22 research outputs found

    Morphofunctional Characteristics of the Umbilical Vessels from Newborns Delivered by Mothers Experiencing an Exacerbation of Chronic Cytomegalovirus Infection during Gestation

    Get PDF
    The characteristic features of the cord blood and endothelium of the umbilical vessels from newborns delivered by mothers experiencing an exacerbation of chronic cytomegalovirus (CMV) infection during gestation has been studied. Exacerbation of the chronic CMV infection was found to increase during pregnancy and sharply affect the function of gas transport in both the maternal and fetal blood. Lipid peroxidation in the maternal blood as well as in the fetal blood was seen to increase, which was reflected in the characteristic endothelial structure and enzymatic activity in the umbilical vessels of the newborns

    Immunogenetic Manifestations of Lyme Borreliosis

    Get PDF
    Publisher Copyright: Ā© 2016 by Lilija Kovačuka. Copyright: Copyright 2016 Elsevier B.V., All rights reserved.In this study, we sought to identify human leukocyte antigen (HLA) DRB1 alleles that might be associated with Lyme borreliosis in Latvian patients. Case patients and control subjects were similar in age, sex, and ethnic heritage and differed only in the presence of Borrelia burgdorferi infection. The frequency of HLA-DRB1āˆ—07 (OR 3.52; p = 0.001), HLA-DRB1āˆ—15 (OR 3.02; p = 0.001) and HLA-DRB1 āˆ—17 (03) (OR 2.63; p = 0.001) were significantly increased in the Lyme disease patients compared with the control groups. The frequency of the alleles-DRB1āˆ—11(OR 0.37; p = 0.005) and-DRB1āˆ—13 (OR 0.34; p = 0.002) was smaller in Borreliosis patients and significantly higher in the control group.Peer reviewe

    Immunogenetic markers definition in latvian patients with lyme borreliosis and lyme neuroborreliosis

    Get PDF
    Funding Information: This work was supported by the European Social Fund (ESF) project ?Support for doctoral study program and scientific degree receiving in Riga Stradi?? University, agreement No. 2009/0147/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/009?. Publisher Copyright: Ā© 2016 by the authors; licensee MDPI, Basel, Switzerland. Copyright: Copyright 2017 Elsevier B.V., All rights reserved.The aim of this study was to determine the human leukocyte antigen (HLA)-DRB1 alleles in two groups of patients in Latvia: patients with Lyme borreliosis and patients with Lyme neuroborreliosis. The study included 216 patients with Lyme borreliosis, 29 patients with Lyme neuroborreliosis and 282 control persons. All surveyed persons were residents of Latvia. The HLA-DR genotyping was performed by polymerase chain reaction-sequence specific primer (PCR-SSP). The predisposition to the Lyme borreliosis is associated with the HLA-DRB1*07, -DRB1*17(03), -DRB1*04, -DRB1*15(02) alleles. The allele -DRB1*11(05), -DRB1*14(06) and -DRB1*13(06) were significantly more frequent in controls. In-group with Lyme neuroborreliosis differences were found for the -DRB1*07 and -DRB1*04 alleles, but only HLA-DRB1*07 allele was statistically significant after Bonferroni correction and associated with Lyme neuroborreliosis in Latvian patients.Peer reviewe

    Lipid Transport through the Fetoplacental Barrier by the Fatty Acid-Binding Proteins in Pregnant Women with Herpes Virus Infection in the third Trimester

    Get PDF
    In this study, the transport of the long chain polyunsaturated fatty acids (LCPUFAs) from the lacunar blood through the syncytiotrophoblast of the placental villi to the fetal cord blood via a saturable protein-mediated mechanism by the heart-type fatty acid-binding proteins (H-FABPs) has been examined. Exacerbation of the herpes simplex viruses (HSV-1) in the third trimester of gestation reduces the delivery of the fatty acid-binding proteins to the syncytiotrophoblast. During exacerbation of the HSV-1 infection, the selective transfer of the LCPUFAs across the syncytiotrophoblast basal plasma membrane into the fetal cord blood was observed. The supply of anti-inflammatory Ļ‰-3 PUFAs was reduced; however, the inflow of inflammatory arachidonic acid and other Ļ‰-6 PUFAs into the fetal blood was increased

