18 research outputs found
Immunogenetic Manifestations of Lyme Borreliosis
Get PDFPublisher Copyright: Ā© 2016 by Lilija KovaÄuka. Copyright: Copyright 2016 Elsevier B.V., All rights reserved.In this study, we sought to identify human leukocyte antigen (HLA) DRB1 alleles that might be associated with Lyme borreliosis in Latvian patients. Case patients and control subjects were similar in age, sex, and ethnic heritage and differed only in the presence of Borrelia burgdorferi infection. The frequency of HLA-DRB1ā07 (OR 3.52; p = 0.001), HLA-DRB1ā15 (OR 3.02; p = 0.001) and HLA-DRB1 ā17 (03) (OR 2.63; p = 0.001) were significantly increased in the Lyme disease patients compared with the control groups. The frequency of the alleles-DRB1ā11(OR 0.37; p = 0.005) and-DRB1ā13 (OR 0.34; p = 0.002) was smaller in Borreliosis patients and significantly higher in the control group.Peer reviewe
Immunogenetic markers definition in latvian patients with lyme borreliosis and lyme neuroborreliosis
Get PDFFunding Information: This work was supported by the European Social Fund (ESF) project ?Support for doctoral study program and scientific degree receiving in Riga Stradi?? University, agreement No. 2009/0147/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/009?. Publisher Copyright: Ā© 2016 by the authors; licensee MDPI, Basel, Switzerland. Copyright: Copyright 2017 Elsevier B.V., All rights reserved.The aim of this study was to determine the human leukocyte antigen (HLA)-DRB1 alleles in two groups of patients in Latvia: patients with Lyme borreliosis and patients with Lyme neuroborreliosis. The study included 216 patients with Lyme borreliosis, 29 patients with Lyme neuroborreliosis and 282 control persons. All surveyed persons were residents of Latvia. The HLA-DR genotyping was performed by polymerase chain reaction-sequence specific primer (PCR-SSP). The predisposition to the Lyme borreliosis is associated with the HLA-DRB1*07, -DRB1*17(03), -DRB1*04, -DRB1*15(02) alleles. The allele -DRB1*11(05), -DRB1*14(06) and -DRB1*13(06) were significantly more frequent in controls. In-group with Lyme neuroborreliosis differences were found for the -DRB1*07 and -DRB1*04 alleles, but only HLA-DRB1*07 allele was statistically significant after Bonferroni correction and associated with Lyme neuroborreliosis in Latvian patients.Peer reviewe
Associations of HLA DR and DQ molecules with Lyme borreliosis in Latvian patients
Get PDFCopyright: Copyright 2012 Elsevier B.V., All rights reserved.Background: Many autoimmune diseases are associated with variants of HLA genes such as those encoding the MHC complex. This correlation is not absolute, but may help in understanding of the molecular mechanism of disease. The purpose of this study was to determine HLA-DR,-DQ alleles in Latvian patients with Lyme borreliosis and control (healthy) persons. Case patients and control subjects were similar in age, gender and ethnic heritage and differed only as regards the presence of Borrelia burgdorferi infection. The study included 