How Masterly Are People at Playing with Their Vocabulary? Analysis of the Wordle Game for Latvian

In this paper, we describe adaptation of a simple word guessing game that occupied the hearts and minds of people around the world. There are versions for all three Baltic countries and even several versions of each. We specifically pay attention to the Latvian version and look into how people form their guesses given any already uncovered hints. The paper analyses guess patterns, easy and difficult word characteristics, and player behaviour and response

Acquisition of letters at the age of 5-6 at preschool

Lindas Reinsones pētījumā tiek apskatīta un analizēta burtu apguve 586 gadu vecumā pirmsskolas izglītības iestādē. Pētījuma teorētiskajā daĜā balstoties uz psihologa Ž. Piažē teoriju, pedagoăijas zinātnieku – D. Lieăenieces, Ā. Ptičkinas, S. Tūbeles un psihologu – D. ElkoĦina, G. Svences un I. Puškareva atziĦām, autore analizē burtu apguvi un lasītprasmi, lasītmācīšanās metodes un paĦēmienus, pirmsskolas vecuma bērnu, 586 gadi, attīstību. Pētījuma empīriskajā daĜā autore analizē, kā burtu mācīšanas metodiskie paĦēmieni ietekmē burtu apguves procesu 5 – 6 gadu vecumā pirmsskolas izglītības iestādē X. Izstrādāto teorētisko un empīrisko pētījumu, iespējams izmantot pirmsskolas izglītības iestādē darbā ar bērniem, apgūstot burtus un lasītprasmi. Atslēgvārdi: burtu apguve, lasītprasme, bērns 5 – 6 gadu vecumā, veseluma pieeja.In Linda Reinsone’s research letters’ acquirement by 586 years old children in preschool educational institution is overviewed and analyzed. In the theoretical part of the study the author analyses letters’ acquirement and reading literacy, methods and techniques of reading teaching, preschool age (586 years old) children’s development. Her study is based on psychologist Piazhe theory as well as on pedagogics scientists’ 8 D. Liegeniece’s, A. Ptichkina’s, S. Tubele’s and psychologists’ 8 D. Elkonina, G. Svence’s un I. Pushkareva conclusions. In the empirical part of the research the author analyses how letter teaching methodological techniques influence letters’ acquirement process in 5 86 years old children in the preschool educational institution X. The elaborated theoretical and empirical study can be used in preschool educational institutions working with children acquiring letters and reading literacy. Keywords: letters’ acquirement, reading literacy, 5 – 6 years old children, entirety approach

