11 research outputs found
AR ŠĶIDRUMU APSILDÄMU SIVÄNU GRÄŖDU PANEÄ»U PÄTÄŖJUMI
Get PDFLauksaimniecÄ«bas ražoÅ”anas blakusproduktu (kÅ«tsmÄslu, salmu, niedru u.c.) kompostÄÅ”anas procesÄ izdalÄ«to zemas temperatÅ«ras (30 - 6COCJ siltumu iespÄjams izmantot sivÄnu grÄ«das paneļu uzsildÄ«Å”anai. LLU Fizikas katedrÄ un MehÄnikas institÅ«tÄ veikti teorÄtiski un praktiski pÄtÄ«jumi betona paneļu apsildÄ«Å”anai ar Ŕķidru siltumnesÄju. IegÅ«tas sakarÄ«bas betona paneļa virsmas temperatÅ«ras noteikÅ”anai pie regulÄra un neregulÄra vijumu novietojuma panelÄ«. Veikti eksperimentÄli siltuma režīmu pÄtÄ«jumi panelim (1.0x0.5x0.1 m) ar regulÄru un armÄtam panelim (1.2x0.8x0.75 m) arĀ neregulÄru siltumnesÄja vijumu izvietojumu. PÄtÄ«jumos noskaidrota paneļu virsmas temperatÅ«ra, tÄs sadalÄ«jums pa paneļa ŔķÄrsgriezumu atkarÄ«bÄ no sildÄ«tÄja vertikÄlÄ novietojuma un vijumu novietojuma panelÄ«
SIVÄNU APSTAROÅ ANA AR ULTRAVIOLETAJIEM STARIEM
Get PDFUltravioletajiem (UV) stariem ir liela nozÄ«me bioloÄ£isko procesu norisÄ dzÄ«vnieku organismÄ. Tie veicina veselÄ«bas stÄvokļa uzlaboÅ”anos un produkcijas pieaugumu. Dabiskos apstÄkļos UV starojuma avots ir saule. TrÅ«kstot saules gaismai, organisms aug un attÄ«stÄs nepilnÄ«gi. Ja dzÄ«vnieki nesaÅem UV starojumu, tie biežÄk slimo ar mazasinÄ«bu un rahÄ«tu, asinsvadu slimÄ«bÄm, pasliktinÄtu vielmaiÅu. Organisms novÄjinÄs un kļūst uzÅÄmÄ«gs pret citÄm slimÄ«bÄm. UV stari paaugstina dzÄ«vnieku bioloÄ£isko um imunoloÄ£isko aktivitÄti, veicina endokrÄ«no dziedzeru darbÄ«bu, pozitÄ«vi ietekmÄ centrÄlo nervu sistÄmu, organisma funkcionÄlo stÄvokli un vielmaiÅu, barÄ«bas izmantoÅ”anas pakÄpi un raksturu. UV starojums paaugstina leikocÄ«tu fagocitÄro aktivitÄti, normÄ vitamÄ«nu apmaiÅas procesus, pÄrvÄrÅ”ot D provitamÄ«nu D vitamÄ«nÄ. Tas savukÄrt veicina fosfora un kÄlija izmantoÅ”anu. D vitamÄ«ns veidojas dzÄ«vnieka ÄdÄ. Ja Ŕī vitamÄ«na sintÄze organismÄ nenotiek, tas jÄdod mÄkslÄ«gi, kas izmaksÄ dÄrgi. SivÄniem atrodoties telpÄs, saules starojuma nepiecieÅ”amÄ«bu jÄkompensÄ, pielietojot mÄkslÄ«gu UV apstaroÅ”anu. TÄ seviŔķi derÄ«ga un efektÄ«va rudens - ziemas periodÄ. IekÄrtojot dzÄ«vnieku apstaroÅ”anu ar UV stariem, ietaises ierÄ«koÅ”anas izdevumi atmaksÄjas jau pirmajÄ gadÄ. KonstatÄts [1], ka apstaroÅ”anas rezultÄtÄ sivÄnu dzÄ«vmasas pieaugums palielinÄs par 24%, teļu svars - par 25%, piena izslaukums - par 10%, vistu dÄjÄ«ba - par 25%. SamazinÄs jauno dzÄ«vnieku nobeigÅ”anÄs gadÄ«jumu skaits, paaugstinÄs fosfora un kÄlija saturs skeletÄ, uzlabojas minerÄlvielu apmaiÅa organismÄ.TaÄu apstaroÅ”ana pozitÄ«vi iedarbojas tikai tad, ja tiek stingri ievÄrota optimÄlÄ apstaroÅ”anas ekspozÄ«cija. Pie nepietiekoÅ”Äm ekspozÄ«cijÄm apstaroÅ”ana nedod vajadzÄ«go efektu, bet pÄrÄk liela ekspozÄ«cija var novest pie negatÄ«va rezultÄta. PÄtÄ«jumu rezultÄti un praktiskÄ pieredze rÄda, ka minimÄlÄ ekspozÄ«cija, pie kuras sÄkas organisma reakcija, atkarÄ«ga no sivÄna dzÄ«vmasas un apmatojuma stÄvokļa. TÄ sastÄda 20-60% no