Contributions from the United States National Herbarium

v.20 (1917-1925

Vide kā dzīves telpas vieta jeb par to - kā domāt vidi

Visi it kā zin, ko saprast ar jēdzienu „vide” līdz tam, kad izvirza jautājumu: kas ir vide? Līdz ar jaunākajiem laikiem arī Latvijā „vide” kļuvusi par vārdu, ko salīdzinoši bieži lieto gan ikdienas apziņas līmenī, gan teorētiskajā domā. Par vidi zinību vēsturē ir blīvs semantiskais lauks. Pieņemsim, ka šoreiz nav nepieciešama stingra definīcija, bet gan domāšana par to, kā saprast vidi un par to runāt humanitārā un sociālā diskursā. Mūsu valoda par vidi kā veselo lielā mērā ir veidota pēc analoģijas principa. Ja tā nebūtu, tad runa būtu tikai par apstākļiem, par vidi reduktīvā nozīmē u.tml., bet mazsvarīgāk nav, kā tiek ietekmēta vides veidošanās līdz ar cilvēka „domāšanas ainavu” .Izvēloties redzes punktu, kurā respektēta humanitārā dimensija, ir konstatējams jēdzienā „vide” strukturētais nozīmju lauks, jēga gan mentālās, gara dzīves, gan vitālās un fiziskās kvalitātēs. Varbūt, ka ir mēģināms piedāvāt jēdzienus un pamatjēdzienus „domāšanas ainavai” , kas tuvinātu vides saprašanai.Humanitārā nozīmē var minēt cilvēka dzīves telpas argumentus, to vidū ir - antropoloģiskais, ekoloģiskais (oikos), simboliskās darbības (kulturoloģiskais), relācijas, komunikatīvais u.c. Šos un līdzīgus uzstādījumus imanē morālie jautājumi, kas paredz cilvēka drošības stimulu (visplašākajā nozīmē) arī caur telpas struktūru apguvi.Vide ir kvalificējama gan telpas kvalitātēs, gan sociālajās struktūrās cilvēka un īstenības attiecībās. Vide ir veselais, neizslēdzot lokālas partikulas tās izpausmēs

Pennington to a Friend on 31 Jan. 1925

FILE: Pennington0009 BOX: Levi Pennington Bulk Date Range Box #6 FOLDER: Correspondence: 1911, 1915-1917, 1919, 1925, 1933, 1941, 1944-1945, 1959, 1974https://digitalcommons.georgefox.edu/levi_pennington/1008/thumbnail.jp

Pennington to Mary Allen on 29 Nov. 1916

FILE: Pennington0007 BOX: Levi Pennington Bulk Date Range Box #6 FOLDER: Correspondence: 1911, 1915-1917, 1919, 1925, 1933, 1941, 1944-1945, 1959, 1974https://digitalcommons.georgefox.edu/levi_pennington/1006/thumbnail.jp

Pennington to a Friend on 10 Nov. 1941

FILE: Pennington0010 BOX: Levi Pennington Bulk Date Range Box #6 FOLDER: Correspondence: 1911, 1915-1917, 1919, 1925, 1933, 1941, 1944-1945, 1959, 1974https://digitalcommons.georgefox.edu/levi_pennington/1009/thumbnail.jp

Pennington to Lucile David on 19 May 1915

FILE: Pennington0006 BOX: Levi Pennington Bulk Date Range Box #6 FOLDER: Correspondence: 1911, 1915-1917, 1919, 1925, 1933, 1941, 1944-1945, 1959, 1974https://digitalcommons.georgefox.edu/levi_pennington/1005/thumbnail.jp

Pennington to Friends on 2 Dec. 1959

FILE: Pennington0011 BOX: Levi Pennington Bulk Date Range Box #6 FOLDER: Correspondence: 1911, 1915-1917, 1919, 1925, 1933, 1941, 1944-1945, 1959, 1974https://digitalcommons.georgefox.edu/levi_pennington/1010/thumbnail.jp

Pennington to President Woodrow Wilson on 17 April 1917

FILE: Pennington0008 BOX: Levi Pennington Bulk Date Range Box #6 FOLDER: Correspondence: 1911, 1915-1917, 1919, 1925, 1933, 1941, 1944-1945, 1959, 1974https://digitalcommons.georgefox.edu/levi_pennington/1007/thumbnail.jp

La asociación : revista de primera enseñanza: Año XII Número 601 - (04/10/24)

Propietario: Germán DocasarA partir de 1917, propietario y adminisrador: Ricardo Pérez LópezComenzó con: Año II, n. 68 (24 abril 1914)-Irregularidades en la numeraciónDescripción basada en: año III, n.104 (en 1915)Desde Año V., n. 208 (5 en. 1917) hasta Año V, n. 239 (24 ag. 1917): Órgano oficial de las Asociaciones de maestros de la provinciaDesde Año V, n. 240 (1 sept. 1917) hasta Año XIII, n. 644 (22 ag. 1925): propiedad y Órgano oficial de la Asociación de maestros de la provinciaDesde Año XIII, n. 645 (29 ag. 1925): propiedad y Órgano del Magisterio de la provinciaCambio de imp. en 1917: (año V, n. 227 jun.) "El Mercantil" ; (año V, n. 232 jul.) "Arsenio Perruca

Labour Landmarks in New Waterford: Collective Memory in a Cape Breton Coal Town

Labour landmarks enshrine workers’ “public memories” as part of the larger “collective memory” of a community. But these manifestations of working class consciousness are not static. Two monuments in New Waterford (NS) – one to victims of a 1917 mine explosion and the second to William Davis (killed during the 1925 strike) – reveal many layers of historical memory and reflect changing conceptualizations of 20th century labour resistance in Cape Breton amongst the miners, their union, and the town’s citizens.Les lieux historiques ouvriers inscrivent le « souvenir public » de travailleurs dans l’ensemble de la mémoire collective d’une communauté. Mais ces manifestations de la conscience ouvrière ne sont pas statiques. Deux monuments situés dans la localité de New Waterford (N-É) – l’un dédié aux victimes d’une explosion survenue dans une mine en 1917 et l’autre érigé à la mémoire de William Davis (tué lors de la grève de 1925) – témoignent des nombreuses couches de la mémoire historique et reflètent l’évolution des conceptualisations de la résistance ouvrière au Cap-Breton pendant le 20e siècle parmi les mineurs, leur syndicat et les citoyens de la ville