7 research outputs found
CeļŔ: Latvijas UniversitÄtes teoloÄ£isks un kultÅ«rvÄsturisks žurnÄls. Nr.2 (47)
Saturs: Redakcijas lapa...5
Teoloģija.
Egils Grīslis
Dažas pÄrdomas par ticÄ«bu...6
Kristietība un filosofija.
Agita LÅ«se
RÅ«dolfs Oto un reliÄ£ijfenomenoloÄ£ijas aizsÄkumi...14
Nikandrs Gills
RÅ«dolfs Oto un Latvija...25
RÅ«dolfs Oto
SvÄtais...46
Valters Å Å«barts
Reliģija un erots. AtpestīŔanas motīvs...73
Elizabete TaivÄne
Eross Austrumu un Rietumu mistikÄ...92
PublikÄcijas.
Arnis RedoviÄs
PriekÅ”vÄrds GrÄgorija no Nazianzas
Theoloģisko runu fragmentu tulkojumam...130
GrÄgorijs no Nazianzas
PirmÄ theoloÄ£iskÄ runa. EunomiÄÅiem...146
OtrÄ teoloÄ£iskÄ runa. Par theoloÄ£iju...165
Kristietība un reliģijas.
Andrejs Zubovs
MezopotÄmijas soterioloÄ£ija...184
Teoloģijas terminoloģija.
Aina Blinkena
Filozofija un valodas reformÄcija...194
BibliogrÄfija.
Egila Grīslis
Džozefs Kempbels ā mitologs, mistiÄ·is un
moderns pagÄns...199
Alberts Ozols
Juris Rubenis. Sirds zemestrīce (Rīga:
"Klints", 1994, 125 lpp.)...213
Autori...21
Religiosity in Latvia: History and Present Situation
Ideja par monogrÄfiju, kas aplÅ«kotu situÄciju mÅ«sdienu akadÄmiskajÄ reliÄ£ijpÄtniecÄ«bÄ LatvijÄ, radÄs 2011. gada oktobrÄ«, kad ApvienotÄ Pasaules latvieÅ”u zinÄtnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa sekcijÄ āReliÄ£iozitÄte LatvijÄ: vÄsture un mÅ«sdienu situÄcijaā tika nolasÄ«ti 22 referÄti gan par reliÄ£ijpÄtniecÄ«bas un teoloÄ£ijas vÄsturi LatvijÄ un tÄs mÅ«sdienu teorÄtiskajiem kontekstiem, gan arÄ« par dažÄdiem konkrÄtiem Latvijas reliÄ£iju vÄstures tematiem un reliÄ£iskÄs dzÄ«ves aktualitÄtÄm. Liela daļa referÄtu autoru iesaistÄ«jÄs arÄ« turpmÄkajÄ monogrÄfijas veidoÅ”anÄ.
MonogrÄfija parÄda ne tikai tÄs autoru metodoloÄ£isko pieeju un uzskatu daudzveidÄ«bu. TÄs sadaļÄs saglabÄts arÄ« autoru individuÄlais izteiksmes stils, kas daudzviet pieŔķir vÄstÄ«jumam papildus nianses, ļaujot lasÄ«tÄjam lÄ«dzdarboties konkrÄto tematu un problÄmu risinÄÅ”anÄ. MonogrÄfija norÄda arÄ« uz Latvijas filozofu, teologu un reliÄ£ijpÄtnieku kopÄjiem saskarsmes punktiem Latvijas reliÄ£iskÄs dzÄ«ves apzinÄÅ”anÄ un tÄlÄkÄs sadarbÄ«bas perspektÄ«vÄm.Valsts pÄtÄ«jumu programmas āNacionÄlÄ identitÄte (valoda, Latvijas vÄsture, kultÅ«ra un cilvÄkdroŔība)ā
projekts āNacionÄlÄ un eiropeiskÄ identitÄte
Religiosity in Latvia: History and Present Situation
Ideja par monogrÄfiju, kas aplÅ«kotu situÄciju mÅ«sdienu akadÄmiskajÄ reliÄ£ijpÄtniecÄ«bÄ LatvijÄ, radÄs 2011. gada oktobrÄ«, kad ApvienotÄ Pasaules latvieÅ”u zinÄtnieku 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa sekcijÄ āReliÄ£iozitÄte LatvijÄ: vÄsture un mÅ«sdienu situÄcijaā tika nolasÄ«ti 22 referÄti gan par reliÄ£ijpÄtniecÄ«bas un teoloÄ£ijas vÄsturi LatvijÄ un tÄs mÅ«sdienu teorÄtiskajiem kontekstiem, gan arÄ« par dažÄdiem konkrÄtiem Latvijas reliÄ£iju vÄstures tematiem un reliÄ£iskÄs dzÄ«ves aktualitÄtÄm. Liela daļa referÄtu autoru iesaistÄ«jÄs arÄ« turpmÄkajÄ monogrÄfijas veidoÅ”anÄ.