Promotion of interest of nature for medium age preschool children play

Bakalaura darba tēma: Vidējā pirmsskolas vecuma bērnu intereses par dabu sekmēšana rotaļā Darba autore: Evija Reinsone Pētījuma mērķis: Teorētiski un praktiski izzināt vidējā pirmsskolas vecuma bērnu intereses par dabu veidošanos rotaļā Bakalaura darbs sastāv no divām daļām, kurās ir ietvertas vairākas apakšnodaļas. Teorētiskā daļā ir apskatītas, salīdzinātas un analizētas psihologu un pedagogu atziņas par interesēm dabā. Raksturotas intereses kā cilvēka aktivitātes sekmētājas, analizēta intereses veidošanās pirmsskolas vecumā un rotaļa kā intereses par dabu rosinātāja. Apkopojot pieejamo literatūru par bērnu interesēm dabā veidošanos rotaļā var secināt, ka lielu lomu spēlē pieaugušais, kas bērnus ievirza rotaļāties ar dabas materiāliem, pētīt, kas notiek dabā. Darba pētījuma daļa jeb empīriskā daļa balstās uz praktisku pētījumu, kurā piedalījās 10 Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes bērni, vecumā no 3 līdz 4 gadiem. Pētījumā tika veikta bērnu sākotnēja novērošana rotaļās par dabu, vadītas daudzveidīgas dabas rotaļas, veikta atkārtota bērnu vērošana un analizēti iegūtie rezultāti, kuri apstiprina hipotēzi. Pētījumā tika apstiprināta izvirzītā hipotēze: intereses veidošanās dabā un ar dabas materiāliem tiek sekmēta, ja bērnam tiek piedāvātas atbilstoši vecumam dažādas rotaļas iespējas ar dabas materiāliem, kā arī tiek nodrošināta atbilstoša vide. Atslēgas vārdi: intereses, daba, rotaļa, aktivitātes, eksperimenti, vērojumi Pētījuma bāze: Rīgas pilsētas X pirmsskolas izglītības iestāde, 10 vidējā pirmsskolas vecuma bērni, 6 meitenes un 4 zēni. Bakalaura darba apjoms: 54 lpp, 3 tabulas, 5 attēli, 52 literatūras avoti,Bachelor Thesis: Promotion of interests of nature for medium age precschool children play. Author of work: Evija Reinsone The aim of the research: To study theoretically and practically the formation of interests of pre-school age children about the nature through the play The Bachelor thesis consists of two parts, which contain several sub sections. Theoretical part reviews, compares and analyzes the opinions of psychologists and educators about the formation of interest toward nature. Interests characterized as promoters’ of human activity. Thesis analyses formation of interest during the pre-school age and describes how play promotes the interest towards nature. Reviewing the available literature on formation of interest towards the nature through the play for children, it can be concluded that an adult plays an important role, which is expressed through application of materials from the nature and promoting the studying of the activities going on in the nature. The research part or the Empirical part is based on a practical study, in which 10 children from Riga pre-school educational institution, aged 3 to 4 years old, participated. In the research, children were initially monitored during the play that was based on nature, various nature play’s were conducted, and children were repeatedly monitored and gained results conducted that confirmed the hypothesis. The research confirmed the expressed Hypothesis: the formation of interests toward nature and materials from the nature is promoted, if the children are provided with the age-related opportunities to play with materials from the nature as well as appropriate environment is ensured. Keywords: interests, nature, play, activities, experiments, observations Research base: Pre-school educational institution X in Riga, 10 pre-school mid-age children, 6 girls and 4 boys. Scope of the Theses: 54 pages, 3 tables, 5 pictures, 52 literature sources

Social media as a journalism platform in Latvia.

ŽurnālistikaInformācijas un komunikācijas zinātnesJournalismInformation and Communication SciencesSociālie mediji kļuvuši par neatņemamu sabiedrības ikdienas sastāvdaļu. Ar sociālajiem medijiem mēs no rīta ceļamies un vakarā ejam gulēt. Šo platformu popularitāte un attīstība ir bijusi visstraujākā cilvēces vēsturē. Sociālie mediji ir ne tikai mainījuši to, kā sabiedrībā ikdienā patērē informāciju, bet arī krasi izmainījuši plašsaziņas jeb masu mediju un redakciju darbību. Bakalaura darbā “Sociālie mediji kā žurnālistikas platforma Latvijā” tiek apskatīts, kas ir sociālie mediji, kā sociālos medijus lieto sabiedrība, kā arī to, kā šim lietojumam savā profesionālajā komunikācijā, konkrēti – žurnālistikā, ir vai nav pielāgojušies plašsaziņas mediji. Darba mērķis ir apzināt un izprast sociālo mediju platformu lietojuma veidus un nozīmīgumu Latvijas žurnālistikas attīstībai, noskaidrojot sociālo mediju nozīmīgumu dažādu plašsaziņas mediju veidu un tipu žurnālistiem Latvijā. Darbā tiek analizēta dažādu Latvijas plašsaziņas mediju veidu (drukātie mediji, radio, televīzija, interneta mediji) un tipu darbība un izvietotais saturs sociālo mediju platformās Instagram, Youtube, Twitter un Facebook laika posmā no 2022. gada 21. līdz 27. martam. Analīze tiek veikta, ievērojot sešus sociālo mediju izmantošanas kritērijus: satura izplatīšana, popularizēšana, informācijas iegūšana, auditorijas iesaistīšana, sabiedrības noskaņojuma izpēte, papildu satura radīšana. Pētījums atklāj, kādiem nolūkiem plašsaziņas mediji visbiežāk izmanto sociālo mediju platformas, kāds saturs tiek publicēts un kā plašsaziņas mediji pielāgojuši savām vajadzībām katra sociālā medija lietojumu. Rezultāti rāda, ka visbiežāk konkrētās sociālo mediju platformas tiek izmantotas paša plašsaziņas medija radītā satura izplatīšanai. Reti tiek radīts papildu saturs speciāli konkrētajām sociālo mediju platformām. Aktīvāka darbošanās sociālajos medijos ir tiem medijiem, kas ir digitāli bazēti, piemēram, interneta ziņu portāliem, savukārt pasīvāka – drukātajiem izdevumiem, radio un konkrēta žurnālistikas paveida medijiem, piemēram, pētnieciskās žurnālistikas centriem kā īpašam mediju organizāciju tipam, kuri ir līdzīgi ziņu aģentūrām un neatkarīgo producentu apvienībām. Pētījuma rezultāti var palīdzēt uzlabot Latvijas plašsaziņas mediju darbību sociālo mediju platformās, jo iegūtie secinājumi ir ļāvuši izvirzīt priekšlikumus, ko medijiem un redakcijām uzlabot, iemācīties un pie kā piestrādāt.Social media has become an integral part of everyday society. With social media we get up in the morning and go to bed in the evening. The popularity and development of these platforms has been the fastest in human history. Social media has not only changed the way society consumes information on a daily basis but has also drastically changed the way the media and the media operate. The bachelor's thesis “Social media as a journalism platform in Latvia” examines what social media is, how society uses social media, as well as how media media have or have not adapted to this use in their professional communication, specifically in journalism. The aim of the work is to identify and understand the types of use of social media platforms and mostly for the development of Latvian journalism, finding out the social media for journalists in Latvia in many different types of media. The work analyzes the operation and types of different types of Latvian media media (print media, radio, television, Internet media) and content placed on social media platforms Instagram, Youtube, Twitter and Facebook in the period from March 21 to 27, 2022. The analysis is performed in accordance with six criteria for the use of social media: content distribution, promotion, information acquisition, audience involvement, public opinion research, additional content creation. The study reveals for what purposes media media most often use social media platforms, what content is published and how media have adapted the use of each social media to their needs. The results show that specific social media platforms are most often used to distribute content generated by the media itself. Additional content is rarely created specifically for specific social media platforms. Social media-based media, such as Internet portals, are more active on social media, while print media, radio and a particular genre of journalism, such as investigative journalism centers, are more passive as a specific type of media organization, similar to news agencies and independent producers. associations. The results of the research can help to improve the operation of Latvian media on social media platforms, as the obtained conclusions have allowed to put forward proposals for the media and editorial staff to improve, learn and work on

Physical activity habits and fitness assessment for teenagers during the COVID-19 pandemic

Veselības sporta speciālistsIzglītība, pedagoģija un sportsHealth Sport SpecialistEducation, Pedagogy and SportsDarba autore, Eva Reinsone, RSU Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes Liepājas filiāles nepilna laika klātienes 1.līmeņa augstākās profesionālās studiju programmas “Veselības sporta speciālists” 3.kursa studente. Kvalifikācijas darba tēma: “Fizisko aktivitāšu paradumi un fiziskās sagatavotības novērtējums pusaudžiem COVID-19 pandēmijas laikā”. Fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas pusaudžu attīstības procesā , kā arī fiziskā sagatavotība un noskaidrot vai COVID-19 pandēmijas laiks ir ietekmējis to. Pusaudža vecums ir kritisks attīstības periods, kurš nosaka personīgā dzīvesveida izvēles un uzvedības modeļus, tostarp izvēli būt fiziski aktīvam. Fiziskā neaktivitāte, mazkustīgums un zema kardiorespiratoriskā sagatavotība ir nozīmīgi riska faktori hronisku slimību attīstībai, kas var palielināt mirstību, kā arī ekonomisku slogu sabiedrībai, ko rada veselības un sociālās aprūpes nodrošināšana, kā arī darba produktivitātes samazināšanās (Kumar et al., 2015). Pētījuma mērķis: Noskaidrot fizisko aktivitāšu paradumus un novērtēt fizisko sagatavotību pusaudžiem COVID-19 pandēmijas laikā. Pētījuma jautājums: Kādi ir fizisko aktivitāšu paradumi un to biežums, ilgums nedēļā un kāda ir fiziskā sagatavotība pusaudžiem COVID-19 pandēmijas apstākļos? Pētījuma metode – Tiek veikts jaukto metožu pētījums, kura ietvaros tiek izmantota gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā metode. Pētījuma dalībnieki – 50 pusaudži, kas pētījumā iekļauti pamatojoties uz atlases kritērijiem un proporcionāli sadalīti zēnos un meitenēs. Galvenie secinājumi – Dati rāda, ka 90% no respondentiem izvēlas vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes, 54% izvēlas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm vidēji 3 - 6 reizes nedēļā 60 minūšu garumā, kas neatbilst ieteicamajam pilnvērtīgam fizisko nodarbību skaitam un intensitātei, lai uzrādītu visos testu rezultātos pozitīvu vērtējumu. Respondentu paradums ir nodarboties ar vispārējām fiziskām aktivitātēm, ne specializētām, tā attīstot ātrspēka , izturības un veiklības fiziskās īpašības. Fiziskās sagatavotības vidējais novērtējums atbilst zem vidējā līmeņa kas liecina, ka fiziskā sagatavotība ir nepietiekama un būtu nepieciešams to uzlabot. Respondentu fizisko aktivitāšu paradumi atbilst fiziskās sagatavotības novērtējumam, jo fizisko aktivitāšu paradumos netiek iekļauti specializēti vingrinājumi fizisko īpašību attīstīšanai. Pētniecības darba struktūras apraksts: pētījums sastāv no septiņām daļām – ievada, teorētiskās, pētījuma daļas, secinājumiem ieteikumiem /priekšlikumiem, izmantotās literatūras avotiem, pielikumiem. Atslēgas vārdi – jauniešu sports, fiziskās aktivitātes, COVID – 19 pandēmija, fitness, mentālā veselība, jauniešu fiziskās aktivitātes, sports, aktivitātesAuthor of the work, Eva Reinsone, 3 rd year Student of the Health Sport specialist, a part time full time 1st level higher professional study program of the RSU Faculty of public Health and Social Welfare Liepaja branch. Subject of qualification work: “Physical activity habits and fitness assessment for teenagers during the COVID-19 pandemic.” Physical activity is important to the youth development process, as well as physical preparation and finding out whether the timing of the COVID-19 pandemic has affected it. Objective of the study: to clarify physical activity habits and assess fitness in adolescents during the COVID-19 pandemic. Question from the study: What are physical activity habits and their frequency, weekly duration and what is fitness for adolescents in the timing of the COVID-19 pandemic? Study method - mixed method study, quantitative method (questionnaire), qualitative method (study). Conclusions – Survey study shows that 90% of respondents opt for moderate intensity physical activity, 54% opt for physical activity at an average of 3-6 times per week over 60 minutes, which does not match the recommended full number and intensity of physical exercise to show a positive rating in all test results. Respondents' habit is to engage in general physical activity, not specialized in developing the physical characteristics of rapid force, endurance and agility. The average distraction of fitness is consistent with below-average fitness, suggesting that fitness is undertraining. The physical activity habits of respondents are in line with the assessment of fitness, because the physical activity habits do not include specialised exercises for the development of physical characteristics, high intensity level of physical activity, according to the number of times of average classes, respondents do not perform daily physical activity. Keywords - Youth sport, physical activity, COVID-19 pandemic, fitness, mental Health, Youth physical activity, sport, activitie