    Associations of HLA DR and DQ molecules with Lyme borreliosis in Latvian patients

    Get PDF
    Copyright: Copyright 2012 Elsevier B.V., All rights reserved.Background: Many autoimmune diseases are associated with variants of HLA genes such as those encoding the MHC complex. This correlation is not absolute, but may help in understanding of the molecular mechanism of disease. The purpose of this study was to determine HLA-DR,-DQ alleles in Latvian patients with Lyme borreliosis and control (healthy) persons. Case patients and control subjects were similar in age, gender and ethnic heritage and differed only as regards the presence of Borrelia burgdorferi infection. The study included 25 patients with clinical stage - erythema migrans and 30 control (healthy) persons. HLA genotyping was performed by PCR with sequence-specific primers. Results: The results show difference in HLA-DRB1 alleles distribution between patients and control subjects. The frequencies of HLA-DRB1 *04 (OR 11.24; p<0.007) and HLA-DRB1 *17 (03) (OR 8.05; p<0.033) were increased in the Lyme disease patients. And the frequency of allele DRB1*13 (OR 0.12; p<0.017) was lower in Borreliosis patients and higher in control group. But, significant differences in frequencies of HLA-DQ alleles we did not detect. Conclusions: HLA predisposition to Lyme borreliosis appears not to be limited to HLA molecules, but some HLA-DR alleles also have a significant influence, and, may have implications in our understanding of pathogenesis of this disease. In particular, HLA-DRB1*04 and DRB1 *17 (03) may contribute to the Lyme borreliosis development in Latvian population.publishersversionPeer reviewe

    Analysis of the Lyme Borreliosis Epidemiological Indicators in Latvia and Seropositivity Associated Factors. Summary of the Doctoral Thesis

