Elulood Läti etniliste kultuuride uurimises: liivlaste ja mustlaste lood

Even though narrating is a universal phenomenon, there is no one universal narration model, much less a universal life story model. This is also verified by the life stories from various ethnic groups that have long lived among Latvians in the Latvian cultural space. Life stories play an important role in the research of ethnic history and social memory, because both Roma and Livonian cultures and their transmission between generations have traditionally been based on the oral tradition. Any attempt to reconstruct the history of these two ethnic groups is therefore encumbered as well as open to various interpretations. Life stories can likewise be interpreted in different ways. This article examines the creation of life stories both as a social event in a specific time and space and as one of the forms of cultural experience. The article presents excerpts from Livonian and Roma life stories, thereby revealing not only what is unique about each narrator, but also providing an insight into a certain group’s experience of reality that is expressed through narratives. The type of expression and use of language, story composition, intertextuality and presentation all contain information about the culture and society in which the narrator lives. Audio recordings from the National Oral History Archives at the Institute of Philosophy and Sociology of the University of Latvia have been used for this study. Over the 20 years since its founding, the archives have amassed a voluminous Livonian oral history collection. The interviews took place in the Latvian language, in the local tāmnieku dialect spoken by the Livonians who were born and have grown up along the northern Kurzeme coast. The Roma interviews were also recorded in Kurzeme, some in the 1990s, but most just this past summer, within the project “Ethnic and Narrative Diversity in the Construction of Life Stories in Latvia”, financed by the Latvian Council of Science. Life stories are unique performances, but they are, at the same time, also created within a complicated, established social situation and are influenced by several aspects: the interview context, cooperation between the narrator and the interviewee as two separate personalities, the narrator’s abilities and individual creativity. Cultural and historical conditions have influenced both Livonian and Roma life stories, thereby revealing influences from their usual environment, traditional way of life and folklore, as well as from Latvian culture and the era in which they live

Atmiņu mantojums paaudzēs: dzīvesstāstu perspektīva

Kolektīvo monogrāfiju veido astoņas nodaļas, kurās tiek risināti jautājumi par paaudzēm un atmiņām, kas tiek stāstītas vai noklusētas latviešu dzīvesstāstos, veidojot pieredzes lauka pārmantojamību. Paaudžu perspektīvā šīs problēmas Latvijas dzīvesstāstu pētnieki aplūko pirmoreiz. Individuālo atmiņu un pieredzes savdabība paaudžu nomaiņas gaitā paver jaunu skatījumu uz vēsturiskām norisēm kā impulsiem cilvēku reakcijai un rīcībai. Šī pieeja izlīdzina barjeru starp akadēmisko vēsturi un atmiņu stāstos ietverto, tuvina to ikvienam cilvēkam piemītošai interesei par savu dzīves laiku.Monogrāfija sagatavota Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā "Atmiņu pārnese starp paaudzēm: naratīvā perspektīva" (Nr. lzp-2018/1-0458). Rekomendēta izdošanai ar Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu padomes 2021. gada 24. novembra sēdes lēmumu (protokols Nr. 13)

Ethnic diversity in the construction of life stories in Latvia

Ethnic diversity in the construction of life stories in LatviaLatvian society is ethnically diverse and has the largest proportion of ethnic minorities of the three Baltic States. The article draws upon life-story research with respondents from Russian and Romany communities in Latvia. These communities have different social, historical and cultural experiences, thereby allowing them to be contrasted and compared. Ethnic diversity can be considered one of the benefits of Latvia’s cultural identity because it provides the opportunity not only to become acquainted with the characteristics and uniqueness of each culture but also to establish which traits unite these cultures, thereby creating a harmonious space which can accommodate cultural diversity. Biographical interviews facilitate the juxtaposition and comparative interpretation of cultural values, ways of belonging, and the articulation of collective memory in different ethnic groups.The article expands the analytical part of the sources: how the personal life stories are connected with the broader (general) social and historical narratives. A few samples are used to characterise narration techniques, cultural references in the construction of life stories and its layout, as well as imagery. The main feature studied in the article is self-positioning in the general course of history and in the history of the defined geographical space – Latvia. Zróżnicowanie etniczne w konstruowaniu historii życia na ŁotwieSpołeczeństwo łotewskie jest zróżnicowane etnicznie i spośród trzech państw bałtyckich ma największy odsetek mniejszości etnicznych. Artykuł opiera się na badaniach nad historią życia respondentów pochodzących z zamieszkujących Łotwę mniejszości rosyjskiej i romskiej. Mają one odmienne doświadczenia społeczne, historyczne i kulturowe, dzięki czemu można je zestawiać i porównywać. Zróżnicowanie etniczne może być uważane za jedną z zalet tożsamości kulturowej Łotwy, ponieważ stwarza możliwość nie tylko poznania cech i unikatowości każdej z kultur, lecz także pozwala ustalić, które cechy spajają te kultury, tym samym stwarzając harmonijną przestrzeń, w której jest miejsce na różnorodność etniczną. Wywiady biograficzne ułatwiają wzajemne przeciwstawienie i porównawcze interpretacje wartości kulturowych, sposobu przynależenia, jak też artykułowania pamięci zbiorowej u różnych grup etnicznych.Artykuł poszerza część analityczną źródeł w kwestii, jak osobista historia życia łączy się z szerszymi, ogólnymi narracjami społecznymi i historycznymi. Na kilku przykładach scharakteryzowano zarówno techniki narracji, odniesienia kulturowe w budowaniu historii życia i ich układów, jak też obrazowania. Zasadniczą cechą badaną w tym artykule jest autosytuowanie siebie w ogólnym przebiegu historii i w historii określonej przestrzeni geograficznej na Łotwie

