskatīta par jaunu slimību un par to pirmo reizi veica pētījumus 20. gs pirmajā pusē. Pēc Latvijas slimību un kontroles centra sniegtās informācijas, listerioze ir reta slimība, jo Eiropā uz miljons iedzīvotājiem gadā tiek reģistrēti vidēji 2 - 7 saslimšanas gadījumi. Kā būtisks faktors jāmin tas, ka ne visās valstīs tiek veikta saslimšanas gadījumu reģistrācija. Visplašāk listeriozes mikrobioloģisko diagnostiku veic Francijā, kur notiek plaši izmeklējumi gan pārtikas produktiem, gan klīniskajiem materiāliem. Listeria monocytogenes ģints baktērijas ir bieži sastopamas apkārtējā vidē, ūdenī, augsnē, veģetācijā un dzīvnieku izkārnījumos. Grampozitīvā baktērija Listeria monocytogenes ir intracelulārs patogēns, kas pēdējo 10 gadu laikā pasaulē tiek arvien biežāk saistīts kā pārtikas infekcijas ierosinātājorganisms. Mirstības koeficients no listeriozes ir augsts (apmēram 30%-40%) (Joshua Haas, Krista Kusinski et al, 2007). Riska grupā ir grūtnieces, viņu vēl nedzimušie mazuļi un personas ar novājinātu imunitāti. Tāpēc ir svarīgi veikt pētījumus, kas saistīti ar Listeria monocytogenes augšanu un attīstību, lai novērstu baktērijas uzņemšanu ar pārtiku. Darba mērķis- izpētīt Listeria monocytogenes izplatību un uzglabāšanas temperatūras ietekmi auksti kūpinātās, vakuumā iepakotās zivīs derīguma termiņa ietvaros¬. Lai novērotu Listeria monocytogenes augšanu un attīstību, tika izmantotas standarta mikrobioloģijas metodes. Tika iegādāts 21 dažāds auksti kūpināts, vakuumēts zivju produkts. No katra zivju produkta tika pirkti 3 iepakojumi 3 dažādās partijās. Katras partijas produktu uzglabāja 2 atšķirīgās temperatūrās- minimālajā un maksimālajā ražotāja ieteiktajā uzglabāšanas temperatūrā. Bakalaura darbs tika izstrādāts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijā.Listeriosis is a relatively new disease and it was first reported in the first half of the 20th century. After the Latvian Centre for Disease Control and the information provided, listeriosis is a pretty rare disease, because there is an average 2-7 cases of disease in Europe per 1 million people. But an important factor to mention is that not all countries have registrated the cases of listeriosis. The most microbiological diagnosis for listeriosis is made in France, where it is widely tested for both- foods and clinical material. Listeria monocytogenes is a genus of bacteria commonly found in the environment, water, soil, vegetation and animal faeces. The gram-positive bacterium Listeria monocytogenes is the intracellular pathogen which in the last 10 years have become more known to people as food-borne infections initiator of the body. Listeriosis mortality rate is high (approximately 30% -40%) (Joshua Haas, Krista Kusinski et al, 2007) and it is mainly found among pregnant women, their fetus, and persons with weakened immunity. Therefore, it is important to conduct research related to Listeria monocytogenes growth and development in order to prevent bacteria intake of food. The aim of the work is to study the Listeria monocytogenes prevalence and impact of storage temperatures of cold smoked vacuum-packed fish within the validity period. To monitor Listeria monocytogenes growth and development author used standard microbiological methods. Author bought 21 different cold smoked, vacuum-packed fish products are stored them into 2 different temperatures - one minimum and one maximum recommended storage temperature. From each fish product bought 3 products and 3 different batches. The work was developed at Institute of Food Safety, Animal Health and Environment "BIOR" in laboratory of Food and Environmental Investigations

Emergency state caused by Covid-19 impact on human rights in Latvia

Darbā tiek pētīti tādi jautājumi kā iespējamie ierobežojumi ārkārtējās situācijas pagarināšanas termiņam, vai ārkārtas situācija var būt par pamatu cilvēka pamattiesību ierobežošanai un kā Latvijā tiek realizēta cilvēku pamattiesību ievērošana kontekstā ar Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā pieņemtajiem ierobežojumiem. Pētījumu rezultātā darba autore secina, ka Ministru kabinets, izsludinot ārkārtējo situāciju to var tik reizes, cik to prasa situācijas nopietnība. Vērtējot ārkārtējo situāciju kā pamatu cilvēktiesību ierobežošanai darba autore secina, ka valdība ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīga samērīgi ierobežot Satversmes 116.pantā noteiktās tiesības, lai aizsargātu sabiedrības drošību. Ārkārtējās situācijas laikā visbiežāk tiek ierobežotas cilvēku tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, tiesības uz miermīlīgu pulcēšanās brīvību, kā arī tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos atbilstoši savām spējām un kvalifikācija, turpretim obligātā masku nēsāšana neierobežo personu tiesības uz personas brīvību neaizskaramību. Arī tiesības brīvi pārvietoties ārkārtējās situācijas laikā netiek ierobežotas, bet, galvenokārt, ierobežojumi un prasības, kas ir jāizpilda, iedzīvotājiem rada neērtības. Atslēgvārdi: cilvēka pamattiesības, pamattiesību ierobežošana, ārkārtējā situācija, ierobežojumi, sabiedrības intereses, veselība.The paper investigates such issues as possible restrictions on the term of extension of an emergency state, whether an emergency can be a basis for restricting fundamental human rights and how in Latvia the observance of fundamental human rights is implemented in the context of restrictions adopted during the emergency state of Covid-19. As a result of the research, the author concludes that the Cabinet of Ministers, when declaring a state of emergency, can do so as many times as the seriousness of the situation requires. Assessing the emergency state as a basis for restricting human rights, the author concludes that during the emergency situation the government is entitled to proportionally restrict the rights specified in Article 116 of the Constitution of Latvia in order to protect public safety. During an emergency, people's right to privacy, the right to free movement, the right to freedom of peaceful assembly, and the right to freely choose an occupation according to their abilities and qualifications are most often restricted, while mandatory wearing of masks does not restrict individuals' right to privacy. Keywords: fundamental human rights, restriction of fundamental rights, emergency state, restrictions, public interest, health

