5 research outputs found
MutvÄrdu vÄsture avotu kritikas skatÄ«jumÄ
Get PDFKaspara Zeļļa tÄzes referÄtam, kuru viÅÅ” nolasÄ«ja Latvijas UniversitÄtes 76. starptautiskÄs zinÄtniskÄs konferencÄ. Tehnisku iemeslu dÄļ tÄzes netika publicÄtas LU FSI tÄžu un rakstu krÄjumÄ "KritiskÄ domÄÅ”ana, inovÄcija, konkurÄtspÄja un globalizÄcija", kurÅ” ievietots Å”ajÄ repozitorijÄ 2019. gada sÄkumÄ
LU 76. konference: tÄzes un raksti
Get PDFKrÄjumu veido LU Filozofijas un socioloÄ£ijas institÅ«ta pÄtnieku Latvijas UniversitÄtes 76. starptautiskÄs zinÄtniskÄs konferences sekciju darbÄ 2018. gada 15. un 16. februÄrÄ« nolasÄ«to prioritÄrajam projektam āKritiskÄ domÄÅ”ana, inovÄcija, konkurÄtspÄja un globalizÄcijaā veltÄ«to referÄtu tÄzes, kÄ arÄ« vairÄki raksti, kuri tapuÅ”i uz Å”ajÄ konferencÄ nolasÄ«to referÄtu pamata.
LU FSI pÄtniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajÄ pÄtniecÄ«bas gadÄ projektÄ paveikto, bet tajÄ pÄtnieki diskutÄja arÄ« par to, kÄ paplaÅ”inÄt pÄtÄmo tÄmu loku, pievÄrÅ”oties vairÄkiem Latvijas sabiedrÄ«bai aktuÄliem jautÄjumiem. PiemÄram, ja Filozofijas un socioloÄ£ijas institÅ«ta filozofi projekta 1. posma noslÄguma seminÄrÄ pÄrsvarÄ diskutÄja par kritiskÄs domÄÅ”anas konceptu un tÄs lietojuma iespÄjÄm, tad LU 76. konferencÄ jau iezÄ«mÄjÄs noturÄ«ga interese par kritiskÄs domÄÅ”anas un medijpratÄ«bas sasaisti, kas 2018. gada beigÄs noslÄdzÄs ar ekspertu seminÄru cikla organizÄÅ”anu sadarbÄ«bÄ ar Eiropas Kopienas pÄrstÄvniecÄ«bu LatvijÄ. VairÄki pÄtnieki pievÄrsÄs jautÄjumam par inovÄcijas iespÄjÄm humanitÄrajÄs zinÄtnÄs utt.
Konferences referÄti atspoguļoja dažÄdas pieejas un metodoloÄ£ijas, sniedzot ieskatu vÄl nepabeigtajos pÄtÄ«jumos, bet tikai to norisÄ un pirmajos rezultÄtos. PÄtÄ«jumu gaitai lasÄ«tÄjs aicinÄts sekot turpmÄkajÄs LU FSI pÄtnieku zinÄtniskajÄs publikÄcijÄs
Propaganda of the Occupation Regime of National Socialistic Germany in Latvia (1941-1945)
No full textAnotÄcija.
Promocijas darbÄ āNacionÄlsociÄlistiskÄs VÄcijas okupÄcijas režīma propaganda LatvijÄ (1941 -1945) ā pÄtÄ«ta nacistu propaganda OtrÄ pasaules kara laikÄ pret Latvijas civiliedzÄ«votÄjiem. DarbÄ analizÄtas propagandu Ä«stenojuÅ”Äs institÅ«cijas, raksturoti galvenie propagandas ietekmes kanÄli ā preses izdevumi, radio, kino, u.c.
TÄpat darbÄ analizÄts arÄ« propagandas saturs. IzskatÄ«ta integrÄcijas propaganda, kuras uzdevums bija radÄ«t latvieÅ”u sabiedrÄ«bai jaunu, nacionÄlsociÄlismam piemÄrotu pasaules ainu, revidÄjot vÄsturisko apziÅu, un veidojot ienaidnieka tÄlu. Akciju propagandas saturs izskatÄ«ts vadoties pÄc okupÄcijas režīma veidotajÄm sabiedrÄ«bas sociÄlÄs rÄ«cÄ«bas modeļu konstrukcijÄm.
AtslÄgvÄrdi: propaganda, Otrais pasaules karÅ”, nacionÄlsociÄlisms, Latvija.Annotation
Doctoral thesis āPropaganda of the Occupation Regime of National Socialistic Germany in Latvia (1941-1945)ā presents analysis of Nazi propaganda towards people of Latvia during the World War II. The analysis covers the institutions of propaganda and the main channels of propaganda ā media, radio, cinema etc.
The content of propaganda has been analyzed in the research as well. The thesis deals with the issue of propaganda of integration, the main goal of which was creating a new world view for Latvians that would be in concordance with the ideology of National Socialism by revising historical consciousness and developing the image of enemy. The content of propaganda campaigns has been analyzed according to the constructions of social action models of the occupation regime.
Keywords: propaganda, World War II, National Socialism, Latvi
TikÅ”anÄs ar KundziÅsalas aktÄ«vistiem un ekskursija-pastaiga pa salu [2018.09.14. foto]
No full textFotogrÄfijÄs.
LFMI pÄtnieki: Dace Bula, KristÄ«ne ÄboliÅa, JÄnis Daugavietis, Agita Pusvilka, Agnese ZÄ«le-Veisberga, Kaspars Zellis.
K-salas aktÄ«visti: MÄris Jansons biedrÄ«bas 'KundziÅsala' priekÅ”sÄdÄtÄjs, Ruta Barauska, Aldona KirÅ”tuka (Rutas mÄsa), Indra Rubene, Jolanta ?? ar meitu.
Vieta: Rutas Barauskas un Aldonas KirÅ”tukas mÄja un sala
Belonging and Separation in Roma, Russian and Latvian Life Stories
No full textLatvijas UniversitÄtes Filozofijas un socioloÄ£ijas institÅ«ta dzÄ«vesstÄstu pÄtnieku grupas kolektÄ«vÄ monogrÄfija āPiederÄt un atŔķirties: romu, krievu un latvieÅ”u dzÄ«vesstÄsti LatvijÄā noslÄdz Latvijas ZinÄtnes padomes pÄtnieciskÄ projekta āEtniskÄ un naratÄ«vÄ dažÄdÄ«ba dzÄ«vesstÄstu konstrukcijÄs LatvijÄā Ä«stenoÅ”anu.
Projekts tika realizÄts no 2012. lÄ«dz 2016. gadam LU FSI vadoÅ”Äs pÄtnieces un Bristoles universitÄtes emeritÄtÄs profesores Viedas SkultÄnes vadÄ«bÄ. PÄtnieki analizÄja vairÄk nekÄ 100 biogrÄfisko interviju Latvijas sabiedrisko pÄrmaiÅu kontekstÄ. MonogrÄfijas autori rosina ielÅ«koties dziļÄk un izprast etniski atŔķirÄ«go kÄ nozÄ«mÄ«gu resursu un paÅ”vÄrtÄ«bu Latvijas sabiedrÄ«bÄ.
GrÄmata veidojÄs kÄ hermeneitisks aplis starp dzÄ«ves vÄstures liecÄ«bÄm, kas norÄda uz morÄles filozofu paustajÄm atziÅÄm, kuras savukÄrt ietekmÄ dzÄ«vesstÄstu uztveri un interpretÄciju, ā akcentÄ zinÄtniskÄ redaktore Vieda SkultÄne. AtmiÅas, ko cilvÄki uztic viens otram, ir ar augstu morÄlo statusu, un tas ir vÄrÄ Åemts priekÅ”noteikums pieejÄ dzÄ«vesstÄstu analÄ«zei. AstoÅÄs nodaļÄs katrs pÄtnieks piedÄvÄ savu skata leÅÄ·i etnisko pieredžu satura un izteiksmes dažÄdÄ«bÄ.
Etnisko kultÅ«ru saskarsmes analizÄtas MÄras ZirnÄ«tes sarakstÄ«tajÄ nodaļÄ, parÄdot, kÄ pretÄji izplatÄ«tiem stereotipiem, etnisko kultÅ«ru atŔķirÄ«bas, dzÄ«vojot kopÄ«gÄ teritorijÄ, izlÄ«dzinÄs. Kaspars Zellis aplÅ«ko individuÄlo pieredžu saistÄ«bu ar kolektÄ«vo atmiÅu, paaudžu atŔķirÄ«bas un pretrunas attieksmÄ pret pagÄtnes vÄrtÄjumu krievu dzÄ«vesstÄstos, secinÄdams, ka detalizÄti pÄtÄ«jumi vÄl bÅ«tu turpinÄmi. Nadežda Pazuhina atklÄj, kÄ Latvijas krievu paÅ”refleksijas piedalÄs identitÄtes konstruÄÅ”anÄ. SavukÄrt Edmunds Å Å«pulis uzsver, kÄ etnicitÄte iespaido savdabÄ«go romu atmiÅas kultÅ«ru. Romu identitÄtes izpausmes viÅÅ” saista ar grupas sociÄlo statusu, ilgstoÅ”o atstumtÄ«bu un apspiesto kolektÄ«vo atmiÅu par holokausta traÄ£isko pieredzi. DagmÄra Beitnere-Le Galla analizÄjusi dažÄdÄ«bu krievu dzÄ«vesstÄstos, norÄdot, ka ne tikai latvieÅ”u, bet arÄ« krievu starpÄ pastÄv atŔķirÄ«gas atmiÅu kopienas, kas neļauj runÄt par kolektÄ«vo atmiÅu kÄ kaut ko monolÄ«tu vai binÄru. DzÄ«vesstÄsti ievada pieredzes un pÄrdzÄ«vojuma realitÄtÄ, kÄ to apskata Maruta Pranka nodaÄ¼Ä par Latvijas etnisko grupu pÄrstÄvju attieksmi pret savas dzÄ«ves veiksmÄm un neveiksmÄm. NoslÄguma nodaÄ¼Ä Ieva Garda-Rozenberga un Maija KrÅ«miÅa aplÅ«ko vienu no augstÄkajÄm garÄ«gajÄm vÄrtÄ«bÄm ā brÄ«vÄ«bu, un kÄ tÄ izpaužas dažÄdas etniskÄs piederÄ«bas dzÄ«vesstÄstos. BrÄ«vÄ«bas izjÅ«ta un nozÄ«me mainÄs, mainoties etniskÄs grupas pozÄ«cijai attieksmÄ pret varu dažÄdos vÄstures periodos. KÄ ievaddaÄ¼Ä apgalvo Vieda SkultÄne, tad āreflektÄjot par pagÄtni, mÄs konstruÄjam dzÄ«vesstÄstu reizÄ ar identitÄti un, stÄstot citam, ļaujam apzinÄties arÄ« paÅ”am sevi.ā [M.ZirnÄ«te, K.Zellis]MonogrÄfija sagatavota Latvijas ZinÄtnes padomes pÄtÄ«jumu projektÄ Nr. 370/2012 "EtniskÄ un naratÄ«vÄ dažÄdÄ«ba dzÄ«vesstÄstu konstrukcijÄs LatvijÄ", rekomendÄta publicÄÅ”anai ar Latvijas UniversitÄtes Filozofijas
un socioloÄ£ijas institÅ«ta ZinÄtniskÄs padomes 2016. gada 17. novembra sÄdes lÄmumu. Izdevuma tapÅ”anu atbalstÄ«jis Valsts kultÅ«rkapitÄla fonds