    No full text
    Promocijas darbs izstrādāts RÄ«gas Stradiņa universitātes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas un epidemioloÄ£ijas katedrā un InfektoloÄ£ijas un dermatoloÄ£ijas katedrā. AizstāvÄ“Å”ana: 2013. gada 18. februārÄ« plkst. 15.00 RÄ«gas Stradiņa universitātes Teorētiskās medicÄ«nas promocijas padomes atklātā sēdē RÄ«gā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Promocijas darbs ā€žLaimboreliozes epidemioloÄ£isko rādÄ«tāju analÄ«ze un seropozitivitātes asociētie faktoriā€ ir veltÄ«ts vienai no Latvijā un pasaulē pēdējo gadu aktuālākajām ērču pārnēsātajām infekcijas slimÄ«bām. Aprēķini liecina, ka Eiropā ik gadu ar laimboreliozi saslimst apmēram 85 000 cilvēku un incidence pēdējā laikā ir krasi pieaugusi daudzās Eiropas valstÄ«s. Incidences pieaugums zināmā mērā saistÄ«ts ar diagnostikas un ziņoÅ”anas uzlaboÅ”anos, kaut arÄ« ir pierādÄ«jumi patiesam incidences pieaugumam saistÄ«bā ar daudziem dabas un sociāli ekonomiskiem faktoriem. Eksperti uzskata, ka patiesais laimboreliozes gadÄ«jumu skaits 2ā€“3 reizes pārsniedz gadÄ«jumu skaitu, par kuru tiek ziņots parastajā (pasÄ«vajā) ziņoÅ”anas sistēmā. Laimborelioze Latvijā ir pakļauta obligātajai ziņoÅ”anai un reÄ£istrācijai, tomēr pieejamie statistikas dati, lÄ«dzÄ«gi kā citās valstÄ«s, neatspoguļo patieso Ŕīs slimÄ«bas nastu sabiedrÄ«bas veselÄ«bai un ekonomikai. Laimboreliozes seroloÄ£iskās diagnostikas metožu pielietoÅ”ana ir ierobežota ar samērā lēnu antivielu produkciju infekcijas agrÄ«najās stadijās, antivielu saistÄ«bu ar inficējoŔām genosugām, kā arÄ« pietiekami augstu antivielu seroprevalenci Eiropas iedzÄ«votāju vidÅ«, tādēļ vadoÅ”ie Eiropas eksperti uzskata, ka laimboreliozes klÄ«niskās un laboratoriskās diagnostikas uzlaboÅ”anai nepiecieÅ”ama labākās prakses vadlÄ«niju izstrāde ārstiem un racionālās laboratoriskās testÄ“Å”anas un ārstÄ“Å”anas veicināŔana. Promocijas darba mērÄ·is bija veikt laimboreliozes saslimstÄ«bas epidemioloÄ£isko analÄ«zi Latvijā laika posmā no 2007. lÄ«dz 2011.gadam un noteikt faktorus, kas ir saistÄ«ti ar diagnozes seroloÄ£isko apstiprināŔanu. MērÄ·a Ä«stenoÅ”anai: tika veikta sistemātiskā datu atlase par Latvijā 2007.ā€“2011.gadā reÄ£istrētajiem laimboreliozes gadÄ«jumiem no Valsts infekcijas slimÄ«bu uzraudzÄ«bas un monitoringa sistēmas (VISUMS); analizēts datu ziņoÅ”anas pilnÄ«gums, salÄ«dzinot VISUMS datu bāzē iekļautos laimboreliozes gadÄ«jumus ar datiem no VadÄ«bas informācijas sistēmas (VIS); analizētas saslimstÄ«bas ar laimboreliozi epidemioloÄ£iskas Ä«patnÄ«bas 2007.ā€“2011.gadā saistÄ«bā ar klimatiskiem, dabas, vides un sociālajiem faktoriem, ērču aktivitāti, ērču izbarotāju skaitu, ērču encefalÄ«ta saslimstÄ«bas epidemioloÄ£iskajām Ä«patnÄ«bām; analizēti ar laimboreliozes diagnozes seroloÄ£isko apstiprināŔanu saistÄ«tie faktori. Darbā izmantotas Ŕādas metodes: incidences biežuma rādÄ«tāju un to 95% ticamÄ«bas intervāla aprēķināŔana teritoriju, dzimuma un vecuma grupu griezumā, kā arÄ« pēc nodarboÅ”anās statusa, relatÄ«vā riska aprēķināŔana incidenču salÄ«dzinājumos, laika rindu analÄ«ze, izmantojot lineārās viena- un daudzfaktoru regresijas modeļus, korelācijas analÄ«ze ar dažiem