Latvijos filosofijos istoriografijos tendencijos

This article aims to investigate tendencies in the historiography of Latvian philosophy in the past three decades. This article focuses on the history of ideas and intellectual history as two different approaches in the field of the history of philosophy. After the dissolution of the Soviet Union, the term “history of ideas” gained popularity in the Latvian cultural discourse. Historians of philosophy were highlighting the close ties between Western and Latvian cultures. However, during the last decade, the approach of intellectual history has been gaining popularity among the Latvian historians of philosophy.Straipsnio tikslas – ištirti Latvijos filosofijos istoriografijos tendencijas per pastaruosius tris dešimtmečius. Autoriaus dėmesio centre dvi pagrindinės filosofijos istorijos rašymo prieigos – idėjų istorija ir intelektinė istorija. Iširus Sovietų Sąjungai Latvijos kultūriniame diskurse išpopuliarėjo terminas „idėjų istorija“. Filosofijos istorikai ėmėsi nušviesti glaudžius ryšius tarp Vakarų šalių ir Latvijos kultūrų. Tačiau pastarąjį dešimtmetį Latvijos filosofijos istorikai vis labiau renkasi intelektinės istorijos prieigą

LU 76. konference: tēzes un raksti

Krājumu veido LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju darbā 2018. gada 15. un 16. februārī nolasīto prioritārajam projektam “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija” veltīto referātu tēzes, kā arī vairāki raksti, kuri tapuši uz šajā konferencē nolasīto referātu pamata. LU FSI pētniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajā pētniecības gadā projektā paveikto, bet tajā pētnieki diskutēja arī par to, kā paplašināt pētāmo tēmu loku, pievēršoties vairākiem Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Piemēram, ja Filozofijas un socioloģijas institūta filozofi projekta 1. posma noslēguma seminārā pārsvarā diskutēja par kritiskās domāšanas konceptu un tās lietojuma iespējām, tad LU 76. konferencē jau iezīmējās noturīga interese par kritiskās domāšanas un medijpratības sasaisti, kas 2018. gada beigās noslēdzās ar ekspertu semināru cikla organizēšanu sadarbībā ar Eiropas Kopienas pārstāvniecību Latvijā. Vairāki pētnieki pievērsās jautājumam par inovācijas iespējām humanitārajās zinātnēs utt. Konferences referāti atspoguļoja dažādas pieejas un metodoloģijas, sniedzot ieskatu vēl nepabeigtajos pētījumos, bet tikai to norisē un pirmajos rezultātos. Pētījumu gaitai lasītājs aicināts sekot turpmākajās LU FSI pētnieku zinātniskajās publikācijās

Jēkabs Osis and Tartu Personalism School

Elektroniskā versija nesatur pielikumusPromocijas darba „Jēkabs Osis un Tērbatas personālisma skola” mērķis ir izvērtēt pirmā latviešu akadēmiski izglītotā filosofa Jēkaba Oša (1860–1920) kritiskā personālisma koncepciju. Darba pirmajā nodaļā, aplūkojot Tērbatas personālisma skolas ģenēzi, uzmanība tiek pievērsta tendencēm vācu filosofijā 19. gadsimta otrajā pusē. Tērbatas personālistu izpratne par filosofijas vēstures attīstību ir aplūkota darba otrajā nodaļā. Osis publicē pētījumu filosofijas vēstures laukā, analizējot Leibnica un Lotces metafizikas. Oša analīzes un vācu filosofu interpretācijas izvērtējumam ir veltīta promocijas darba trešā un ceturtā nodaļa. Piektajā nodaļā ir norādīts uz pretrunām, kuras ietver Tērbatas personālisma metafizika. Darba sestajā nodaļā, raksturojot personālisma filosofijas ietekmi Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē, aplūkots kā latviešu filosofi un teologi turpināja risināt Tērbatas personālistu aizsāktos jautājumusThe aim of thesis “Jēkabs Osis and Tartu Personalism School” is to review the critical concept of personalism by the first academically educated Latvian philosopher Jēkabs Osis (1860–1920). The first part of this work stresses the tendencies of German philosophy during the second half of the 19th century. The understanding of the history of philosophy by Tartu personalists is reviewed in the second part of this thesis. Osis published a research paper in the field of history of philosophy, analyzing metaphysics of Leibniz and Lotze. This analysis and interpretation of the reviews by German philosophers comprise the third and fourth chapters of this thesis. In the fifth chapter is pointed out that there were contradictions in the metaphysics of Tartu personalism. The sixth chapter of this thesis, by describing the impact of personalism philosophy in Latvia during the first half of the 20th century, addresses how Latvian philosophers continued solving the questions posed by Tartu personalists

Preface

Krājuma "Kultūru migrācija Latvijā: virzienu dinamika. Ziemeļi–Dienvidi un citi virzieni"  priekšvārdā sniegts ieskats krājuma saturā, kā arī risināti teorētiski jautājumi par rakstu krājumā aplūkoto tematu.Latvijas Zinātnes padome; Latvijas Kultūrkapitāla fond