Attēlu līniju atpazīšana eksperimentālā sistēmā ar paralēlas apstrādes elementiem

Aprakstīts algoritmisks eksperiments, kas veikts ar nolūku pārliecināties, ka ļoti vienkārša, pat primitīva, bet būtiski paralelizēta, redzes datu primārā apstrāde ir pietiekoši spēcīga, lai tiktu detektētas svarīgas attēla ģeometriskās īpašības, proti, līnijas digitālā attēlā. Eksperiments aprobežojas tikai ar pašu līniju konstatējumu, bet pieļaujot principā patvaļīgu un pat mainīgu katras līnijas platumu, liekumu, spožuma intensitāti, attēla spožuma nevienmērību un trokšņus. Līnijas tiek detektētas, paralēlā apstrādē atrodot lokālus līniju elementus. Apstrāde organizēta trijos viens otram sekojošos apstrādes līmeņos, katrā līmenī risinot specifisku matemātisku uzdevumu: - līniju elementu detektēšana – pie dažādiem izmēriem analizē katra pikseļa apkārtni nolūkā noteikt, vai šajā apkārtnē ir saskatāms līnijas elements, - līniju elementu grupēšana – noskaidro, kuri līniju elementu pāri der par speciāla grafa šķautni un atrod uzbūvētā grafa sakarīgās komponentes, - līniju elementu ķēdēšana – atrod speciālā grafa sakarīgo komponenšu raksturīgas ģeometriski sakārtotas apakškopas. Apstrādes līmeņu dati sakārtoti atbilstošos slāņos, un informācija pirmā līmeņa apstrādē tiek ņemta no dotā attēla dažādu izmēru pikseļu apgabaliem, tā nodrošinot dažāda izmēra detaļu detektēšanu. Katra līmeņa apstrādājošos elementus var uzskatīt par pēc vajadzības spēcīgiem procesoriem, kas katra līmeņa ietvaros darbojas maksimāli paralelizēti. Nobeigumā doti eksperimentu rezultāti, imitējot piedāvāto paralēlo apstrādi uz tradicionāla procesora

How to draw combinatorial maps?

In this article we consider the combinatorial map (rendered by permutations) approach to graphs on surfaces and how between both could be establish some terminological uniformity in favor of combinatorial maps in the way rotations were set as fundamental structural elements, and other necessary notions were derived from them. We call this the rotational prevalence with respect to how to build a graph drawing environment. We deal here with simple operations of how to draw combinatorial maps and partial maps. One of our aims would be to advocate a wider use of combinatorial maps in the graph drawing applications. Besides, we advocate to use corners of halfedges where upon permutations act in place of halfedges

Redzes efekti, Ar redzi saistītas parādības, ilūzijas, iespaidi

Apkopoti dažādi ar redzi saistīti jautājumi, kuri ar studentiem pārrunāti Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļas specseminārā „Attēlu sintēze un analīze”. Jautājumi nosacīti grupējami trīs kategorijās: dažas ilūzijas – Maha joslas, perpendikulārie nogriežņi, stiepļu kubiņš; acu uzbūves efekti – stereoredze, krāsu uztvere, aklais plankums, krēslas redze, asums pie spilgtākas gaismas, sarkanā un zilā laušana, adata un caurumiņš, fosfēns; skaistas parādības – fotogrāfija ar vienu aci, saules staru vēdeklis, Munka glezna, slotas kāts un zīmulis, stikla cilindrs, krāsainas ēnas, saule caur lapotni. Pevienotas autora sagatavotu lekciju prezentācijas par stereoattēliem, krāsu uztveri un krāsu reprodukciju

Taisnes nogriežņu telpiskas tīklveida konfigurācijas algoritmiska atpazīšana no stereopāra

Mācību rakstura mēģinājums telpiski atpazīt specifiskus stereopārus, kurus veido telpisku ģeometrisku grafu divas plakanas projekcijas. Aplūkoto ģeometrisko grafu šķautnes ir taisnes nogriežņi, bet virsotnes šo nogriežņu galapunkti. Ar šādiem grafiem, kurus saucam arī par nogriežņu tīkliem, mēs vienkāršoti un abstrakti modelējam gan dabisku, gan mākslīgu telpiskus tīklus veidojošu līniju struktūru fundamentālo uzbūvi. Piemēram, organisma asinsvadu tīklus vai augu lapu dzīslojumus bioloģijā, vai dažādas stieņu konstrukcijas sadzīvē un industrijā. Šādā nostādnē algoritmiskajā apstrādē dominē struktūru kombinatoriskais aspekts, kuru tad arī mēs izvēršam savā darbā. Mūsu mērķis bija pārliecināties, ka samērā primitīva stereopāru analīze ar precizitāti līdz zināmai neviennozīmībai ļauj telpiski rekonstruēt sintezētus projicētos taisnes nogriežņu tīklus. Galvenais moments ir tas, ka katru taisnes nogriezni pilnībā raksturo tā galapunktu pāris. Šo pāru atrašana ir mūsu telpiskās ģeometrijas rekonstruēšanas tehnikas būtība, kuru balstām vienkāršā rupja spēka pieejā, realizējot galapunktu pāru pilnu polinomiāla apjoma pārlasi ar heiristikas elementiem rezultāta optimizācijā. Galvenie skatītie un risinātie tehniskie jautājumi ir telpisko un projicēto nogriežņu svarīgāko attieksmju precizēšana, specifiska stereopāru nogriežņu datu struktūra, pilnās telpisko nogriežņu konfigurācijas konstruēšana un tās redukcija ar neviennozīmības atrisināšanas heiristiku, telpisko nogriežņu rekonstruēšanas demonstrācijas piemēru sērijas. Noslēgumā formulēti dažāda rakstura papildjautājumi, uz kuriem būtu jāatbild tālākos pētījumos un kuri varētu noderēt arī kā mācību darbu temati

Root cause analysis of large scale application testing results

In this paper we present a new root cause analysis algorithm for discovering the most likely causes of the differences found in testing results of two versions of the same software. The problematic points in test and environment attribute hierarchies are presented to the user in compact way which in turn allows to save time on test result processing. We have proven that for clearly separated problem causes our algorithm gives exact solution. Practical application of described method is discussed