klimatiskiem, dabas, antropogēno piesārņojumu raksturojoÅ”iem un sociālajiem faktoriem. SaistÄ«to faktoru noteikÅ”anai tika izmantoti daudzfaktoru analÄ«zes binārās un multinominālās loÄ£istiskās regresijas statistiskie modeļi ar rezultātu izteikÅ”anu izredžu attiecÄ«bu veidā. Datu analÄ«ze veikta, izmantojot MS Excel, WinPepi, STATISTICA un SPSS datorprogrammas. Darba rezultātā noskaidrots, ka laimboreliozes incidence Latvijā pieaug kopÅ” tās reÄ£istrācijas uzsākÅ”anas. PētÄ«juma periodā incidences biežums pieauga par 41% un pieaugums bija vairāk izteikts I.persulcatus ērču izplatÄ«bas reÄ£ionā (valsts austrumu daļa). Noskaidrots, ka laimboreliozes incidences izmaiņas ir saistÄ«tas ar dabas (ērču izbarotāju skaits, meža platÄ«bas), vides (vides piesārņojums) un klimatisko (gaisa temperatÅ«ra, nokriŔņu daudzums ērču aktivitātes sezonas laikā) faktoru ietekmi. PētÄ«jumā pierādÄ«ts, ka laimboreliozes incidence atŔķīrās dažādās dzimuma un vecuma grupās: sievietes saslimst ievērojami biežāk nekā vÄ«rieÅ”i, bet pieauguÅ”ie ā€“ biežāk nekā bērni un relatÄ«vi biežāk nekā attiecÄ«gas grupas pārstāvji citās valstÄ«s. Konstatēts, ka laimboreliozes incidences biežums nestrādājoÅ”o personu vidÅ« ir lielāks nekā strādājoÅ”iem, norādot uz ievērojamu nodarbinātÄ«bas faktora saistÄ«bu ar saslimÅ”anas risku. PētÄ«jumā noskaidrots, ka ērces piesÅ«kÅ”anās anatomiskās vietas ir atŔķirÄ«gas pacientiem ar dažādām laimboreliozes klÄ«niskajām formām, bērniem un pieauguÅ”ajiem, I.ricinus un I.persulcatus ērču izplatÄ«bas reÄ£ionos dzÄ«vojoÅ”iem. PētÄ«jumā konstatētās atŔķirÄ«bas laimboreliozes klÄ«nisko formu biežumā Latvijas statistiskajos un ērču sugu izplatÄ«bas reÄ£ionos ir izskaidrojamas ar atŔķirÄ«bām ērču inficētÄ«bas ar borēlijām lÄ«menÄ«, kā arÄ« slimÄ«bas ziņoÅ”anas nepilnÄ«bām atseviŔķās teritorijās. PētÄ«jums pierādÄ«ja, ka ziņoÅ”ana par laimboreliozi Latvijā ir nepilnÄ«ga, bet ziņotie gadÄ«jumi ir reprezentatÄ«vi attiecÄ«bā pret visiem saslimÅ”anas gadÄ«jumiem. PētÄ«juma gaitā noskaidroti ar pozitÄ«vo seroloÄ£iskās izmeklÄ“Å”anas rezultātu saistÄ«tie faktori: paaugstinātas IgM klases antivielu izredzes ELISA testā sievietēm, gados jaunākiem pacientiem un pacientiem, kuriem nebija Erythema migrans laimboreliozes forma; paaugstinātas IgG klases antivielu izredzes ELISA testā gados vecākiem pacientiem, pacientiem, kuriem nebija Erythema migrans laimboreliozes forma, dzÄ«vojoÅ”iem I.ricinus ērču izplatÄ«bas reÄ£ionā un lauku iedzÄ«votājiem. Turklāt, lielākas IgG klases antivielu izredzes vecākiem pacientiem un lauku iedzÄ«votājiem netieÅ”i liecina par relatÄ«vi lielu antivielu pret B.burgdorferi s.l. prevalenci Latvijas populācijā. Promocijas darba rezultāti dod pamatojumu pilnveidot epidemioloÄ£iskās uzraudzÄ«bas sistēmu, nodroÅ”ināt kvalitatÄ«vākas informācijas sagatavoÅ”anu profilakses pasākumu kompleksa attÄ«stÄ«bai un novērtÄ“Å”anai, kā arÄ« izstrādāt uz pierādÄ«jumiem balstÄ«tās vadlÄ«nijas laimboreliozes gadÄ«jumu laboratoriskās izmeklÄ“Å”anas algoritmam.Promocijas darbs veikts ar Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts doktorantiem studiju programmas apguvei un zinātniskā grāda ieguvei RÄ«gas Stradiņa universitātē" finansiālu atbalst

    Analysis of the Lyme Borreliosis Epidemiological Indicators in Latvia and Seropositivity Associated Factors. Doctoral Thesis

    No full text
    Promocijas darbs izstrādāts RÄ«gas Stradiņa universitātes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas un epidemioloÄ£ijas katedrā un InfektoloÄ£ijas un dermatoloÄ£ijas katedrā. AizstāvÄ“Å”ana: 2013. gada 18. februārÄ« plkst. 15.00 RÄ«gas Stradiņa universitātes Teorētiskās medicÄ«nas promocijas padomes atklātā sēdē RÄ«gā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Promocijas darbs ā€žLaimboreliozes epidemioloÄ£isko rādÄ«tāju analÄ«ze un seropozitivitātes asociētie faktoriā€ ir veltÄ«ts vienai no Latvijā un pasaulē pēdējo gadu aktuālākajām ērču pārnēsātajām infekcijas slimÄ«bām. Aprēķini liecina, ka Eiropā ik gadu ar laimboreliozi saslimst apmēram 85 000 cilvēku un incidence pēdējā laikā ir krasi pieaugusi daudzās Eiropas valstÄ«s. Incidences pieaugums zināmā mērā saistÄ«ts ar diagnostikas un ziņoÅ”anas uzlaboÅ”anos, kaut arÄ« ir pierādÄ«jumi patiesam incidences pieaugumam saistÄ«bā ar daudziem dabas un sociāli ekonomiskiem faktoriem. Eksperti uzskata, ka patiesais laimboreliozes gadÄ«jumu skaits 2ā€“3 reizes pārsniedz gadÄ«jumu skaitu, par kuru tiek ziņots parastajā (pasÄ«vajā) ziņoÅ”anas sistēmā. Laimborelioze Latvijā ir pakļauta obligātajai ziņoÅ”anai un reÄ£istrācijai, tomēr pieejamie statistikas dati, lÄ«dzÄ«gi kā citās valstÄ«s, neatspoguļo patieso Ŕīs slimÄ«bas nastu sabiedrÄ«bas veselÄ«bai un ekonomikai. Laimboreliozes seroloÄ£iskās diagnostikas metožu pielietoÅ”ana ir ierobežota ar samērā lēnu antivielu produkciju infekcijas agrÄ«najās stadijās, antivielu saistÄ«bu ar inficējoŔām genosugām, kā arÄ« pietiekami augstu antivielu seroprevalenci Eiropas iedzÄ«votāju vidÅ«, tādēļ vadoÅ”ie Eiropas eksperti uzskata, ka laimboreliozes klÄ«niskās un laboratoriskās diagnostikas uzlaboÅ”anai nepiecieÅ”ama labākās prakses vadlÄ«niju izstrāde ārstiem un racionālās laboratoriskās testÄ“Å”anas un ārstÄ“Å”anas veicināŔana. Promocijas darba mērÄ·is bija veikt laimboreliozes saslimstÄ«bas epidemioloÄ£isko analÄ«zi Latvijā laika posmā no 2007. lÄ«dz 2011.gadam un noteikt faktorus, kas ir saistÄ«ti ar diagnozes seroloÄ£isko apstiprināŔanu. MērÄ·a Ä«stenoÅ”anai: tika veikta sistemātiskā datu atlase par Latvijā 2007.ā€“2011.gadā reÄ£istrētajiem laimboreliozes gadÄ«jumiem no Valsts infekcijas slimÄ«bu uzraudzÄ«bas un monitoringa sistēmas (VISUMS); analizēts datu ziņoÅ”anas pilnÄ«gums, salÄ«dzinot VISUMS datu bāzē iekļautos laimboreliozes gadÄ«jumus ar datiem no VadÄ«bas informācijas sistēmas (VIS); analizētas saslimstÄ«bas ar laimboreliozi epidemioloÄ£iskas Ä«patnÄ«bas 2007.ā€“2011.gadā saistÄ«bā ar klimatiskiem, dabas, vides un sociālajiem faktoriem, ērču aktivitāti, ērču izbarotāju skaitu, ērču encefalÄ«ta saslimstÄ«bas epidemioloÄ£iskajām Ä«patnÄ«bām; analizēti ar laimboreliozes diagnozes seroloÄ£isko apstiprināŔanu saistÄ«tie faktori. Darbā izmantotas Ŕādas metodes: incidences biežuma rādÄ«tāju un to 95% ticamÄ«bas intervāla aprēķināŔana teritoriju, dzimuma un vecuma grupu griezumā, kā arÄ« pēc nodarboÅ”anās statusa, relatÄ«vā riska aprēķināŔana incidenču salÄ«dzinājumos, laika rindu analÄ«ze, izmantojot lineārās viena- un daudzfaktoru regresijas modeļus, korelācijas analÄ«ze ar dažiem klimatiskiem, dabas, antropogēno piesārņojumu raksturojoÅ”iem un sociālajiem faktoriem. SaistÄ«to faktoru noteikÅ”anai tika izmantoti daudzfaktoru analÄ«zes binārās un multinominālās loÄ£istiskās regresijas statistiskie modeļi ar rezultātu izteikÅ”anu izredžu attiecÄ«bu veidā. Datu analÄ«ze veikta, izmantojot MS Excel, WinPepi, STATISTICA un SPSS datorprogrammas. Darba rezultātā noskaidrots, ka laimboreliozes incidence Latvijā pieaug kopÅ” tās reÄ£istrācijas uzsākÅ”anas. PētÄ«juma periodā incidences biežums pieauga par 41% un pieaugums bija vairāk izteikts I.persulcatus ērču izplatÄ«bas reÄ£ionā (valsts austrumu daļa). Noskaidrots, ka laimboreliozes incidences izmaiņas ir saistÄ«tas ar dabas (ērču izbarotāju skaits, meža platÄ«bas), vides (vides piesārņojums) un klimatisko (gaisa temperatÅ«ra, nokriŔņu daudzums ērču aktivitātes sezonas laikā) faktoru ietekmi. PētÄ«jumā pierādÄ«ts, ka laimboreliozes incidence atŔķīrās dažādās dzimuma un vecuma grupās: sievietes saslimst ievērojami biežāk nekā vÄ«rieÅ”i, bet pieauguÅ”ie ā€“ biežāk nekā bērni un relatÄ«vi biežāk nekā attiecÄ«gas grupas pārstāvji citās valstÄ«s. Konstatēts, ka laimboreliozes incidences biežums nestrādājoÅ”o personu vidÅ« ir lielāks nekā strādājoÅ”iem, norādot uz ievērojamu nodarbinātÄ«bas faktora saistÄ«bu ar saslimÅ”anas risku. PētÄ«jumā noskaidrots, ka ērces piesÅ«kÅ”anās anatomiskās vietas ir atŔķirÄ«gas pacientiem ar dažādām laimboreliozes klÄ«niskajām formām, bērniem un pieauguÅ”ajiem, I.ricinus un I.persulcatus ērču izplatÄ«bas reÄ£ionos dzÄ«vojoÅ”iem. PētÄ«jumā konstatētās atŔķirÄ«bas laimboreliozes klÄ«nisko formu biežumā Latvijas statistiskajos un ērču sugu izplatÄ«bas reÄ£ionos ir izskaidrojamas ar atŔķirÄ«bām ērču inficētÄ«bas ar borēlijām lÄ«menÄ«, kā arÄ« slimÄ«bas ziņoÅ”anas nepilnÄ«bām atseviŔķās teritorijās. PētÄ«jums pierādÄ«ja, ka ziņoÅ”ana par laimboreliozi Latvijā ir nepilnÄ«ga, bet ziņotie gadÄ«jumi ir reprezentatÄ«vi attiecÄ«bā pret visiem saslimÅ”anas gadÄ«jumiem. PētÄ«juma gaitā noskaidroti ar pozitÄ«vo seroloÄ£iskās izmeklÄ“Å”anas rezultātu saistÄ«tie faktori: paaugstinātas IgM klases antivielu izredzes ELISA testā sievietēm, gados jaunākiem pacientiem un pacientiem, kuriem nebija Erythema migrans laimboreliozes forma; paaugstinātas IgG klases antivielu izredzes ELISA testā gados vecākiem pacientiem, pacientiem, kuriem nebija Erythema migrans laimboreliozes forma, dzÄ«vojoÅ”iem I.ricinus ērču izplatÄ«bas reÄ£ionā un lauku iedzÄ«votājiem. Turklāt, lielākas IgG klases antivielu izredzes vecākiem pacientiem un lauku iedzÄ«votājiem netieÅ”i liecina par relatÄ«vi lielu antivielu pret B.burgdorferi s.l. prevalenci Latvijas populācijā. Promocijas darba rezultāti dod pamatojumu pilnveidot epidemioloÄ£iskās uzraudzÄ«bas sistēmu, nodroÅ”ināt kvalitatÄ«vākas informācijas sagatavoÅ”anu profilakses pasākumu kompleksa attÄ«stÄ«bai un novērtÄ“Å”anai, kā arÄ« izstrādāt uz pierādÄ«jumiem balstÄ«tās vadlÄ«nijas laimboreliozes gadÄ«jumu laboratoriskās izmeklÄ“Å”anas algoritmam.Pētnieciskais darbs veikts RÄ«gas Stradiņa universitātes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas un epidemioloÄ£ijas katedrā un InfektoloÄ£ijas un dermatoloÄ£ijas katedrā ar Eiropas Sociālā fonda lÄ«dzfinansētā projekta "Atbalsts doktorantiem studiju programmas apguvei un zinātniskā grāda ieguvei RÄ«gas Stradiņa universitātē" atbalst

    Laimboreliozes epidemioloģisko rādītāju analīze Latvijā un seropozitivitātes asociētie faktori. Promocijas darba kopsavilkums

    No full text
    The Doctoral thesis was developed at the Department of Public Health and Epidemiology of RÄ«ga StradiņŔ University and Department of Infectology and Dermatology of RÄ«ga StradiņŔ University. Defence: on February 18th, 2013 at 15.00 on the open session of the Promotional Council of Theoretical Medicine disciplines, in the Hippocrates Auditorium, RÄ«ga StradiņŔ University, Dzirciema Street 16, Riga.The thesis ā€œAnalysis of the Lyme borreliosis epidemiological indicators in Latvia and seropositivity associated factorsā€ is dedicated to one of the topical tick-borne infectious diseases in Latvia and in the world during recent years. Estimates suggest that every year in Europe Lyme borreliosis affects about 85 000 people and the incidence has recently increased sharply in many European countries. Increase in incidence to some extent is related to the diagnosis and reporting improvement, although there is evidence of a true increase in incidence in relation to many natural and socio-economic factors. Experts consider that the actual number of Lyme borreliosis cases 2ā€“3 times exceeds the number reported in the passive reporting system. Lyme borreliosis in Latvia is a subject to mandatory reporting and registration, however, the available statistical data, like other countries, does not reflect the true burden of the disease for the public health and economy. Use of the serological diagnostic methods of Lyme borreliosis is limited by the relatively slow production of antibodies in the early stages of infection, antibody association with infective genospecies, as well as by sufficiently high antibody seroprevalence among European citizens, therefore leading European experts believe that Lyme borreliosis clinical and laboratory diagnosis requires development of the best practice guidelines for doctors, and rational laboratory testing and treatment promotion. The aim of this thesis was to carry out an epidemiological analysis of Lyme borreliosis morbidity in the period from 2007 to 2011 in Latvia, and to identify factors associated with serological confirmation of the diagnosis. For the implementation of the aims: a systematic selection of the data has been performed for Lyme borreliosis cases registered in the period from 2007 to 2011 from the State Communicable Disease Surveillance and Monitoring System (VISUMS); the data reporting completeness has been analyzed, comparing Lyme borreliosis cases included in VISUMS database with the data from the Management Information System (VIS); epidemiological features of Lyme borreliosis in 2007ā€“2011 have been analyzed in relation to the climatic, natural, environmental and social factors, tick activity, number of tick hosts, and tick-borne encephalitis epidemiological features; factors associated with serological confirmation of the diagnosis have been analyzed. The following methods are used in this work: calculation of incidence rates and 95% confidence interval by territories, gender and age groups, as well as occupational status; calculation of the relative risk in incidence comparisons, time series analysis, using the linear single- and multiple regression models, correlation analysis with some climatic, natural, characterizing anthropogenic pollution and social factors. Binary and multinomial logistic regression statistical models are used for multivariate analysis and association between specific factors and outcome is expressed in