MonogrÄfija parÄda ne tikai tÄs autoru metodoloÄ£isko pieeju un uzskatu daudzveidÄ«bu. TÄs sadaļÄs saglabÄts arÄ« autoru individuÄlais izteiksmes stils, kas daudzviet pieŔķir vÄstÄ«jumam papildus nianses, ļaujot lasÄ«tÄjam lÄ«dzdarboties konkrÄto tematu un problÄmu risinÄÅ”anÄ. MonogrÄfija norÄda arÄ« uz Latvijas filozofu, teologu un reliÄ£ijpÄtnieku kopÄjiem saskarsmes punktiem Latvijas reliÄ£iskÄs dzÄ«ves apzinÄÅ”anÄ un tÄlÄkÄs sadarbÄ«bas perspektÄ«vÄm.Valsts pÄtÄ«jumu programmas āNacionÄlÄ identitÄte (valoda, Latvijas vÄsture, kultÅ«ra un cilvÄkdroŔība)ā
projekts āNacionÄlÄ un eiropeiskÄ identitÄte
LU 76. konference: tÄzes un raksti
KrÄjumu veido LU Filozofijas un socioloÄ£ijas institÅ«ta pÄtnieku Latvijas UniversitÄtes 76. starptautiskÄs zinÄtniskÄs konferences sekciju darbÄ 2018. gada 15. un 16. februÄrÄ« nolasÄ«to prioritÄrajam projektam āKritiskÄ domÄÅ”ana, inovÄcija, konkurÄtspÄja un globalizÄcijaā veltÄ«to referÄtu tÄzes, kÄ arÄ« vairÄki raksti, kuri tapuÅ”i uz Å”ajÄ konferencÄ nolasÄ«to referÄtu pamata.
LU FSI pÄtniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajÄ pÄtniecÄ«bas gadÄ projektÄ paveikto, bet tajÄ pÄtnieki diskutÄja arÄ« par to, kÄ paplaÅ”inÄt pÄtÄmo tÄmu loku, pievÄrÅ”oties vairÄkiem Latvijas sabiedrÄ«bai aktuÄliem jautÄjumiem. PiemÄram, ja Filozofijas un socioloÄ£ijas institÅ«ta filozofi projekta 1. posma noslÄguma seminÄrÄ pÄrsvarÄ diskutÄja par kritiskÄs domÄÅ”anas konceptu un tÄs lietojuma iespÄjÄm, tad LU 76. konferencÄ jau iezÄ«mÄjÄs noturÄ«ga interese par kritiskÄs domÄÅ”anas un medijpratÄ«bas sasaisti, kas 2018. gada beigÄs noslÄdzÄs ar ekspertu seminÄru cikla organizÄÅ”anu sadarbÄ«bÄ ar Eiropas Kopienas pÄrstÄvniecÄ«bu LatvijÄ. VairÄki pÄtnieki pievÄrsÄs jautÄjumam par inovÄcijas iespÄjÄm humanitÄrajÄs zinÄtnÄs utt.
