Promocijas darbs

Elektroniskā versija nesatur pielikumusPromocijas darbā “Atmiņas par Otrā pasaules kara bēgļu gaitām trimdas latviešu dzīvesstāstos” pētīts Otrā pasaules kara bēgļu gaitu (1944–1945) atspo-guļojums Nacionālās mutvārdu vēstures arhīva trimdas latviešu dzīvesstāstos. Darba fokuss ir vērsts gan uz dažādiem bēgšanas procesa aspektiem, piemēram, bēgšanas motivāciju, korelāciju starp indivīdu pieredzi pirmās padomju okupāci-jas laikā un lēmumu pieņemšanu 1944./1945. gadā, nacistiskās Vācijas propagan-das ietekmi, materiālo vērtību un uz vērtībām orientētas rīcības nozīmi bēgšanas procesā, un citiem, gan visiem bēgļu kustības posmiem: māju atstāšanu, bēgļu gaitām Latvijas teritorijā, izbraukšanu no Latvijas, bēgļu gaitām Vācijas reiha teritorijā un bēgļu dzīvi Zviedrijā. Padziļināta minēto jautājumu izpēte, kuras laikā analizēta bēgļu kustības izcelsme, veidi un individuālā dimensija, kā arī izcelta mutvārdu liecību vērtība, uzskatāma par novitāti ne tikai Latvijas his-toriogrāfijas mazpētītā aspektā, bet arī plašākos piespiedu migrācijas procesos. Atslēgas vārdi: Otrais pasaules karš, bēgļi, piespiedu migrācija, atmiņas, mutvārdu vēstureThe doctoral thesis “Memories of Refugee Journey during World War II in Life-stories of Exile Latvians” examines the fleeing prompted by the Second World War (1944–1945) as reflected in the life stories of exiled Latvians of the National Oral History Archive. The focus of the study is on various aspects of the fleeing process, such as the motivation of the fleeing, the correlation between the experiences of individuals during the first Soviet occupation and taking the decision in 1944/1945, the influence of Nazi German propaganda, the importance of material values and value-oriented behaviour in the process of fleeing, as well as the stages of the refugee movement: leaving home, being refugees within the territory of Latvia, departure from Latvia, being refugees in the territory of the German Reich and refugee life in Sweden. An in-depth study of the aforementioned questions, during which the origin, types and individual dimension of the refugee movement are analysed, simultaneously highlighting the value of oral testimonies, can be considered a novelty not only in a little-studied aspect of Latvian historiography, but also in exploration of wider forced migration processes.Keywords: World War II, refugees, forced migration, memories, oral histor

Prevalence of early symptoms of carpal tunnel syndrome among dentists

Prevalence of early symptoms of carpal tunnel syndrome among following dentistry professions: dentists, hygienists, dental mechanics. Questionnaire helped to analyze differences in prevalence of symptoms in those groups, presence of risk factors among workers, habits at work and subjective evaluation of workplace comfort. Findings are that dentists demonstrated such typical symptoms of carpal tunnel syndrome as pain, numbness, sensitivity loss at night, weakness, sensitivity loss and pain at daytime. Typical complaints of carpal tunnel syndrome were more frequent among hygienists, more rare in dental mechanics. The symptoms frequency corresponded to age and increased 2-11-fold after 35 years of age. Among dentists, there was correlation between frequency and intensity of symptoms and length of service in specific profession, duration of working day and week, diabetes mellitus, obesity, hand injury and pregnancy, as well as with subjective evaluation of workplace as uncomfortable.publishersversionPeer reviewe

Identifying the Microbiome of the Adenoid Surface of Children Suffering from Otitis Media with Effusion and Children without Middle Ear Effusion Using 16S rRNA Genetic Sequencing