the form of an odds ratio ā€“ OR. Data analysis has been performed using MS Excel, WinPepi, STATISTICA and SPSS software. The results of this work revealed that Lyme borreliosis incidence was rising since the start of registration. During the study period, the incidence rate increased by 41% and the increase was more evident in I. persulcatus tick distribution area (in the eastern part of the country). It is estimated that Lyme borreliosis incidence changes are associated with an impact of natural (number of tick hosts, the forest areas), environmental (pollution) and climate factors (air temperature, rainfall abundance during the tick activity season). The study demonstrated that Lyme borreliosis incidence varied in different gender and age groups: women are significantly more likely to become ill than men, and adults ā€“ more often than children, and relatively more often than representatives of the groups in other countries. It was found that Lyme borreliosis incidence rate among unemployed persons is higher than that for employed, pointing to strong association of employment factor with the disease risk. The study found that anatomical sites of a tick bite is different in patients with different Lyme borreliosis clinical forms, children and adults, and living in I. ricinus and I. persulcatus distribution areas. Differences in the frequency of Lyme borreliosis clinical forms in the statistical and tick distribution regions found in this study are due to differences in Borrelia prevalence level in ticks, as well as due to reporting deficiencies in certain areas. The study proved that the reporting of Lyme borreliosis in Latvia is incomplete, however cases are representative of all cases. Factors associated with a positive serological investigation result are identified in the study: elevated odds for IgM antibodies in ELISA test for women, younger patients, and patients who did not have Lyme borreliosis erythema migrans form; elevated odds for IgG class antibodies in ELISA test for elderly patients, patients without Lyme borreliosis erythema migrans, living in I. ricinus distribution area. In addition, elevated odds for IgG class antibodies in the elderly patients and rural population indirectly indicates a relatively great prevalence of antibodies against B. burgdorferi s.l. in Latvia population. The results of this thesis provide a basement to improve epidemiological surveillance system, to ensure preparation of more qualitative information for development and evaluation of complex of the prophylaxis measures, as well as to develop evidence-based guidelines for the algorithm of laboratory investigation of the Lyme borreliosis cases.Elaboration of the thesis was supported by ESF project "Support for doctoral study programs and research degrees in RÄ«ga StradiņŔ University

    Circulating Immune Complexes in Pregnancy Complicated by Chronic Cytomegalovirus Infection

    No full text
    Chronic cytomegalovirus (CMV) infection in pregnant women is accompanied by the accumulation of large amounts of the circulating immune complexes (CIC) in the peripheral blood. On reaching the placental villous syncytiotrophoblast, the CIC induce a concentration of lysosomes of the syncytiotrophoblast cytosol on the outer membrane of the fetoplacental barrier. Contact between the circulating CIC and the lysosomes on the outer syncytiotrophoblast membrane triggers the release and expression, on its surface, of acidic phosphomonoesterase, which leads to lipid peroxidation and damage to the outer syncytiotrophoblast membrane itself
    corecore