25 patients with clinical stage - erythema migrans and 30 control (healthy) persons. HLA genotyping was performed by PCR with sequence-specific primers. Results: The results show difference in HLA-DRB1 alleles distribution between patients and control subjects. The frequencies of HLA-DRB1 *04 (OR 11.24; p<0.007) and HLA-DRB1 *17 (03) (OR 8.05; p<0.033) were increased in the Lyme disease patients. And the frequency of allele DRB1*13 (OR 0.12; p<0.017) was lower in Borreliosis patients and higher in control group. But, significant differences in frequencies of HLA-DQ alleles we did not detect. Conclusions: HLA predisposition to Lyme borreliosis appears not to be limited to HLA molecules, but some HLA-DR alleles also have a significant influence, and, may have implications in our understanding of pathogenesis of this disease. In particular, HLA-DRB1*04 and DRB1 *17 (03) may contribute to the Lyme borreliosis development in Latvian population.publishersversionPeer reviewe
Diphtheria in the Postepidemic Period, Europe, 2000ā2009
Get PDFEfforts must be made to maintain high vaccination coverage
Analysis of the Lyme Borreliosis Epidemiological Indicators in Latvia and Seropositivity Associated Factors. Summary of the Doctoral Thesis
No full textPromocijas darbs izstrÄdÄts RÄ«gas StradiÅa universitÄtes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas un epidemioloÄ£ijas katedrÄ un InfektoloÄ£ijas un dermatoloÄ£ijas katedrÄ. AizstÄvÄÅ”ana: 2013. gada 18. februÄrÄ« plkst. 15.00 RÄ«gas StradiÅa universitÄtes TeorÄtiskÄs medicÄ«nas promocijas padomes atklÄtÄ sÄdÄ RÄ«gÄ, Dzirciema ielÄ 16, HipokrÄta auditorijÄ.Promocijas darbs āLaimboreliozes epidemioloÄ£isko rÄdÄ«tÄju analÄ«ze un seropozitivitÄtes asociÄtie faktoriā ir veltÄ«ts vienai no LatvijÄ un pasaulÄ pÄdÄjo gadu aktuÄlÄkajÄm ÄrÄu pÄrnÄsÄtajÄm infekcijas slimÄ«bÄm. AprÄÄ·ini liecina, ka EiropÄ ik gadu ar laimboreliozi saslimst apmÄram 85 000 cilvÄku un incidence pÄdÄjÄ laikÄ ir krasi pieaugusi daudzÄs Eiropas valstÄ«s. Incidences pieaugums zinÄmÄ mÄrÄ saistÄ«ts ar diagnostikas un ziÅoÅ”anas uzlaboÅ”anos, kaut arÄ« ir pierÄdÄ«jumi patiesam incidences pieaugumam saistÄ«bÄ ar daudziem dabas un sociÄli ekonomiskiem faktoriem. Eksperti uzskata, ka patiesais laimboreliozes gadÄ«jumu skaits 2ā3 reizes pÄrsniedz gadÄ«jumu skaitu, par kuru tiek ziÅots parastajÄ (pasÄ«vajÄ) ziÅoÅ”anas sistÄmÄ. Laimborelioze LatvijÄ ir pakļauta obligÄtajai ziÅoÅ”anai un reÄ£istrÄcijai, tomÄr pieejamie statistikas dati, lÄ«dzÄ«gi kÄ citÄs valstÄ«s, neatspoguļo patieso Ŕīs slimÄ«bas nastu sabiedrÄ«bas veselÄ«bai un ekonomikai. Laimboreliozes seroloÄ£iskÄs diagnostikas metožu pielietoÅ”ana ir ierobežota ar samÄrÄ lÄnu antivielu produkciju infekcijas agrÄ«najÄs stadijÄs, antivielu saistÄ«bu ar inficÄjoÅ”Äm genosugÄm, kÄ arÄ« pietiekami augstu antivielu seroprevalenci Eiropas iedzÄ«votÄju vidÅ«, tÄdÄļ vadoÅ”ie Eiropas eksperti uzskata, ka laimboreliozes klÄ«niskÄs un laboratoriskÄs diagnostikas uzlaboÅ”anai nepiecieÅ”ama labÄkÄs prakses vadlÄ«niju izstrÄde Ärstiem un racionÄlÄs laboratoriskÄs testÄÅ”anas un ÄrstÄÅ”anas veicinÄÅ”ana. Promocijas darba mÄrÄ·is bija veikt laimboreliozes saslimstÄ«bas epidemioloÄ£isko analÄ«zi LatvijÄ laika posmÄ no 2007. lÄ«dz 2011.gadam un noteikt faktorus, kas ir saistÄ«ti ar diagnozes seroloÄ£isko apstiprinÄÅ”anu. MÄrÄ·a Ä«stenoÅ”anai: tika veikta sistemÄtiskÄ datu atlase par LatvijÄ 2007.