Funding Information: Research funded by “Centrālā Laboratorija”, further information upon request. During the manuscript preparation and review process, Rihards Saksis was supported by the project “Strengthening of the capacity of doctoral studies at the University of Latvia within the framework of the new doctoral model”, identification No.8.2.2.0/20/I/006. Publisher Copyright: © 2023 by the authors.Background: The upper respiratory tract harbors diverse communities of commensal, symbiotic, and pathogenic organisms, originating from both the oral and nasopharyngeal microbiota. Among the primary sites of microbial colonization in the upper airways are the adenoids. Alterations in the adenoid microbiota have been implicated in the development of various conditions, including secretory otitis media. Aim: This study aims to employ 16S rRNA genetic sequencing to identify the most common bacteria present on the surface of adenoids in children with otitis media with effusion and compare them with children without pathologies in the tympanic cavity. Additionally, we seek to determine and compare the bacterial diversity in these two study groups. Materials and Methods: A total of nineteen samples from the adenoid surfaces were collected, comprising two groups: thirteen samples from children without middle ear effusion and six samples from children with secretory otitis media. The libraries of the V3–V4 hypervariable region of the bacterial 16S rRNA gene was made and sequenced using MiSeq platform. Results: The most prevalent phyla observed in both groups were Proteobacteria, Firmicutes, and Bacteroidetes. The most common bacterial genera identified in both groups were Haemophilus, Streptococcus, Moraxella, Fusobacterium, and Bordetella, with Fusobacterium and Moraxella being more prevalent in the groups that had no middle ear effusion, while Haemophulus and Streptococcus were more prevalent in the otitis media with effusion group, although not in a statistically significant way. Statistical analysis shows a trend towards bacterial composition and beta diversity being similar between the study groups; however, due to the limited sample size and unevenness between groups, we should approach this data with caution. Conclusion: The lack of prolific difference in bacterial composition between the study groups suggests that the role of the adenoid microbiome in the development of otitis media with effusion may be less significant.Peer reviewe

LU 76. konference: tēzes un raksti

Krājumu veido LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju darbā 2018. gada 15. un 16. februārī nolasīto prioritārajam projektam “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija” veltīto referātu tēzes, kā arī vairāki raksti, kuri tapuši uz šajā konferencē nolasīto referātu pamata. LU FSI pētniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajā pētniecības gadā projektā paveikto, bet tajā pētnieki diskutēja arī par to, kā paplašināt pētāmo tēmu loku, pievēršoties vairākiem Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Piemēram, ja Filozofijas un socioloģijas institūta filozofi projekta 1. posma noslēguma seminārā pārsvarā diskutēja par kritiskās domāšanas konceptu un tās lietojuma iespējām, tad LU 76. konferencē jau iezīmējās noturīga interese par kritiskās domāšanas un medijpratības sasaisti, kas 2018. gada beigās noslēdzās ar ekspertu semināru cikla organizēšanu sadarbībā ar Eiropas Kopienas pārstāvniecību Latvijā. Vairāki pētnieki pievērsās jautājumam par inovācijas iespējām humanitārajās zinātnēs utt. Konferences referāti atspoguļoja dažādas pieejas un metodoloģijas, sniedzot ieskatu vēl nepabeigtajos pētījumos, bet tikai to norisē un pirmajos rezultātos. Pētījumu gaitai lasītājs aicināts sekot turpmākajās LU FSI pētnieku zinātniskajās publikācijās

Antrojo pasaulinio karo pabėgėliai iš Latvijos: jų pabėgimo naratyvai

At the end of World War II, approximately 170,000 Latvians found themselves in Displaced Persons camps in occupied Germany. During this period they formed an exile ideology and started to think of themselves not as emigrants or refugees but as self-proclaimed exiles. As the UN official policy and Soviet accusations intensified the need to justify one’s actions, those versions of the escape narratives which served exile purposes the best were soon selected and developed into archetypical schemas. One group that offers a different perspective of escape narratives consists of those people who were youngsters at the time of escape: some of them took the flight to be an adventure. However, the majority of the ex-refugees depict the events of that time as tragic, regardless of their generation; this can be explained by the transferred perceptions and emotions which older refugees passed on to the following generations.Pasibaigus Antrajam pasauliniam karui apie 170 tūkstančių latvių pateko į Vakarų sąjungininkų okupuotoje Vokietijoje įsteigtas pabėgėlių (angl. „displaced persons“ – perkeltųjų asmenų) stovyklas. Per tą laikotarpį jie susikūrė savo egzilio ideologiją ir ėmė save laikyti ne emigrantais, bet egzilais ar tremtiniais. Dėl Jungtinių Tautų oficialiosios politikos ir sovietų kaltinimų atsirado būtinybė pateisinti savo veiksmus, tad tie pabėgimo naratyvai, kurie geriausiai atitiko egzilio tikslus, buvo greitai pasirinkti ir išplėtoti į archetipines schemas. Kiek kitoks pabėgimo naratyvas buvo grupės, kurią sudarė nepilnamečiai, dalis jų į pabėgimą žiūrėjo kaip į nuotykį. Vis dėlto dauguma pabėgėlių tų laikų įvykius laiko tragiškais, nepriklausomai nuo to, kuriai kartai jie priklausė. Iš to išplaukia, kad jie perėmė tuos matymo ir jutimo būdus, kuriuos vyresnieji pabėgėliai perdavė jaunesnėms kartoms

Pamięć wysiedlonych dzieci: doświadczenie ucieczki w opowieściach o życiu ewakuowanych Łotyszy