LU 76. konference: tēzes un raksti

Krājumu veido LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju darbā 2018. gada 15. un 16. februārī nolasīto prioritārajam projektam “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija” veltīto referātu tēzes, kā arī vairāki raksti, kuri tapuši uz šajā konferencē nolasīto referātu pamata. LU FSI pētniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajā pētniecības gadā projektā paveikto, bet tajā pētnieki diskutēja arī par to, kā paplašināt pētāmo tēmu loku, pievēršoties vairākiem Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Piemēram, ja Filozofijas un socioloģijas institūta filozofi projekta 1. posma noslēguma seminārā pārsvarā diskutēja par kritiskās domāšanas konceptu un tās lietojuma iespējām, tad LU 76. konferencē jau iezīmējās noturīga interese par kritiskās domāšanas un medijpratības sasaisti, kas 2018. gada beigās noslēdzās ar ekspertu semināru cikla organizēšanu sadarbībā ar Eiropas Kopienas pārstāvniecību Latvijā. Vairāki pētnieki pievērsās jautājumam par inovācijas iespējām humanitārajās zinātnēs utt. Konferences referāti atspoguļoja dažādas pieejas un metodoloģijas, sniedzot ieskatu vēl nepabeigtajos pētījumos, bet tikai to norisē un pirmajos rezultātos. Pētījumu gaitai lasītājs aicināts sekot turpmākajās LU FSI pētnieku zinātniskajās publikācijās

Belonging and Separation in Roma, Russian and Latvian Life Stories

Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektīvā monogrāfija “Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā” noslēdz Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” īstenošanu. Projekts tika realizēts no 2012. līdz 2016. gadam LU FSI vadošās pētnieces un Bristoles universitātes emeritētās profesores Viedas Skultānes vadībā. Pētnieki analizēja vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju Latvijas sabiedrisko pārmaiņu kontekstā. Monogrāfijas autori rosina ielūkoties dziļāk un izprast etniski atšķirīgo kā nozīmīgu resursu un pašvērtību Latvijas sabiedrībā. Grāmata veidojās kā hermeneitisks aplis starp dzīves vēstures liecībām, kas norāda uz morāles filozofu paustajām atziņām, kuras savukārt ietekmē dzīvesstāstu uztveri un interpretāciju, – akcentē zinātniskā redaktore Vieda Skultāne. Atmiņas, ko cilvēki uztic viens otram, ir ar augstu morālo statusu, un tas ir vērā ņemts priekšnoteikums pieejā dzīvesstāstu analīzei. Astoņās nodaļās katrs pētnieks piedāvā savu skata leņķi etnisko pieredžu satura un izteiksmes dažādībā. Etnisko kultūru saskarsmes analizētas Māras Zirnītes sarakstītajā nodaļā, parādot, kā pretēji izplatītiem stereotipiem, etnisko kultūru atšķirības, dzīvojot kopīgā teritorijā, izlīdzinās. Kaspars Zellis aplūko individuālo pieredžu saistību ar kolektīvo atmiņu, paaudžu atšķirības un pretrunas attieksmē pret pagātnes vērtējumu krievu dzīvesstāstos, secinādams, ka detalizēti pētījumi vēl būtu turpināmi. Nadežda Pazuhina atklāj, kā Latvijas krievu pašrefleksijas piedalās identitātes konstruēšanā. Savukārt Edmunds Šūpulis uzsver, kā etnicitāte iespaido savdabīgo romu atmiņas kultūru. Romu identitātes izpausmes viņš saista ar grupas sociālo statusu, ilgstošo atstumtību un apspiesto kolektīvo atmiņu par holokausta traģisko pieredzi. Dagmāra Beitnere-Le Galla analizējusi dažādību krievu dzīvesstāstos, norādot, ka ne tikai latviešu, bet arī krievu starpā pastāv atšķirīgas atmiņu kopienas, kas neļauj runāt par kolektīvo atmiņu kā kaut ko monolītu vai bināru. Dzīvesstāsti ievada pieredzes un pārdzīvojuma realitātē, kā to apskata Maruta Pranka nodaļā par Latvijas etnisko grupu pārstāvju attieksmi pret savas dzīves veiksmēm un neveiksmēm. Noslēguma nodaļā Ieva Garda-Rozenberga un Maija Krūmiņa aplūko vienu no augstākajām garīgajām vērtībām – brīvību, un kā tā izpaužas dažādas etniskās piederības dzīvesstāstos. Brīvības izjūta un nozīme mainās, mainoties etniskās grupas pozīcijai attieksmē pret varu dažādos vēstures periodos. Kā ievaddaļā apgalvo Vieda Skultāne, tad “reflektējot par pagātni, mēs konstruējam dzīvesstāstu reizē ar identitāti un, stāstot citam, ļaujam apzināties arī pašam sevi.” [M.Zirnīte, K.Zellis]Monogrāfija sagatavota Latvijas Zinātnes padomes pētījumu projektā Nr. 370/2012 "Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā", rekomendēta publicēšanai ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta Zinātniskās padomes 2016. gada 17. novembra sēdes lēmumu. Izdevuma tapšanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds