Profesors Indriķis Muižnieks – pašreizējais Latvijas Universitātes rektors

Raksts iekļauts LU Bibliotēkas veidotajā virtuālajā izstādē "Pēc diviem mirkļiem 100 gadi: rektoru galerija.

Šahs Latvijas Universitātē

Gandrīz gadsimta laikā LU šahā izveidojušās daudzas spēcīgas personības: Vladimirs Petrovs, Marks Pasmans, Jānis Kļaviņš, Mihails Tāls, Jānis Klovāns, Aivars Gipslis, Benita Vilerte, Anda Šafranska, Agnese Sīpola, Rolands Bērziņš, Arturs Bernotas un daudzi citi

The Rhetorical Principles of Cicero in the 16th/17th Century Humanistic Education in Riga

Darbs risina jautājumu par zināšanu pārnesi starp antīkajiem laikiem un Rīgas humānistiem, kuru vērtības atspoguļojas Rīgas Domskolas mācību programmā 16. gs. Tā uzrādās grāmatā Libellus ethicus, kurā atrodami gan skolas noteikumi, gan tikumiska cilvēka rīcības un vērtību orientieri, un pēc tam Johana Rīvija reformētās skolas mācību programmā un runās, kas teiktas par godu šīs skolas atklāšanai 1594. gadā un publicētas krājumā Orationes tres. Darbs ir sadalīts trīs daļās, kur pirmajā tiek analizēts un konstruēts Cicerona ideālā oratora modelis, reducējot viņa retoriskos principus uz vērtību prizmu. Otrajā daļā tiek izskatīts humānisms un meklēti tā saskares punkti ar Cicerona vērtību orientieriem, bet trešajā daļā izskatīta Rīgas humānistiskā izglītība 16.gs., meklējot skolas idejiskos avotus gan humānismā, gan Cicerona nostādnēs.The research paper analyses and addresses the transfer of the knowledge between ancient times and the humanists in Riga, the values of which are reflected in the curriculum of the Riga Dome School in the 16th century. This knowledge can be found in the book Libellus ethicus, which contains both school rules and guidelines for the actions and values of the ethical individual. The curriculum and speeches of Johannes Rivius’ reformed school in the honour of the opening of this school in 1594 (Orationes tres) also serves as the source of information and analysis. The paper is divided into three parts, first one analyses and constructs Cicero's ideal orator model, reducing his rhetorical principles to the prism of values. The second part examines humanism and searches for its points of contact with Cicero's values, but the third part examines Riga's humanistic education in the 16th century, looking for the school's ideological sources in both humanism and Cicero's principles

Dialectics of Clarity and Obscurity in Plato’s Dialogues

Bakalaura darbs risina jautājumus par skaidrības izteikšanu caur neskaidrību un Platona saules metaforu kā filozofisku nepieciešamību pēc paliekošas neskaidrības, kas paplašina filozofijas diskursa robežas, pieļaujot metaforisku pieredzējumu kā ārpus-valodisku filozofijas elementu. Darba mērķis ir noskaidrot un pierādīt, ka fundamentāla skaidrības un neskaidrības metaforisko attiecību pārvērtēšana caur dialektisku opozīciju Hērakleita valodas metaforiskajam lietojumam veido un nosaka filozofijas diskursa robežas Platona darbos. Darba hipotēze paredz pierādīt, ka Platona metafora nav izvēlēta, lai netieši simbolizētu Labo vienkāršākai izpratnei, bet gan lai parādītu, ka Labais mums ir tverams nevis tiešā veidā, bet vienīgi tāpat kā to attēlo Platons – caur metaforu. Mērķa sasniegšanai tiek veikta Platona Valsts V-VII grāmatu un dialoga Kratils analīze, saattiecinot to ar Hērakleita fragmentu interpretāciju.The bachelor's thesis approaches obscurity as a means to express a clarity and the Plato’s metaphor of sun as a philosophical necessity for a permanent obscurity which broadens a limits of the philosophical discourse, allowing to interpret metaphorical experience as an extralinguistic element of philosophy. The aim of the thesis is to establish and to prove that the fundamental revaluation of metaphorical relations between clarity and obscurity in dialectical opposition to Heraclitus metaphorical use of the language forms and determines the limits of philosophical discourse in Plato’s dialogues. The hypothesis is to prove that Plato’s use of the metaphor of sun is not chosen to indirectly symbolize the idea the Good for an easier understanding but to show that the Good is perceptible strictly in the same way as Plato depicts it – through a metaphor. To achieve the predetermined goals, the thesis consists of an analysis of Plato’s Republic (books V-VII) and Cratylus and combining these results with an established interpretation of the fragments of Heraclitus

The unity of the virtues in Plato's socratic dialogues

Bakalaura darbā „Tikumu vienība Platona sokratiskajos dialogos” tiek skatīts viens no Sokrata paradoksiem – kā ir iespējams, ka individuālie tikumi (vīrišķība, taisnīgums, mērenība, dievbijība un saprātība) ir vienlaicīgi nošķirti viens no otra un katru tikumu veido viena un tā pati lieta – morālā zināšana. Šī problēma vistiešāk atklājas divos Platona dialogos, Protagorā un Lahētā, līdz ar to tie tika izmantoti kā pamats šajā darbā veiktajai analīzei. Darbā tika pierādīts, ka starp tiem ir iespējams izveidot koherentu skatījumu un atrisināt pastāvošās pretrunas, kam pamatā ir tikumu vienības formēšana caur zināšanu. Kā galvenās pamatinterpretācijas šajā darbā tika izmantotas Gregorija Vlastosa, Tomasa Brikhausa un Nikolasa Smita pozīcijas, kuras centos savstarpēji saskaņot.The bachelor's thesis work “The Unity of the virtues in Plato's socratic dialogues” looks at one of Socrates's paradoxes – how is it possible that individual virtues (courage, justice, temperance and wisdom) are segregated from one another and at the same time every virtue is formed from the same thing – moral knowledge. This problem reveals itself most directly in two of Plato's dialogues, Protagoras and Laches, and so the mentioned works were used as the basis for this analysis. The bachelor's thesis work proves that it is possible to form a coherent view and solve such contradictions, that are based on forming the unity of virtues through knowledge. The main basic interpretations that were used in this work are the positions of Gregory Vlastos, Thomas C. Brickhouse and Nicholas Smith, which I tried to mutually harmonize

Klasiskās filoloģijas vēsturiskais krājums

LU Krātuvē atrodošā Klasiskās filoloģijas vēsturiskā krājuma izvērtējum