ā2011.gadÄ reÄ£istrÄtajiem laimboreliozes gadÄ«jumiem no Valsts infekcijas slimÄ«bu uzraudzÄ«bas un monitoringa sistÄmas (VISUMS); analizÄts datu ziÅoÅ”anas pilnÄ«gums, salÄ«dzinot VISUMS datu bÄzÄ iekļautos laimboreliozes gadÄ«jumus ar datiem no VadÄ«bas informÄcijas sistÄmas (VIS); analizÄtas saslimstÄ«bas ar laimboreliozi epidemioloÄ£iskas Ä«patnÄ«bas 2007.ā2011.gadÄ saistÄ«bÄ ar klimatiskiem, dabas, vides un sociÄlajiem faktoriem, ÄrÄu aktivitÄti, ÄrÄu izbarotÄju skaitu, ÄrÄu encefalÄ«ta saslimstÄ«bas epidemioloÄ£iskajÄm Ä«patnÄ«bÄm; analizÄti ar laimboreliozes diagnozes seroloÄ£isko apstiprinÄÅ”anu saistÄ«tie faktori. DarbÄ izmantotas Å”Ädas metodes: incidences biežuma rÄdÄ«tÄju un to 95% ticamÄ«bas intervÄla aprÄÄ·inÄÅ”ana teritoriju, dzimuma un vecuma grupu griezumÄ, kÄ arÄ« pÄc nodarboÅ”anÄs statusa, relatÄ«vÄ riska aprÄÄ·inÄÅ”ana incidenÄu salÄ«dzinÄjumos, laika rindu analÄ«ze, izmantojot lineÄrÄs viena- un daudzfaktoru regresijas modeļus, korelÄcijas analÄ«ze ar dažiem klimatiskiem, dabas, antropogÄno piesÄrÅojumu raksturojoÅ”iem un sociÄlajiem faktoriem. SaistÄ«to faktoru noteikÅ”anai tika izmantoti daudzfaktoru analÄ«zes binÄrÄs un multinominÄlÄs loÄ£istiskÄs regresijas statistiskie modeļi ar rezultÄtu izteikÅ”anu izredžu attiecÄ«bu veidÄ. Datu analÄ«ze veikta, izmantojot MS Excel, WinPepi, STATISTICA un SPSS datorprogrammas. Darba rezultÄtÄ noskaidrots, ka laimboreliozes incidence LatvijÄ pieaug kopÅ” tÄs reÄ£istrÄcijas uzsÄkÅ”anas. PÄtÄ«juma periodÄ incidences biežums pieauga par 41% un pieaugums bija vairÄk izteikts I.persulcatus ÄrÄu izplatÄ«bas reÄ£ionÄ (valsts austrumu daļa). Noskaidrots, ka laimboreliozes incidences izmaiÅas ir saistÄ«tas ar dabas (ÄrÄu izbarotÄju skaits, meža platÄ«bas), vides (vides piesÄrÅojums) un klimatisko (gaisa temperatÅ«ra, nokriÅ”Åu daudzums ÄrÄu aktivitÄtes sezonas laikÄ) faktoru ietekmi. PÄtÄ«jumÄ pierÄdÄ«ts, ka laimboreliozes incidence atŔķīrÄs dažÄdÄs dzimuma un vecuma grupÄs: sievietes saslimst ievÄrojami biežÄk nekÄ vÄ«rieÅ”i, bet pieauguÅ”ie ā biežÄk nekÄ bÄrni un relatÄ«vi biežÄk nekÄ attiecÄ«gas grupas pÄrstÄvji citÄs valstÄ«s. KonstatÄts, ka laimboreliozes incidences biežums nestrÄdÄjoÅ”o personu vidÅ« ir lielÄks nekÄ strÄdÄjoÅ”iem, norÄdot uz ievÄrojamu nodarbinÄtÄ«bas faktora saistÄ«bu ar saslimÅ”anas risku. PÄtÄ«jumÄ noskaidrots, ka Ärces piesÅ«kÅ”anÄs anatomiskÄs vietas ir atŔķirÄ«gas pacientiem ar dažÄdÄm laimboreliozes klÄ«niskajÄm formÄm, bÄrniem un pieauguÅ”ajiem, I.ricinus un I.persulcatus ÄrÄu izplatÄ«bas reÄ£ionos dzÄ«vojoÅ”iem. PÄtÄ«jumÄ konstatÄtÄs atŔķirÄ«bas laimboreliozes klÄ«nisko formu biežumÄ Latvijas statistiskajos un ÄrÄu sugu izplatÄ«bas reÄ£ionos ir izskaidrojamas