This article explores how Latvian children who were displaced during the Second World War came across their displacement and how they compose the narratives of this childhood experience. Their life story interviews have been preserved in the Latvian National Oral History Archive. Recorded testimonies convey the migration experience in an intense way by vividly depicting the psychological, emotional, and material circumstances that children faced and by revealing common themes relevant to them at the time of the displacement.Artykuł ukazuje, w jaki sposób łotewskie dzieci, przesiedlone w czasie II wojny światowej, doświadczyły wyjazdu i życia na obczyźnie, oraz to, w jaki sposób tworzą one narracje o tym doświadczeniu z dzieciństwa. Ich historie życia zarejestrowane zostały w wywiadach biograficznych, zarchiwizowanych w łotewskim Narodowym Archiwum Historii Mówionej. W świadectwach tych intensywnie wybija się doświadczenie migracji, a także jej psychologiczne, emocjonalne i materialne okoliczności. Wywiady wskazują także na wspólne tematy, które były istotne dla tych osób w czasie wysiedlenia i pobytu poza krajem pochodzenia

Belonging and Separation in Roma, Russian and Latvian Life Stories

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektīvā monogrāfija “Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā” noslēdz Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” īstenošanu. Projekts tika realizēts no 2012. līdz 2016. gadam LU FSI vadošās pētnieces un Bristoles universitātes emeritētās profesores Viedas Skultānes vadībā. Pētnieki analizēja vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju Latvijas sabiedrisko pārmaiņu kontekstā. Monogrāfijas autori rosina ielūkoties dziļāk un izprast etniski atšķirīgo kā nozīmīgu resursu un pašvērtību Latvijas sabiedrībā. Grāmata veidojās kā hermeneitisks aplis starp dzīves vēstures liecībām, kas norāda uz morāles filozofu paustajām atziņām, kuras savukārt ietekmē dzīvesstāstu uztveri un interpretāciju, – akcentē zinātniskā redaktore Vieda Skultāne. Atmiņas, ko cilvēki uztic viens otram, ir ar augstu morālo statusu, un tas ir vērā ņemts priekšnoteikums pieejā dzīvesstāstu analīzei. Astoņās nodaļās katrs pētnieks piedāvā savu skata leņķi etnisko pieredžu satura un izteiksmes dažādībā. Etnisko kultūru saskarsmes analizētas Māras Zirnītes sarakstītajā nodaļā, parādot, kā pretēji izplatītiem stereotipiem, etnisko kultūru atšķirības, dzīvojot kopīgā teritorijā, izlīdzinās. Kaspars Zellis aplūko individuālo pieredžu saistību ar kolektīvo atmiņu, paaudžu atšķirības un pretrunas attieksmē pret pagātnes vērtējumu krievu dzīvesstāstos, secinādams, ka detalizēti pētījumi vēl būtu turpināmi. Nadežda Pazuhina atklāj, kā Latvijas krievu pašrefleksijas piedalās identitātes konstruēšanā. Savukārt Edmunds Šūpulis uzsver, kā etnicitāte iespaido savdabīgo romu atmiņas kultūru. Romu identitātes izpausmes viņš saista ar grupas sociālo statusu, ilgstošo atstumtību un apspiesto kolektīvo atmiņu par holokausta traģisko pieredzi. Dagmāra Beitnere-Le Galla analizējusi dažādību krievu dzīvesstāstos, norādot, ka ne tikai latviešu, bet arī krievu starpā pastāv atšķirīgas atmiņu kopienas, kas neļauj runāt par kolektīvo atmiņu kā kaut ko monolītu vai bināru. Dzīvesstāsti ievada pieredzes un pārdzīvojuma realitātē, kā to apskata Maruta Pranka nodaļā par Latvijas etnisko grupu pārstāvju attieksmi pret savas dzīves veiksmēm un neveiksmēm. Noslēguma nodaļā Ieva Garda-Rozenberga un Maija Krūmiņa aplūko vienu no augstākajām garīgajām vērtībām – brīvību, un kā tā izpaužas dažādas etniskās piederības dzīvesstāstos. Brīvības izjūta un nozīme mainās, mainoties etniskās grupas pozīcijai attieksmē pret varu dažādos vēstures periodos. Kā ievaddaļā apgalvo Vieda Skultāne, tad “reflektējot par pagātni, mēs konstruējam dzīvesstāstu reizē ar identitāti un, stāstot citam, ļaujam apzināties arī pašam sevi.” [M.Zirnīte, K.Zellis]Monogrāfija sagatavota Latvijas Zinātnes padomes pētījumu projektā Nr. 370/2012 "Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā", rekomendēta publicēšanai ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta Zinātniskās padomes 2016. gada 17. novembra sēdes lēmumu. Izdevuma tapšanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds