Riska faktoru ietekme uz slimnīcas gultas dienas skaitu pediatriskajiem pacientiem ar akūtu Covid-19 infekciju

Abstract

MedicīnaVeselības aprūpeMedicineHealth CareŠī pētījuma mērķis bija salīdzināt riska faktorus, kas potenciāli varētu ietekmēt akūtas Covid-19 infekcijas gaitu pediatriskajā populācijā, un novērtēt, vai riska faktoru klātbūtne pasliktina infekcijas klīnisko gaitu. Retrospektīvi tika analizēti dati par 182 pacientiem, kuri no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. janvārim stacionēti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Mann-Whitney tests tika izmantots, lai analizētu slimnīcas gultas dienu skaitu pacientiem ar un bez riska faktoriem. Fišera exact tests tika izmantots, lai analizētu, kā riska faktori ietekmē skābekļa saturāciju. Dati tika analizēti, izmantojot IBM SPSS. Pacientiem ar vismaz vienu riska faktoru bija lielāks vidējais slimnīcas gultas dienu skaits – 3 (IQR=2-6), salīdzinot ar pacientiem bez riska faktoriem – 2 (IQR=1-3, p<0,001) . Pacientiem ar iedzimtām/ģenētiskām slimībām bija lielāks vidējais slimnīcas gultas dienu skaits - 4,5 (IQR=3-7), salīdzinot ar pacientiem bez iedzimtām/ģenētiskām slimībām - 2 (IQR=1-3, p<0,001). Pacientiem ar aptaukošanos bija lielāks vidējais slimnīcas gultas dienu skaits – 6 (IQR=4-7,5), salīdzinot ar pacientiem bez aptaukošanās – 2 (IQR=2-4, p<0,005). Pacientiem ar aptaukošanos (n=2, 40%) SpO2 ≤92% bija biežāk nekā pacientiem bez aptaukošanās (n=12, 6,8%, p<0,0048). Pacientiem, kuriem attīstījās pneimonija, vidējais slimnīcas gultas dienu skaits bija lielāks – 5 (IQR=3-7), salīdzinot ar pacientiem bez pneimonijas – 2 (IQR=1-3, p<0,001). Mūsu pētījums parādīja statistiski nozīmīgu atšķirību slimnīcas gultas dienu skaitā pacientiem ar vismaz vienu riska faktoru salīdzinot ar pacientiem bez riska faktoriem. No analizētajiem riska faktoriem aptaukošanās, iedzimtas/ģenētiskas slimības visvairāk ietekmēja slimnīcas gultas dienu skaitu. SpO2 ≤92% bija biežāk sastopama pacientiem ar aptaukošanos, salīdzinot ar pacientiem bez aptaukošanās. Pacientiem ar pneimoniju bija lielāks slimnīcas gultas dienu skaits nekā pacientiem bez pneimonijas.The goal of this study was to compare risk factors that could potentially affect the course of the acute Covid-19 infection among paediatric patients and to evaluate whether the presence of risk factors worsen the clinical course. A data of 182 patients who were admitted to Children’s Clinical University Hospital between 1st of September 2021 and 31st of January 2022 was retrospectively analysed. The Mann – Whitney test was used to analyse the number of hospital bad days in patients with and without risk factors. Fisher exact test was used to analyse how risk factors affect oxygen saturation. Data was analysed using IBM SPSS.Patients with at least one risk factor had higher median size of hospital bed days – 3 (IQR=2-6) compared to patients without risk factors – 2 (IQR=1-3, p<0.001). Patients with congenital/genetic diseases had higher median size of hospital bed days - 4,5 (IQR=3-7) compared to patients without congenital/genetic diseases – 2 (IQR=1-3, p<0.001). Patients with obesity had higher median size of hospital bed days – 6 (IQR=4-7.5) compared to patients without obesity – 2 (IQR=2-4, p<0.005). Among the patients with obesity (n=2, 40%) SpO2 ≤92% was more common compared to patients without obesity (n=12, 6.8%, p<0.0048). Patients who developed pneumoniae had higher median size of hospital bed days – 5 (IQR=3-7) compared to patients without pneumoniae – 2 (IQR=1-3, p<0.001). Our study showed statistically significant difference in hospital bed days between patients with at least one risk factor and patients without risk factors. Among the analysed, obesity, congenital/genetic diseases affected hospital bed days the most. SpO2 ≤92% was more common in patients with obesity compared to patients without obesity. Patients with pneumoniae had higher number of hospital bed days than patients without pneumoniae