ar atŔķirÄ«bÄm ÄrÄu inficÄtÄ«bas ar borÄlijÄm lÄ«menÄ«, kÄ arÄ« slimÄ«bas ziÅoÅ”anas nepilnÄ«bÄm atseviŔķÄs teritorijÄs. PÄtÄ«jums pierÄdÄ«ja, ka ziÅoÅ”ana par laimboreliozi LatvijÄ ir nepilnÄ«ga, bet ziÅotie gadÄ«jumi ir reprezentatÄ«vi attiecÄ«bÄ pret visiem saslimÅ”anas gadÄ«jumiem. PÄtÄ«juma gaitÄ noskaidroti ar pozitÄ«vo seroloÄ£iskÄs izmeklÄÅ”anas rezultÄtu saistÄ«tie faktori: paaugstinÄtas IgM klases antivielu izredzes ELISA testÄ sievietÄm, gados jaunÄkiem pacientiem un pacientiem, kuriem nebija Erythema migrans laimboreliozes forma; paaugstinÄtas IgG klases antivielu izredzes ELISA testÄ gados vecÄkiem pacientiem, pacientiem, kuriem nebija Erythema migrans laimboreliozes forma, dzÄ«vojoÅ”iem I.ricinus ÄrÄu izplatÄ«bas reÄ£ionÄ un lauku iedzÄ«votÄjiem. TurklÄt, lielÄkas IgG klases antivielu izredzes vecÄkiem pacientiem un lauku iedzÄ«votÄjiem netieÅ”i liecina par relatÄ«vi lielu antivielu pret B.burgdorferi s.l. prevalenci Latvijas populÄcijÄ. Promocijas darba rezultÄti dod pamatojumu pilnveidot epidemioloÄ£iskÄs uzraudzÄ«bas sistÄmu, nodroÅ”inÄt kvalitatÄ«vÄkas informÄcijas sagatavoÅ”anu profilakses pasÄkumu kompleksa attÄ«stÄ«bai un novÄrtÄÅ”anai, kÄ arÄ« izstrÄdÄt uz pierÄdÄ«jumiem balstÄ«tÄs vadlÄ«nijas laimboreliozes gadÄ«jumu laboratoriskÄs izmeklÄÅ”anas algoritmam.Promocijas darbs veikts ar Eiropas SociÄlÄ fonda projekta "Atbalsts doktorantiem studiju programmas apguvei un zinÄtniskÄ grÄda ieguvei RÄ«gas StradiÅa universitÄtÄ" finansiÄlu atbalst
Analysis of the Lyme Borreliosis Epidemiological Indicators in Latvia and Seropositivity Associated Factors. Doctoral Thesis
No full textPromocijas darbs izstrÄdÄts RÄ«gas StradiÅa universitÄtes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas un epidemioloÄ£ijas katedrÄ un InfektoloÄ£ijas un dermatoloÄ£ijas katedrÄ. AizstÄvÄÅ”ana: 2013. gada 18. februÄrÄ« plkst. 15.00 RÄ«gas StradiÅa universitÄtes TeorÄtiskÄs medicÄ«nas promocijas padomes atklÄtÄ sÄdÄ RÄ«gÄ, Dzirciema ielÄ 16, HipokrÄta auditorijÄ.Promocijas darbs āLaimboreliozes epidemioloÄ£isko rÄdÄ«tÄju analÄ«ze un seropozitivitÄtes asociÄtie faktoriā ir veltÄ«ts vienai no LatvijÄ un pasaulÄ pÄdÄjo gadu aktuÄlÄkajÄm ÄrÄu pÄrnÄsÄtajÄm infekcijas slimÄ«bÄm. AprÄÄ·ini liecina, ka EiropÄ ik gadu ar laimboreliozi saslimst apmÄram 85 000 cilvÄku un incidence pÄdÄjÄ laikÄ ir krasi pieaugusi daudzÄs Eiropas valstÄ«s. Incidences pieaugums zinÄmÄ mÄrÄ saistÄ«ts ar diagnostikas un ziÅoÅ”anas uzlaboÅ”anos, kaut arÄ« ir pierÄdÄ«jumi patiesam incidences pieaugumam saistÄ«bÄ ar daudziem dabas un sociÄli ekonomiskiem faktoriem. Eksperti uzskata, ka patiesais laimboreliozes gadÄ«jumu skaits 2ā3 reizes pÄrsniedz gadÄ«jumu skaitu, par kuru tiek ziÅots parastajÄ (pasÄ«vajÄ) ziÅoÅ”anas sistÄmÄ. Laimborelioze LatvijÄ ir pakļauta obligÄtajai ziÅoÅ”anai un reÄ£istrÄcijai, tomÄr pieejamie statistikas dati, lÄ«dzÄ«gi kÄ citÄs valstÄ«s, neatspoguļo patieso Ŕīs slimÄ«bas nastu sabiedrÄ«bas veselÄ«bai un ekonomikai. Laimboreliozes seroloÄ£iskÄs diagnostikas metožu pielietoÅ”ana ir ierobežota ar samÄrÄ lÄnu antivielu produkciju infekcijas agrÄ«najÄs stadijÄs, antivielu saistÄ«bu ar inficÄjoÅ”Äm genosugÄm, kÄ arÄ« pietiekami augstu antivielu seroprevalenci Eiropas iedzÄ«votÄju vidÅ«, tÄdÄļ vadoÅ”ie Eiropas eksperti uzskata, ka laimboreliozes klÄ«niskÄs un laboratoriskÄs diagnostikas uzlaboÅ”anai nepiecieÅ”ama labÄkÄs prakses vadlÄ«niju izstrÄde Ärstiem un racionÄlÄs laboratoriskÄs testÄÅ”anas un ÄrstÄÅ”anas veicinÄÅ”ana. Promocijas darba mÄrÄ·is bija veikt laimboreliozes saslimstÄ«bas epidemioloÄ£isko analÄ«zi LatvijÄ laika posmÄ no 2007. lÄ«dz 2011.gadam un noteikt faktorus, kas ir saistÄ«ti ar diagnozes seroloÄ£isko apstiprinÄÅ”anu. MÄrÄ·a Ä«stenoÅ”anai: tika veikta sistemÄtiskÄ datu atlase par LatvijÄ 2007.ā2011.gadÄ reÄ£istrÄtajiem laimboreliozes gadÄ«jumiem no Valsts infekcijas slimÄ«bu uzraudzÄ«bas un monitoringa sistÄmas (VISUMS); analizÄts datu ziÅoÅ”anas pilnÄ«gums, salÄ«dzinot VISUMS datu bÄzÄ iekļautos laimboreliozes gadÄ«jumus ar datiem no VadÄ«bas informÄcijas sistÄmas (VIS); analizÄtas saslimstÄ«bas ar laimboreliozi epidemioloÄ£iskas Ä«patnÄ«bas 2007.ā2011.gadÄ saistÄ«bÄ ar klimatiskiem, dabas, vides un sociÄlajiem faktoriem, ÄrÄu aktivitÄti, ÄrÄu izbarotÄju skaitu, ÄrÄu encefalÄ«ta saslimstÄ«bas epidemioloÄ£iskajÄm Ä«patnÄ«bÄm; analizÄti ar laimboreliozes diagnozes seroloÄ£isko apstiprinÄÅ”anu saistÄ«tie faktori. DarbÄ izmantotas Å”Ädas metodes: incidences biežuma rÄdÄ«tÄju un to 95% ticamÄ«bas intervÄla aprÄÄ·inÄÅ”ana teritoriju, dzimuma un vecuma grupu griezumÄ, kÄ arÄ« pÄc nodarboÅ”anÄs statusa, relatÄ«vÄ riska aprÄÄ·inÄÅ”ana incidenÄu salÄ«dzinÄjumos, laika rindu analÄ«ze, izmantojot lineÄrÄs viena- un daudzfaktoru regresijas modeļus, korelÄcijas analÄ«ze ar dažiem klimatiskiem, dabas, antropogÄno piesÄrÅojumu raksturojoÅ”iem un sociÄlajiem faktoriem. SaistÄ«to faktoru noteikÅ”anai tika izmantoti daudzfaktoru analÄ«zes binÄrÄs un multinominÄlÄs loÄ£istiskÄs regresijas statistiskie modeļi ar rezultÄtu izteikÅ”anu izredžu attiecÄ«bu veidÄ. Datu analÄ«ze veikta, izmantojot MS Excel, WinPepi, STATISTICA un SPSS datorprogrammas. Darba rezultÄtÄ noskaidrots, ka laimboreliozes incidence LatvijÄ pieaug kopÅ” tÄs reÄ£istrÄcijas uzsÄkÅ”anas. PÄtÄ«juma periodÄ incidences biežums pieauga par 41% un pieaugums bija vairÄk izteikts I.persulcatus ÄrÄu izplatÄ«bas reÄ£ionÄ (valsts austrumu daļa). Noskaidrots, ka laimboreliozes incidences izmaiÅas ir saistÄ«tas ar dabas (ÄrÄu izbarotÄju skaits, meža platÄ«bas), vides (vides piesÄrÅojums) un klimatisko (gaisa temperatÅ«ra, nokriÅ”Åu daudzums ÄrÄu aktivitÄtes sezonas laikÄ) faktoru ietekmi. PÄtÄ«jumÄ pierÄdÄ«ts, ka laimboreliozes incidence atŔķīrÄs dažÄdÄs dzimuma un vecuma grupÄs: sievietes saslimst ievÄrojami biežÄk nekÄ vÄ«rieÅ”i, bet pieauguÅ”ie ā biežÄk nekÄ bÄrni un relatÄ«vi biežÄk nekÄ attiecÄ«gas grupas pÄrstÄvji citÄs valstÄ«s. KonstatÄts, ka laimboreliozes incidences biežums nestrÄdÄjoÅ”o personu vidÅ« ir lielÄks nekÄ strÄdÄjoÅ”iem, norÄdot uz ievÄrojamu nodarbinÄtÄ«bas faktora saistÄ«bu ar saslimÅ”anas risku. PÄtÄ«jumÄ noskaidrots, ka Ärces piesÅ«kÅ”anÄs anatomiskÄs vietas ir atŔķirÄ«gas pacientiem ar dažÄdÄm laimboreliozes klÄ«niskajÄm formÄm, bÄrniem un pieauguÅ”ajiem, I.ricinus un I.persulcatus ÄrÄu izplatÄ«bas reÄ£ionos dzÄ«vojoÅ”iem. PÄtÄ«jumÄ konstatÄtÄs atŔķirÄ«bas laimboreliozes klÄ«nisko formu biežumÄ Latvijas statistiskajos un ÄrÄu sugu izplatÄ«bas reÄ£ionos ir izskaidrojamas ar atŔķirÄ«bÄm ÄrÄu inficÄtÄ«bas ar borÄlijÄm lÄ«menÄ«, kÄ arÄ« slimÄ«bas ziÅoÅ”anas nepilnÄ«bÄm atseviŔķÄs teritorijÄs. PÄtÄ«jums pierÄdÄ«ja, ka ziÅoÅ”ana par laimboreliozi LatvijÄ ir nepilnÄ«ga, bet ziÅotie gadÄ«jumi ir reprezentatÄ«vi attiecÄ«bÄ pret visiem saslimÅ”anas gadÄ«jumiem. PÄtÄ«juma gaitÄ noskaidroti ar pozitÄ«vo seroloÄ£iskÄs izmeklÄÅ”anas rezultÄtu saistÄ«tie faktori: paaugstinÄtas IgM klases antivielu izredzes ELISA testÄ sievietÄm, gados jaunÄkiem pacientiem un pacientiem, kuriem nebija Erythema migrans laimboreliozes forma; paaugstinÄtas IgG klases antivielu izredzes ELISA testÄ gados vecÄkiem pacientiem, pacientiem, kuriem nebija Erythema migrans laimboreliozes forma, dzÄ«vojoÅ”iem I.ricinus ÄrÄu izplatÄ«bas reÄ£ionÄ un lauku iedzÄ«votÄjiem. TurklÄt, lielÄkas IgG klases antivielu izredzes vecÄkiem pacientiem un lauku iedzÄ«votÄjiem netieÅ”i liecina par relatÄ«vi lielu antivielu pret B.burgdorferi s.l. prevalenci Latvijas populÄcijÄ. Promocijas darba rezultÄti dod pamatojumu pilnveidot epidemioloÄ£iskÄs uzraudzÄ«bas sistÄmu, nodroÅ”inÄt kvalitatÄ«vÄkas informÄcijas sagatavoÅ”anu profilakses pasÄkumu kompleksa attÄ«stÄ«bai un novÄrtÄÅ”anai, kÄ arÄ« izstrÄdÄt uz pierÄdÄ«jumiem balstÄ«tÄs vadlÄ«nijas laimboreliozes gadÄ«jumu laboratoriskÄs izmeklÄÅ”anas algoritmam.PÄtnieciskais darbs veikts RÄ«gas StradiÅa universitÄtes SabiedrÄ«bas veselÄ«bas un epidemioloÄ£ijas katedrÄ un InfektoloÄ£ijas un dermatoloÄ£ijas katedrÄ ar Eiropas SociÄlÄ fonda lÄ«dzfinansÄtÄ projekta "Atbalsts doktorantiem studiju programmas apguvei un zinÄtniskÄ grÄda ieguvei RÄ«gas StradiÅa universitÄtÄ" atbalst
Laimboreliozes epidemioloÄ£isko rÄdÄ«tÄju analÄ«ze LatvijÄ un seropozitivitÄtes asociÄtie faktori. Promocijas darba kopsavilkums
No full textThe Doctoral thesis was developed at the Department of Public Health and Epidemiology of RÄ«ga StradiÅÅ” University and Department of Infectology and Dermatology of RÄ«ga StradiÅÅ” University. Defence: on February 18th, 2013 at 15.00 on the open session of the Promotional Council of Theoretical Medicine disciplines, in the Hippocrates Auditorium, RÄ«ga StradiÅÅ” University, Dzirciema Street 16, Riga.The thesis āAnalysis of the Lyme borreliosis epidemiological indicators in Latvia and seropositivity associated factorsā is dedicated to one of the topical tick-borne infectious diseases in Latvia and in the world during recent years. Estimates suggest that every year in Europe Lyme borreliosis affects about 85 000 people and the incidence has recently increased sharply in many European countries. Increase in incidence to some extent is related to the diagnosis and reporting improvement, although there is evidence of a true increase in incidence in relation to many natural and socio-economic factors. Experts consider that the actual number of Lyme borreliosis cases 2ā3 times exceeds the number reported in the passive reporting system. Lyme borreliosis in Latvia is a subject to mandatory reporting and registration, however, the available statistical data, like other countries, does not reflect the true burden of the disease for the public health and economy. Use of the serological diagnostic methods of Lyme borreliosis is limited by the relatively slow production of antibodies in the early stages of infection, antibody association with infective genospecies, as well as by sufficiently high antibody seroprevalence among European citizens, therefore leading European experts believe that Lyme borreliosis clinical and laboratory diagnosis requires development of the best practice guidelines for doctors, and rational laboratory testing and treatment promotion. The aim of this thesis was to carry out an epidemiological analysis of Lyme borreliosis morbidity in the period from 2007 to 2011 in Latvia, and to identify factors associated with serological confirmation of the diagnosis. For the implementation of the aims: a systematic selection of the data has been performed for Lyme borreliosis cases registered in the period from 2007 to 2011 from the State Communicable Disease Surveillance and Monitoring System (VISUMS); the data reporting completeness has been analyzed, comparing Lyme borreliosis cases included in VISUMS database with the data from the Management Information System (VIS); epidemiological features of Lyme borreliosis in 2007ā2011 have been analyzed in relation to the climatic, natural, environmental and social factors, tick activity, number of tick hosts, and tick-borne encephalitis epidemiological features; factors associated with serological confirmation of the diagnosis have been analyzed. The following methods are used in this work: calculation of incidence rates and 95% confidence interval by territories, gender and age groups, as well as occupational status; calculation of the relative risk in incidence comparisons, time series analysis, using the linear single- and multiple regression models, correlation analysis with some climatic, natural, characterizing anthropogenic pollution and social factors. Binary and multinomial logistic regression statistical models are used for multivariate analysis and association between specific factors and outcome is expressed in the form of an odds ratio ā OR. Data analysis has been performed using MS Excel, WinPepi, STATISTICA and SPSS software. The results of this work revealed that Lyme borreliosis incidence was rising since the start of registration. During the study period, the incidence rate increased by 41% and the increase was more evident in I. persulcatus tick distribution area (in the eastern part of the country). It is estimated that Lyme borreliosis incidence changes are associated with an impact of natural (number of tick hosts, the forest areas), environmental (pollution) and climate factors (air temperature, rainfall abundance during the tick activity season). The study demonstrated that Lyme borreliosis incidence varied in different gender and age groups: women are significantly more likely to become ill than men, and adults ā more often than children, and relatively more often than representatives of the groups in other countries. It was found that Lyme borreliosis incidence rate among unemployed persons is higher than that for employed, pointing to strong association of employment factor with the disease risk. The study found that anatomical sites of a tick bite is different in patients with different Lyme borreliosis clinical forms, children and adults, and living in I. ricinus and I. persulcatus distribution areas. Differences in the frequency of Lyme borreliosis clinical forms in the statistical and tick distribution regions found in this study are due to differences in Borrelia prevalence level in ticks, as well as due to reporting deficiencies in certain areas. The study proved that the reporting of Lyme borreliosis in Latvia is incomplete, however cases are representative of all cases. Factors associated with a positive serological investigation result are identified in the study: elevated odds for IgM antibodies in ELISA test for women, younger patients, and patients who did not have Lyme borreliosis erythema migrans form; elevated odds for IgG class antibodies in ELISA test for elderly patients, patients without Lyme borreliosis erythema migrans, living in I. ricinus distribution area. In addition, elevated odds for IgG class antibodies in the elderly patients and rural population indirectly indicates a relatively great prevalence of antibodies against B. burgdorferi s.l. in Latvia population. The results of this thesis provide a basement to improve epidemiological surveillance system, to ensure preparation of more qualitative information for development and evaluation of complex of the prophylaxis measures, as well as to develop evidence-based guidelines for the algorithm of laboratory investigation of the Lyme borreliosis cases.Elaboration of the thesis was supported by ESF project "Support for doctoral study programs and research degrees in RÄ«ga StradiÅÅ” University
Circulating Immune Complexes in Pregnancy Complicated by Chronic Cytomegalovirus Infection
No full textChronic cytomegalovirus (CMV) infection in pregnant women is accompanied by the accumulation of large amounts of the circulating immune complexes (CIC) in the peripheral blood. On reaching the placental villous syncytiotrophoblast, the CIC induce a concentration of lysosomes of the syncytiotrophoblast cytosol on the outer membrane of the fetoplacental barrier. Contact between the circulating CIC and the lysosomes on the outer syncytiotrophoblast membrane triggers the release and expression, on its surface, of acidic phosphomonoesterase, which leads to lipid peroxidation and damage to the outer syncytiotrophoblast membrane itself