Konferences referÄti atspoguļoja dažÄdas pieejas un metodoloÄ£ijas, sniedzot ieskatu vÄl nepabeigtajos pÄtÄ«jumos, bet tikai to norisÄ un pirmajos rezultÄtos. PÄtÄ«jumu gaitai lasÄ«tÄjs aicinÄts sekot turpmÄkajÄs LU FSI pÄtnieku zinÄtniskajÄs publikÄcijÄs
Sensus divinitatis. Exercises in Philosophical Theology
Solveigas KrÅ«miÅas-KoÅkovas monogrÄfijÄ aplÅ«kotas diskusijas, kas Å”obrÄ«d risinÄs filozofiskajÄ teoloÄ£ijÄ, piemÄram, par ticÄ«bas konceptu un ticÄ«bas racionalitÄti, reliÄ£isko pieredzi, zinÄtnes un reliÄ£ijas attiecÄ«bÄm, ļaunuma problÄmu un citiem tematiem. GrÄmata rakstÄ«ta belles-lettres žanrÄ, tas ir, no vienas puses, grÄmatÄ ir gan racionÄla argumentÄcija, gan citÄti, atsauces, personu un atslÄgvÄrdu rÄdÄ«tÄji un cits akadÄmiskais instrumentÄrijs, no otras puses, tÄ ir dienasgrÄmata ar piezÄ«mÄm par izlasÄ«to, kur vienÄ lappusÄ analÄ«tiskÄs filozofijas kÄrtulas var nomainÄ«t dzejas rindas un Ŕī nomaiÅa ir absolÅ«ti intuitÄ«va: spriedumi, kurus var reizÄm neizteikt, ieslÄpjot asociÄcijÄs un dodot lasÄ«tÄjam brÄ«vu vaļu veidot paÅ”am savas interpretÄcijas.Valsts pÄtÄ«jumu programmas "NacionÄlÄ identitÄte (valoda, Latvijas vÄsture, kultÅ«ra un cilvÄkdroŔība)" projekts "NacionÄlÄ un eiropeiskÄ identitÄte
KrÅ«miÅa-KoÅkova, Solveiga; Ruiz-Pereira, Sebastian; Peterson, Voltair Alvarado; Mazlovskis, Arnis; Leitlande, Gita; MieriÅa, Inta; StaÅ”ulÄne, Anita;Oželis, Remigijus; Plenne, Valdis Francisks; GrizÄne, Maija; Dreimane, Jana
ReliÄ£iski-filozofiski raksti XXXII ir par telpas pieredzÄÅ”anu: par to, kÄ mÄs izdzÄ«vojam sevi vietÄ, kurÄ esam, un kÄ mÄs izjÅ«tam sevi Å”ajÄ savÄ vietÄ vai vietÄ, kura tÄ arÄ« nav kļuvusi vai nekad nebÅ«tu varÄjusi kļūt par mÅ«su dzÄ«ves pasauli. KÄ veidojas Ŕī savas vietas izjÅ«ta? Vai vieta, kurÄ mÄs dzÄ«vojam, vienmÄr ir mÄjas? Vai Å”o vietas izjÅ«tu veido mÅ«su individuÄlÄ pieredze vai varbÅ«t tÄ ir vairÄk atkarÄ«ga no kÄdÄm kolektÄ«vÄm prasÄ«bÄm? VarbÅ«t to nosaka mÅ«su piederÄ«ba tradÄ«cijÄm, kurÄs esam audzinÄti un kuras arÄ« saucam par savÄm, bet varbÅ«t tieÅ”i mÅ«su vietas pieredze ir tÄ, kas nosaka to, kÄdai tradÄ«cijai mÄs izvÄlamies piederÄt vai kuras veidoÅ”anÄ
piedalÄmies?