Promoter of children's activities in the youngest preschool age children of the musical play

Bakalaura darba autore ir Elīna Reinsone. Bakalaurs izstrādāts par tēmu "Muzikālās rotaļas jaunākā pirmsskolas vecuma bērnu aktivitātes veicinātājs.” Darba mērķis: Noteikt muzikālās rotaļas ietekmi bērnu aktivitātes veicināšanai. Hipotēze: Pirmsskolas vecuma bērni būs aktīvāki, ja - audzināšanas procesā pedagogi izvēlēsies rotaļas, muzikālās rotaļas atbilstoši bērnu fiziskajām un garīgajām spējām, vecumam un attīstībai; - tiks radīta pozitīva emocionālā gaisotne muzikālās rotaļas gaitā. Uzdevumi: 1. Izzināt dažādu autoru atziņas par agrīno bērnību, rotaļām un muzikalitāti 2. Pētīt un analizēt teorētisko literatūru jaunākā pirmsskolas vecuma bērnu aktivitātes attīstību. 3. Pētīt muzikālo rotaļu izmantošanas iespējas pedagoģiskajā procesā, bērnu aktivitātes veicināšanai. 4. Apkopot un analizēt iegūtos materiālus. Teorētiskajā daļā darba autore apskata un analizē literatūru problēmas skatījumā, ņemot vērā dažādu autoru atziņas. Tiek analizēta aktivitāte agrīna vecumā, jēdziens rotaļa tās klasifikācija un iedalījums, to, kas ir mūzika, muzikalitāte un muzikālās rotaļas. Darba autore rotaļas izmanto kā bērnu aktivitātes un pozitīvisma veicinātāju. Empīriskajā daļā tiek īstenota pedagoģiskā izmēģinājuma darbība, novērošana, pētījuma datu apstrāde un sarunas ar bērniem, sniegts bērnu aktivitātes attīsttības vērtējums. Darba autore uzskata, ka mērķis ir sasniegts, izvirzītie uzdevumi izpildīti. Teorētisko atziņu izzināšanas, analīzes un praktiskā pētījuma izstrādes gaitā izvirzītā hipotēze - Pirmsskolas vecuma bērni būs aktīvāki, ja - audzināšanas procesā pedagogi izvēlēsies rotaļas, muzikālās rotaļas atbilstoši bērnu fiziskajām un garīgajām spējām, vecumam un attīstībai un tiks radīta pozitīva emocionālā gaisotne muzikālās rotaļas gaitā, apstiprinājās. Bakalaura darba apjoms ir 88lpp. Tas sastāv no ievada, divām daļām, secinājumiem, 71 literatūras un informācijas avota (latv.val - 41; angļu val. - 21; krievu val. - 9)The author of the bachelor paper is Elina Reinsone. The bachelor's degree is devoted to the theme "Promoter of children's activities in the youngest preschool age children of the musical play". Aim of the work: To determine the influence of musical play on the promotion of children's activities. Hypothesis: Pre-school children will be more active if  - during the upbringing process, teachers will choose games, musical exercises according to the physical and mental abilities of children, age and development;  - A positive emotional atmosphere will be created during the musical play. Tasks: 1. To find out the ideas of different authors about early childhood, play and musicality 2. To study and analyze theoretical literature on the development of younger children's pre-school age children. 3. To study the possibilities of using musical toy in the pedagogical process, to promote children's activities. 4. Collect and analyze the materials obtained. In the theoretical part the author of the paper reviews and analyzes the literature in terms of the problem, taking into account the findings of various authors. An analysis of the activity at an early age, the concept of the play, its classification and division, what is music, musicality and musical play. The author of the work plays children's activities and positivism. In the empirical part pedagogical trial, observation, data processing of the research and conversations with children are implemented, an assessment of development of children's activity is given. The author believes that the goal has been achieved, the tasks set are fulfilled. The hypothesis of the study of theoretical knowledge, analysis and the development of a practical research - Children of pre-school age will be more active if - during the upbringing process teachers will choose play, musical play according to the children's physical and mental abilities, age and development, and will create a positive emotional atmosphere during the musical play Bachelor paper is 88lpp. It consists of an introduction, two parts, conclusions, 71 sources of literature and information (in Latvian - 41, in English - 21, in Russian - 9