Riska faktoru ietekme uz slimnīcas gultas dienas skaitu pediatriskajiem pacientiem ar akūtu Covid-19 infekciju

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CareŠī pētījuma mērķis bija salīdzināt riska faktorus, kas potenciāli varētu ietekmēt akūtas Covid-19 infekcijas gaitu pediatriskajā populācijā, un novērtēt, vai riska faktoru klātbūtne pasliktina infekcijas klīnisko gaitu. Retrospektīvi tika analizēti dati par 182 pacientiem, kuri no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. janvārim stacionēti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Mann-Whitney tests tika izmantots, lai analizētu slimnīcas gultas dienu skaitu pacientiem ar un bez riska faktoriem. Fišera exact tests tika izmantots, lai analizētu, kā riska faktori ietekmē skābekļa saturāciju. Dati tika analizēti, izmantojot IBM SPSS. Pacientiem ar vismaz vienu riska faktoru bija lielāks vidējais slimnīcas gultas dienu skaits – 3 (IQR=2-6), salīdzinot ar pacientiem bez riska faktoriem – 2 (IQR=1-3, p<0,001) . Pacientiem ar iedzimtām/ģenētiskām slimībām bija lielāks vidējais slimnīcas gultas dienu skaits - 4,5 (IQR=3-7), salīdzinot ar pacientiem bez iedzimtām/ģenētiskām slimībām - 2 (IQR=1-3, p<0,001). Pacientiem ar aptaukošanos bija lielāks vidējais slimnīcas gultas dienu skaits – 6 (IQR=4-7,5), salīdzinot ar pacientiem bez aptaukošanās – 2 (IQR=2-4, p<0,005). Pacientiem ar aptaukošanos (n=2, 40%) SpO2 ≤92% bija biežāk nekā pacientiem bez aptaukošanās (n=12, 6,8%, p<0,0048). Pacientiem, kuriem attīstījās pneimonija, vidējais slimnīcas gultas dienu skaits bija lielāks – 5 (IQR=3-7), salīdzinot ar pacientiem bez pneimonijas – 2 (IQR=1-3, p<0,001). Mūsu pētījums parādīja statistiski nozīmīgu atšķirību slimnīcas gultas dienu skaitā pacientiem ar vismaz vienu riska faktoru salīdzinot ar pacientiem bez riska faktoriem. No analizētajiem riska faktoriem aptaukošanās, iedzimtas/ģenētiskas slimības visvairāk ietekmēja slimnīcas gultas dienu skaitu. SpO2 ≤92% bija biežāk sastopama pacientiem ar aptaukošanos, salīdzinot ar pacientiem bez aptaukošanās. Pacientiem ar pneimoniju bija lielāks slimnīcas gultas dienu skaits nekā pacientiem bez pneimonijas.The goal of this study was to compare risk factors that could potentially affect the course of the acute Covid-19 infection among paediatric patients and to evaluate whether the presence of risk factors worsen the clinical course. A data of 182 patients who were admitted to Children’s Clinical University Hospital between 1st of September 2021 and 31st of January 2022 was retrospectively analysed. The Mann – Whitney test was used to analyse the number of hospital bad days in patients with and without risk factors. Fisher exact test was used to analyse how risk factors affect oxygen saturation. Data was analysed using IBM SPSS.Patients with at least one risk factor had higher median size of hospital bed days – 3 (IQR=2-6) compared to patients without risk factors – 2 (IQR=1-3, p<0.001). Patients with congenital/genetic diseases had higher median size of hospital bed days - 4,5 (IQR=3-7) compared to patients without congenital/genetic diseases – 2 (IQR=1-3, p<0.001). Patients with obesity had higher median size of hospital bed days – 6 (IQR=4-7.5) compared to patients without obesity – 2 (IQR=2-4, p<0.005). Among the patients with obesity (n=2, 40%) SpO2 ≤92% was more common compared to patients without obesity (n=12, 6.8%, p<0.0048). Patients who developed pneumoniae had higher median size of hospital bed days – 5 (IQR=3-7) compared to patients without pneumoniae – 2 (IQR=1-3, p<0.001). Our study showed statistically significant difference in hospital bed days between patients with at least one risk factor and patients without risk factors. Among the analysed, obesity, congenital/genetic diseases affected hospital bed days the most. SpO2 ≤92% was more common in patients with obesity compared to patients without obesity. Patients with pneumoniae had higher number of hospital bed days than patients without pneumoniae