Par tradÄ«cijas iesakÅoÅ”anos jaunÄ vietÄ raksta lietuvieÅ”u pÄtnieks, KlaipÄdas UniversitÄtes asociÄtais profesors Remigijs Oželis. AtgÄdinot par to, kÄ iedibinÄjÄs SvÄtÄ JÄkaba kapa godinÄÅ”ana un ar to saistÄ«tÄ, no viduslaikiem izaugusÄ« tradÄ«cija doties svÄtceļojumÄ uz Santjago de Kompostelu, Oželis rÄda, kÄ izveidojÄs SvÄtÄ JÄkaba ceļa atzari Baltijas valstÄ«s 20. gadsimta beigÄs. Raksts ir arÄ« par to, kÄ Å”o atzaru veidoÅ”anos un arÄ« Å”ajÄ ceÄ¼Ä esoÅ”o gÄjÄju pieredzi ietekmÄ vietas, cauri kurÄm ved Å”is ceļŔ. GadÄ«jums ar senas tradÄ«cijas iedzÄ«voÅ”anos jaunÄs vietÄs un ar jaunÄm pieredzÄm, kuras tradÄ«cija pieŔķir vietÄm un Å”ajÄs vietÄs mÄjojoÅ”ajiem cilvÄkiem, ir uniÄtu (grieÄ·u katoļu) 200 gadus ilgÄ klÄtbÅ«tne LatgalÄ un dienvidaustrumu ZemgalÄ (AugÅ”zemÄ, SÄlijÄ). To detalizÄti un, izmantojot unikÄlus arhÄ«va materiÄlus, analizÄjis vÄsturnieks Valdis Francisks Plenne. LÄ«dzÄ«gs piemÄrs ir Daugavpils UniversitÄtes vÄsturnieces Maijas GrizÄnes pÄtÄ«jums par Krievijas vecticÄ«bnieku sociÄlÄ tÄla veidoÅ”anos LatvijÄ 1920.ā1930. gados.
MÅ«su attiecÄ«bas ar savu vietu bieži vien nav vieglas, tÄpat kÄ tÄs atraÅ”ana var bÅ«t sarežģīta izvÄle, kas vienmÄr ir saistÄ«ta ar to, cik gatavi mÄs esam pieÅemt Ätiskus lÄmumus un rÄ«koties morÄli. TÄ, piemÄram, savas vietas un identitÄtes meklÄjumiem reliÄ£iskajÄ dzÄ«vÄ un ar tiem saistÄ«tÄs izvÄles sarežģītÄ«bu veltÄ«ts Daugavpils UniversitÄtes profesores Anitas StaÅ”ulÄnes un Latvijas UniversitÄtes asociÄtÄs profesores Intas MieriÅas pÄtÄ«jums par reliÄ£isko piederÄ«bu LatvijÄ, kÄ arÄ« vairÄku citu RFR XXXII autoru raksti.
MÅ«su vieta nosaka to, kÄ mÄs skatÄmies uz pasauli, un to, kas mÄs esam un kÄdi mÄs esam. IespÄjams, ka kÄds no mums vietu uzlÅ«ko vienÄ«gi kÄ kÄrtÄju sociÄlu konstrukciju, taÄu kÄdam citam tÄ ir pamats viÅa esamÄ«bai-pasaulÄ, viÅa priekÅ”statam par to, ka tieÅ”i piederÄ«ba vietai ir tas, kas padara mÅ«s par cilvÄkiem, jo mÅ«su kÄ cilvÄku esamÄ«bu nosaka tas, ka tÄ ir esamÄ«ba ar vietu: mÄs vienmÄr ieÅemam kÄdu vietu, piederam kÄdai vietai un esam norÅ«pÄjuÅ”ies par kÄdu vietu. TÄpÄc uzmanÄ«ba pret vietu ir vÄrÄ«ba pret sevi un bažas un rÅ«pes par sevi. Par AntropocÄnu un tÄ izaicinÄjumiem raksta ÄÄ«lieÅ”u pÄtnieki ā Sebastjans Ruizs-Pereira no ÄÄ«les PontifikÄlÄs katoļu universitÄtes un VoltÄrs Alvarado Petersons no Konsepsjonas UniversitÄtes. ViÅu uzmanÄ«bas fokusÄ ir cilvÄka rÅ«pes par to, kÄ saglabÄt savu vietu situÄcijÄ, kad viÅam jÄpÄrstÄj uzskatÄ«t sevi par pasaules centru, jo tikai tÄ ir iespÄjams pasauli (un lÄ«dz ar to ar savu esamÄ«bu) nepadarÄ«t par neatgriezeniski izdzÄstu vietu
Religious-Philosophical Articles, XXIV
Par labirintiem un Ariadnes pavedienu
Labirinta izieÅ”ana kÄ garÄ«gs rituÄls daudziem no mums ir svarÄ«gs arÄ« tagadnÄ. TaÄu diez vai tas saista mÅ«s ar senÄ iniciÄcijas rita nozÄ«mi. DrÄ«zÄk mÄs Å”odien saredzam tajÄ nevis ceļu, kas ved mÅ«s no savas sÄkotnes zaudÄÅ”anas uz tÄs no jauna atraÅ”anu, bet gan psiholoÄ£isku iespÄju kÄdu brÄ«di aizmirst par racionÄlu domÄÅ”anu, ļaujoties labirinta centrÄ esoÅ”Äs dvÄseles balsij, citiem vÄrdiem, bezapzinÄtÄ vÄstÄ«jumam jeb savai intuÄ«cijai, vai gluži otrÄdi, pÄrbaudÄ«t savu loÄ£iku un orientÄÅ”anÄs spÄjas. IespÄjams, vÄl vienkÄrÅ”Äk ā mÅ«sdienu cilvÄkam labirints ir vien veids, kÄ uz brÄ«di aizmirst par ikdienas stresu. Ne jau velti visbiežÄk mÅ«sdienu labirinti ir daļa no dabas ainavas.
Bet kÄ ar Ariadnes pavedienu? Vai to vajadzÄja tikai TÄsejam? Un vai vispÄr vajadzÄja, jo, kÄ stÄsta, droÅ”Äkais veids, kÄ izkļūt no labirinta, ir vienkÄrÅ”i turÄties pie labirinta sienÄm. KatrÄ ziÅÄ viduslaiku cilvÄkam Ariadnes pavediens noteikti nebija vajadzÄ«gs, ja nu vien par tÄdu neuzskata EvaÅÄ£Äliju, jo tieÅ”i tajÄ bija atrodamas visas norÄdes viÅa grÄku nožÄloÅ”anas ceļam. TomÄr tas nenozÄ«mÄ, ka Ariadnes pavediens palicis aizmirsts, jo kÄ veids, kas palÄ«dz izkļūt no labirinta, tas ir daļa no paÅ”a labirinta, tikai tieÅ”i tÄpat kÄ labirints arÄ« Ariadnes pavediens ir mainÄ«jis savu izskatu un nozÄ«mi. MÄs varam atrast to pieminÄtu detektÄ«vos, matemÄtikas uzdevumu un psiholoÄ£ijas grÄmatÄs, sudoku spÄles metožu aprakstos, un vÄl citur, kur ir vajadzÄ«ba atrast risinÄjumu neskaidrai situÄcijai. Ariadnes pavediens Å”odienas pasaulÄ ir algoritms sarežģītu uzdevumu risinÄÅ”anai, vai tie bÅ«tu mÅ«sdienu labirinti, vai loÄ£iskas mÄ«klas, vai Ätiskas dilemmas. Tas ir process, kurÄ soli pa solim tiek atrasta saikne starp Ŕķietami nesasaistÄmo, kurÄ tiek atrasta atbilde uz tÄdu jautÄjumu, kad liekas, ka vienas atbildes nevar bÅ«t, vai ka atbildes nav vispÄr. TaÄu Ariadnes pavediens nav tikai sarežģītu uzdevumu risinÄÅ”anas paÅÄmiens. SÄrens Kirkegors reiz rakstÄ«ja, ka tiem, kas ir saÅÄmuÅ”i Ariadnes pavedienu (mÄ«lestÄ«bu) ir viegli iziet labirintu (dzÄ«vi) un nogalinÄt briesmoni .
PieÅemsim, ka katram no Ŕī ReliÄ£iski-filozofisku rakstu krÄjumÄ autoriem ir savs labirints, kurÄ viÅÅ” vai viÅa meklÄ vienÄ«gi iespÄjamo izeju, un ka arÄ« Å”eit publicÄtie raksti ir mazi labirinti, kuros autori atstÄjuÅ”i daļu no atbildes par to, kas atrodas viÅu meklÄjumu centrÄ. KÄds Ariadnes pavediens vieno publicÄto? VarbÅ«t katram autoram tas ir savs, un Å”o krÄjumu itin viegli bÅ«tu iztÄloties kÄ kamolu, satÄ«tu no dažÄdas krÄsas un stipruma pavedieniem. Å eit mazliet attÄ«Å”u dažus no tiem.
PiemÄram, amerikÄÅu pÄtnieka, Masarika universitÄtes Brno, ÄehijÄ, un SvÄto Kirila un Metodija universitÄtes TrnavÄ, SlovÄkijÄ, profesora Valtera (Aaron T. Walter) raksta pavediens droÅ”i vien bÅ«tu zaÄ¼Ä krÄsÄ, jo raksts ir veltÄ«ts islamofobijas uzliesmojumam SlovÄkijÄ 2016. gada parlamenta vÄlÄÅ”anu laikÄ. Islamofobijas, kuru veicina mÅ«slaiku bÄgļu krÄ«ze EiropÄ, izpausmes arÄ« LatvijÄ ir labi pazÄ«stamas, un, tieÅ”i tÄpat kÄ SlovÄkijÄ, bailes no musulmaÅiem un tÄs draudiem nacionÄlai identitÄtei un kristÄ«gÄm vÄrtÄ«bÄm ir atraduÅ”as savu vietu mÅ«su politiskajÄ diskursÄ. Tiesa, atŔķirÄ«bÄ no SlovÄkijas, kur islamofobija, kÄ tas parÄdÄs Voltera rakstÄ piedÄvÄtajÄ situÄcijas analÄ«zÄ, ir bÅ«tiski ietekmÄjusi SlovÄkijas vÄlÄÅ”anu rezultÄtus, Latvijas vÄlÄtÄjus mÅ«su nesenajÄs Saeimas vÄlÄÅ”anÄs tÄ, Ŕķiet, iespaidojusi krietni mazÄk. IespÄjams, tÄpÄc, ka jau no 18. gadsimta LatvijÄ kÄ intereses par Austrumu zemÄm un to kultÅ«ru, tÄ arÄ« ApgaismÄ«bas un romantisma ideju ietekmÄ ir veidojies krietni dziļÄks un niansÄtÄks priekÅ”stats par islÄmu. To, kÄ tas veidojies, detalizÄti apraksta un analizÄ Kaspars KļaviÅÅ” savÄ plaÅ”ajÄ pÄtÄ«jumÄ par islÄma recepciju Latvijas kultÅ«rtelpÄ. Citas Austrumu kultÅ«ras, Å”oreiz Tibetas, reliÄ£isko tradÄ«ciju analÄ«zei pievÄrsusies Elizabete TaivÄne. ViÅa savÄ pÄtÄ«jumÄ analizÄjusi Tibetas lÅ«gÅ”anas karodziÅu semantiskÄs saknes, secinot ka tÄm ir Å”amaniskÄ un pirms-Å”amaniskÄ izcelsme.
Aicinot bÅ«t meklÄtÄjiem arÄ« Å”os ReliÄ£iski-filozofiskus rakstus lasot, gribu vÄlreiz uzdot mums visiem jautÄjumu par to, kas tad patiesÄ«bÄ ir labirinta centrÄ: MÄ«notaurs, kurÅ” gatavojas savÄm nÄkamajÄm dzÄ«rÄm vai tomÄr pats labirinta autors Deidals, bez kura zinÄÅ”anÄm nekÄda labirinta nebÅ«tu vispÄr? Vai varbÅ«t vienkÄrÅ”i tumsa, no kuras izejot gaisma Ŕķiet Ä«paÅ”i spilgta