Children's hands preparation for writing in the age of 4-5 years

Zanes Reinsones izstrādātā bakalaura darba „Bērna rokas sagatavošana rakstīšanai 4 – 5 gadu vecumā” mērķis ir izzināt pedagoģiskajās iespējās 4 - 5 gadu vecu bērnu rokas sagatavošanas rakstīšanai. Darba struktūru veido 3 nodaļas. Tajās raksturotas 4 – 5 gadu vecu bērnu attīstības īpatnības, sīkās muskulatūras attīstība, teorētiskās nostādnes par bērna rokas sagatavošanu rakstīšanai, rakstītprasmes attīstību. 3.nodaļā piedāvāta vingrinājumu kopa bērna rokas sagatavošanai rakstīšanai un rotaļnodarbības norises apraksts. Atslēgas vārdi: bērna rokas sagatavošana rakstīšanai, rokas sīkā muskulatūra, rakstītprasmes attīstība, pirmsskolas pedagoģiskais process.The goal of Zanes Reinsones bachelor’s paper “Children’s hands preparation for writing in the age of 4-5 years” is to find out children’s preparation conditions for writing as far as pedagogy allows it. The paper consists of three parts. That feature 4 - 5 year old child development characteristics, small muscle characteristics, theoretical approaches for the preparation of the child's hand writing, literacy development. The third chapter offers a set of exercises for the child’s arm preparation for writing and a description of characteristics of a playing lesson. Key words: child's hand writing preparation, literacy development, hand’s small muscles, preschool educational process

Concepts, Interpretation and the Poetics of Narrating

Apmaldīšanās stāsti: priekšstati, interpretācija, stāstījumu poētika Promocijas darbs ir veltīts stāstiem un sarunām par apmaldīšanos mūsdienu latviešu sabiedrībā. Tā galvenais mērķis ir atklāt, ko un kā mūsdienu cilvēks stāsta par apmaldīšanos, un kā stāsts un saruna kļūst par līdzekli, lai izprastu, analizētu un interpretētu apmaldīšanās pieredzes. Pētījuma materiāls iegūts lauka pētījumā, kas veikts pēdējos deviņus gadus, intervējot vairāk nekā 70 cilvēku Latvijā. Stāstos apmaldīšanās atklājas ne tikai kā individuāls pieredzējums un personīga pārdzīvojuma avots, bet arī kā kultūrpieredze, kuru pieredzējuši un par ko stāstījuši daudzi. Šīs pieredzes teiku formā fiksētas kopš 19. gadsimta otrās puses, un tām ir daudz līdzību ar mūsdienās stāstīto. Pētījumā apmaldīšanās stāsti tiek analizēti gan folkloristiskā skatījumā, gan arī kā sarunas rezultāts un noteikta diskursa daļa.Stories about Getting Lost: Concepts, Interpretation and the Poetics of Narrating The doctoral thesis is devoted to stories and conversations about getting lost experiences in contemporary Latvian society. Its main aim is to reveal what and how people tell about getting lost and in what ways a story and conversation is used as a tool to comprehend, analyse and interpret the phenomena. The research is based on the extensive fieldwork done in Latvia in the recent nine years during which more than 70 people were interviewed. Getting lost appears not only as individual and intimately personal experiences but also as cultural experiences that are in common and are told by many Latvians and have been fixed as belief legends by Latvian folklorists since the end of 19th century. The research provides the folkloristic, conversational and discursive analysis of the contemporary narratives about getting lost