Valstis pārvalda juridiskie likumi

Habilitated Doctor of Law, Professor Ando Leps in his article addresses the fact that countries are governed by judicial laws. Codified judicial acts and laws, according to the author’s pessimistic estimations, halt the degradation of the countries and societies, if such “stopping is ever possible”. Legal regulation is potentially belated since the nature and natural resources have been abused and destroyed over a period of time.Habilitētais tiesību zinātņu doktors profesors Ando Leps savā rakstā pievērš uzmanību tam, ka valstis pārvalda tiesiskie akti. Kodificētie tiesiskie akti un likumi, pēc autora pesimistiskā viedokļa, bremzē valstu un sabiedrības degradāciju, ja vien “to vispār ir iespējams nobremzēt”. Tiesiskā regulācija, iespējams ir novēlota, jo daba un dabas resursi ilgu laiku ir tikuši noziedzīgi izmantoti un iznīcināti

Reflections and Remembrances of a Pupil of the University of Tartu

http://www.ester.ee/record=b4649411*es

Noziedzība Igaunijā valsts rūpju lokā tās simtgadē

In connection with the 100th anniversary of the Republic of Estonia, it is proper and pertinent to compose synopsis of infractions of law (criminal activity) committed in those years. Since 2003, the rather complicated but most rewarding work has been the responsibility of Ministry of Justice, which also releases publications on criminal activity.Svinot Igaunijas valsts simtgadi, nozīmīga ir arī šī laika perioda likumpārkāpumu (noziedzības) analīze. Neviena statiska nav pilnīgi precīza, tomēr tā dod iespēju atspoguļot pašu būtiskāko. Noziedzības statisku valstī ietekmē normatīvās regulācijas izmaiņas. Igaunijas statistikā laika periodā no 1900. līdz 2018. gadam ir t.s. “baltie plankumi” (piemēram, par 1939.–1944. gadu). Statistikas analīze parāda, ka padomju laika periodā (1950.–1980. gadā) noziedzība bija vairākas reizes zemāka nekā 1919.–1938. gadā un pēc Igaunijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Slepkavību analīze rāda, ka tās visvairāk tika reģistrētas 1990.–1998. gadā. Ieslodzīto skaits padomju laika periodā bija augsts, bet neatkarības gados tas pakāpeniski samazinās. Bet mainās noziegumu struktūra. Igaunijas noziedzības struktūrā pēdējos gados vairāk tiek reģistrēti noziegumi, kas ir saistīti ar narkotiskām vielām, korupciju, vardarbību ģimenē un ar ceļu satiksmes negadījumiem. Globalizācija, apstrīdama demokrātijas izpratne, nestabilā pasaules ekonomika, nekontrolējamais pasaules iedzīvotāju pieaugums un terorisms, īpašas “patikas” izrādīšana noteiktām valdošajām varām – tas viss novirza uzmanību no patiesām sociāla rakstura problēmām un no tām izrietošām turpmāk iespējamām krimināla rakstura darbībām Igaunijā

Estijos nusikalstamumo prevencijos istorija, filosofija ir koncepcija.

Recent trends in criminality in Estonia have been reviewed. The rapid growth of crime starter in 1989 . The most crimes were registered in 1992. This was followed by some decrease and in 1995 the growing trend in criminality renewed. The detection of crimes is low (30 % of all crimes). Important joint trends in criminality (ssp. murder) and other death causes can be observed. Increase in murders is followed by growth in poisoning, suicides, car crashes, etc. Also, other possible links between criminality and some other (rather negative) social phenomena were found. To mail dangers for Estonia belong: 1) Russian factor- increasing corruption and criminal activities; 2) drug trafficking in Eastern Europe; 3) the increasing flow of runaways from underdeveloped countries; 4) oppress by "dirty" money to the Estonian and other banks, Different kinds of reactions of society to modern crime trends are reviewed.Pranešime apžvelgiamos dabartinės nusikalstamumo tendencijos Estijoje. Nusikalstamumas šioje šalyje pradėjo staigiai didėti 1989 m. Daugiausia nusikaltimu užregistruota 1992 m. Vėliau nusikaltimu šiek tiek sumažėjo, o 1995 m. vėl pradėjo daugėti. Padarytu nusikaltimu ištiriama mažai (30 proc.). Smarkiai padaugėjo žmogžudysčių, nunuodijimu, savižudybių, autoavarijų ir 1.1. Numatyti ir kiti galimi ryšiai tarp nusikalstamumo ir kai kurių kitų (neigiamų) socialinių reiškinių. Veiksniai, keliantys grėsme Estijai: 1) Rusija - didėjanti korupcija ir nusikalstama veikla; 2) narkotikų pervežimas Rytų Europoje; 3) didėjantis pabėgėlių iš trečiojo pasaulio šalių srautas; 4) "nešvarių "pinigų srautai į Estijos ir kitus bankus. Esama įvairių visuomenės nuomonių dėl naujausių nusikalstamumo tendencijų

Baudžiamoji teisė ir nusikalstamumas Baltijos šalyse. Pagrindinės kryptys

Main trends in criminal justice in the three Baltic countries were investigated. The research has shown quite different (even opposite) trends in criminal law and criminal procedure, on the one hand, in Lithuania and Latvia, and, on tne other one, in Estonia. The former two countries have been developing rather restrictive, repressive and on strict criminal punishment based criminal policy. Contrary to this, Estonia has developed rather liberal policy. But most recent trends in Estonia also show disappointment with the liberal policy and a turn to a more rigid one.Pranešime nagrinėjamos svarbiausios Baltijos šalių baudžiamosios teisės kryptys. Tyrimai parodė, kad Lietuvos ir Latvijos baudžiamosios teisės ir baudžiamojo proceso kryptys skiriasi nuo Estijos. Lietuva ir Latvija sukūrė gana ribotą, prievarta ir griežtomis bausmėmis grindžiamą baudžiamąją sistemą, o Estijos politika šioje srityje ganėtinai liberali. Tačiau kuo toliau, tuo labiau Estijoje nusiviliama liberalia politika ir linkstama griežtinti baudžiamąją sistema