Kritiskā domāšana: izglītība, medijpratība, spriestspēja

Šā pētījuma iniciatīva izriet no LU Ekspertu Padomes1 2017. gada 20. septembra apaļā galda diskusijas “Kritiskā domāšana — kā to mācīt, veicināt un sasaistīt ar mediju lietotprasmi Latvijā?”. Diskusijas gaitā šīs jomas ekspertu lokā skaidri izkristalizējās iepriekš izklāstītās problemātikas aktualitāte Latvijā, tostarp būtiskas nepilnības gan vispārējās, gan augstākās izglītības sistēmā attiecībā uz kritiskās domāšanas prasmju attīstības veicināšanu, trūkumi Latvijas mediju politikā, kā arī saistībā ar mediju lietotprasmi sabiedrībā. LU rektora Ekspertu padome sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu, kura pārziņā ir prioritārā joma “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija”, veica pētījumu un organizēja ekspertu apspriedes, kā arī ieteikumu izstrādi, lai padziļināti izpētītu un apkopotu secinājumus par kritiskās domāšanas iezīmēm Latvijas sabiedrībā.Latvijas Universitāte, Eiropas Savienības māja LatvijāProjekti: Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā projekts “Medijpratības un kritiskās domāšanas stiprināšana Latvijā” (2018.g.); LU Attīstības projekts “Ar kritisku skatu uz kritisko domāšanu Latvijā” (2018.g.); teorētiskās bāzes izstrādē sadarbība ar LU FSI bāzes un snieguma finansējuma zinātniskajā projektā “Kritiskā domāšana, konkurētspēja, inovācijas, globalizācija” (2016.–2018.g.) iesaistītajiem pētniekie

LU 76. konference: tēzes un raksti

Krājumu veido LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju darbā 2018. gada 15. un 16. februārī nolasīto prioritārajam projektam “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija” veltīto referātu tēzes, kā arī vairāki raksti, kuri tapuši uz šajā konferencē nolasīto referātu pamata. LU FSI pētniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajā pētniecības gadā projektā paveikto, bet tajā pētnieki diskutēja arī par to, kā paplašināt pētāmo tēmu loku, pievēršoties vairākiem Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Piemēram, ja Filozofijas un socioloģijas institūta filozofi projekta 1. posma noslēguma seminārā pārsvarā diskutēja par kritiskās domāšanas konceptu un tās lietojuma iespējām, tad LU 76. konferencē jau iezīmējās noturīga interese par kritiskās domāšanas un medijpratības sasaisti, kas 2018. gada beigās noslēdzās ar ekspertu semināru cikla organizēšanu sadarbībā ar Eiropas Kopienas pārstāvniecību Latvijā. Vairāki pētnieki pievērsās jautājumam par inovācijas iespējām humanitārajās zinātnēs utt. Konferences referāti atspoguļoja dažādas pieejas un metodoloģijas, sniedzot ieskatu vēl nepabeigtajos pētījumos, bet tikai to norisē un pirmajos rezultātos. Pētījumu gaitai lasītājs aicināts sekot turpmākajās LU FSI pētnieku zinātniskajās publikācijās

The Role of Now in Time-Consciousness. A Phenomenological Investigation

Anotācija Fenomenoloģiskajā filosofijā laika problēma veido vienu no centrālajiem tās aspektiem. Aplūkojot Huserla fenomenoloģijā sniegtās atbildes uz šo problēmu, tiek secināts, ka tās nespēj sniegt apmierinošu risinājumu, jo balstās problemātiskās premisās, un tiek piedāvāta jauna laikapziņas koncepcija, kuras centrā ir „tagad” kā kvalitatīva vienība. Darbā tiek aizstāvēta tēze, ka laikapziņu neveido tīri formāla pēctecīgu, viens otru izslēdzošu „tagad” momentu virkne, neatkarīga no šo momentu piepildošajiem saturiem, bet gan kvalitatīvu vienību savstarpēja daļēja pārklāšanās.Annotation In the phenomenological movement the problem of time constitutes one of its central questions. By considering Husserl’s answers to this problem it will be concluded that they do not present satisfactory solution to the problem and a new conception of time-consciousness is proposed, in the center of which lies Now as a qualitative unity. It will be maintained that time-consciousness does not consist from a series of purely formal moments of the Now, which in their existence exclude each other, but rather from a partial overlapping of the qualitative unities