tÄs ekspozÄ«cijas lieluma (vÄrtÄ«bas), pie kuras vÄrojams maksimÄlais produktivitÄtes pieaugums. OptimÄlÄs ekspozÄ«cijas pÄrsniegÅ”ana par 30-50% samazina bioloÄ£iskoefektu un negatÄ«vi ietekmÄ cÅ«ku produktivitÄti. ApstaroÅ”anas ekspozÄ«cijas noteikÅ”anu bÅ«tiski ietekmÄ cÅ«ku turÄÅ”anas tehnoloÄ£ija. TaÄu esoÅ”Äs ekspozÄ«cijas noteikÅ”anas metodikas bieži to neÅem vÄrÄ. UV starojuma ekspozÄ«cija, kurn saÅem dzÄ«vnieki viena starotÄja gÄjiena laikÄ virs dzÄ«vniekiem, atkarÄ«ga no UV starojuma avota tipa, tÄ jaudas, augstuma virs dzÄ«vniekiem, starotÄja tehniskÄ raksturojama (armatÅ«ras - atstarotÄja, kustÄ«bas Ätruma, dzÄ«vnieku atraÅ”anÄs attÄluma no starotÄja u.c.). EsoÅ”Äs ekspozÄ«cijas aprÄÄ·ina metodikas pieÅem, ka apstaroÅ”anas seansa laikÄ dzÄ«vnieki atrodas tieÅ”i zem starotÄja un ir nekustÄ«gi. TÄdi nosacÄ«jumi ir pareizi, apstarojot govis, teļus, buļļus, kuri atrodas aizgaldos un ir piesieti. TaÄu sivÄnmÄtÄm un sivÄniem, kuri brÄ«vi pÄrvietojas aizgaldos, Å”Ädu metodiku izmantot nevar.Daudzie autoru pÄtÄ«jumi rÄda, ka apstaroÅ”anas seansa laikÄ sivÄni var atrasties dažÄdos stÄvokļos - gulÄt, stÄvÄt vai haotiski staigÄt pa aizgaldu. StÄvot cÅ«ku muguras augstums no giÄ«das ir 1,7-2,1 reizes lielÄks nekÄ guļot. TÄpÄc arÄ« saÅemtais starojums (atkarÄ«bÄ no starotÄja augstuma virs dzÄ«vniekiem) var mainÄ«ties 1,4 lÄ«dz 1,7 reizes.Haotiski pÄrvietojoties pa aizgaldu, dzÄ«vnieku attÄlums no starotÄja nepÄrtraukti mainÄs. PiemÄram, ja aizgalda izmÄri ir 5x6,5 m, tad Å”is attÄlums var mainÄ«ties no 1,5? 3,0 lÄ«dz 4,1-4,8 m, bet saÅemtais apstarojums mainÄs 2,75-8,8 reizes. TÄpÄc bija nepiecieÅ”ams izstrÄdÄt tÄdu UV starojuma ekspozÄ«cijas noteikÅ”anas metodiku, kura ievÄrtÄtu dzÄ«vnieka stÄvokli un atraÅ”anÄs attÄlumu no starotÄja.KÄ zinÄms, sakarsÄti Ä·ermeÅi bez redzamÄs gaismas starojuma ar viļÅu garumu X= 0,38-0,70 jum izstaro arÄ« neredzamos UV starus ar viļÅu garumu /1=0,04-0,4 pm un infrasarkanos starus ar viļÅu garumu A,=0,8-3,8 pm. No UV staru joslas lauksaimniecÄ«bas vajadzÄ«bÄm izmanto starus ar viļÅu garumu no 0,04 lÄ«dz 0,4 pm. ApstaroÅ”ana ar viļÅu garumu A,=0,3 8-0,315 pm izsauc iedeguma efektu. Å Ä« starojuma bioloÄ£iskÄ aktivitÄte ir zema. ApstatoÅ”ai ar UV stariem vidÄji garo viļÅu diapazonÄ A,=0,315-0,28 pm ir eritÄma pretrahÄ«ta iedarbÄ«ba. Å Äda apstaroÅ”ana optimÄlÄs devÄs labvÄlÄ«gi iedarbojas uz dzÄ«vnieku organismu. TÄ pÄrvÄrÅ” provitamÄ«nu D aktÄ«vas iedarbÄ«bas vitamÄ«nÄ D. ApstaroÅ”anai Ä«so UV viļÅu diapazonÄ (7,=0,28-0,2 pm) ir pretbaktÄriju iedarbÄ«ba, un to izmanto gaisa, Å«dens, trauku u.c. sterilizÄcijai. UV starojumam ar viļÅu garumu zem 0,2 pm ir jonizÄjoÅ”s efekts. EritÄmo starojumu raksturo ar krÄ«toÅ”Äs eritÄmÄs plÅ«smas attiecÄ«bu pret apstaroto laukumu (er/m2 vai m-er/ m2). UV starojuma efekts atkarÄ«gs no apstaroÅ”anas ilguma un intensitÄtes. SivÄnus ieteicams apstarot ar eritÄmÄm lampÄm katru dienu, sÄkot no 2-3 dienu vecuma. RekomendÄjamÄ eritÄmÄ apstarojama deva zÄ«dÄjiem sivÄniem ir 20-25 mer-h/m2, atŔķirtiem sivÄniem 60-80 mer-h/m2, bet nobarojamÄm cÅ«kÄm un grÅ«snÄm sivÄnmÄtÄm 70-90 mer-h/m2 [2]
Optimization of the Parameters of Solar Water Heating System
Get PDFIn order to investigate the possibility to increase the efficiency of a flat-plate solar collector the mathematical model of the collector has been worked out. By solving the Laplace heat transfer equation at the boundary conditions accordingly to the construction of the collector, the obtained solution gives possibility to simulate on a computer the construction of the collector in dependence on physical, thermal and economic values of materials used for the construction. The computed results by theoretical formulas with experimental results obtained on special laboratory equipment have been compared and good concurrence acquired
Optical Detection of a Single Nuclear Spin
Full text linkWe propose a method to optically detect the spin state of a 31-P nucleus
embedded in a 28-Si matrix. The nuclear-electron hyperfine splitting of the
31-P neutral-donor ground state can be resolved via a direct frequency
discrimination measurement of the 31-P bound exciton photoluminescence using
single photon detectors. The measurement time is expected to be shorter than
the lifetime of the nuclear spin at 4 K and 10 T.Comment: 4 pages, 3 figure
Photoinduced absorption and photoluminescence in poly(2,5-dimethoxy-p- phenylene vinylene)
Get PDFWe report a study of the photoexcited states in the conjugated polymer poly(2,5-dimethoxy-p-phenylene vinylene). Photoluminescence due to radiative recombination of singlet excitons is observed at energiesjust below the onset of the pi-pi* absorption band at 2.1 eV. Photoinduced absorption at 80 K shows bands peaking at 0.68, 1.35, and 1.80 eV. The features at 0.68 and 1.8 eV are associated with the same excited state which we propose is a doubly charged bipolaron, while the third at 1.35 eV is unrelated. We assign this 1.35-eV absorption to a triplet-triplet transition of a triplet exciton. The bipolarons are long lived with significant numbers surviving in excess of 100 ms at 80 K, and have a weak temperature dependence such that photoinduced absorption is readily detectable even at room temperature. The triplet exciton has a lifetime of order 2.5 ms at 80 K but this falls rapidly at higher temperature and the response is not detected at room temperature. We contrast these results with those obtained previously for the related poly(arylene vinylene) polymers poly(p-phenylene vinylene), and poly(2,5-thienylene vinylene) and for other conjugated polymers, and draw attention to the important role played in the photophysics of these materials by neutral excited states
Calculations for the Warming of House Foundations
No full textSantr. angl., latvBibliogr.: p. 56 (6 pavad.)Vytauto Didžiojo universitetasŽemÄs Å«kio akademij
Organic Light-Emitting Diodes Based on Variously Substituted Pyrazoloquinolines as Emitting Material
No full text
