Biroja telpu apgaismojuma vadības sistēmu pilnveidošana

Laikā, kad valsts pārdzīvo pasaules ekonomiskās krīzes sekas, gandrīz katrs uzņēmums Latvijā saskaras ar grūtībām un aktīvi meklē jaunus efektīvus risinājumus, lai noturētu un uzlabotu savas pozīcijas biznesā. Svarīgākie soļi ir uzņēmuma izmaksu optimizācija, jaunu tehnoloģiju pielietošana un darba vides pilnveidošana. Optimizējot izmaksas, ieviešot jaunas tehnoloģijas un paaugstinot darba vides kvalitāti, uzņēmumi sāk taupīt resursus un darboties efektīvāk nekā līdz šim. Pēdējos gados bieži tiek analizēts darba telpu apgaismojums, jo apgaismojuma tehnoloģijas strauji mainās, un, sekojot līdzi inovatīvajiem risinājumiem, katrs uzņēmums var atrast sev piemērotāko veidu apgaismojuma kvalitātes uzlabošanai un līdzekļu efektīvākai taupīšanai. Darba mērķis ir pilnveidot SIA „SZMA Rīga” darbavietas apgaismojumu. Viens no darbā piedāvātājiem risinājumiem ir LED tehnoloģijas pielietošana

Darba slodze un tās nozīme ķīmisko vielu iedarbībā uz organismu

Darbā pētīti darba vides riski, kuri saistīti ar ķīmisko vielu lietošanu, šo risku novērtēšana un ar to saistītie faktori. Pētīta un analizēta fiziskā darba slodzes saistība ar izlietoto enerģijas daudzumu un elpošanai patērēto gaisu, kā arī fiziskā darba slodzes lieluma ietekme uz veselību, ko rada ar gaisu ieelpoto ķīmisko vielu iedarbība uz cilvēka organismu. Iegūti pārliecinoši rezultāti, ka, pieaugot fiziskajai darba slodzei, pieaug arī darba vides gaisā esošo ķīmisko vielu un putekļu ietekme uz organismu. Izstrādātas ķīmisko vielu un putekļu radītā riska sakarības saistībā ar darba fiziskās slodzes lielumu, kuras ir praktiski izmantojama, riska novērtēšanai un samazināšanai

Darba aizsardzības efektivitātes kāpināšana, pielietojot integrētās informācijas sistēmas

Rakstā tiek meklēti un analizēti iemesli, kas kavē efektīvu darba aizsardzību uzņēmumos, pasākumiem formalizējoties un nesasniedzot darba vietas, nenodrošinot drošības pasākumu savlaicīgumu un efektivitāti Komersanti ir atšķirīga lieluma uzņēmumi, sākot ar viena cilvēka individuālajiem komersantiem vai pat pašnodarbinātajiem individuālā darba veicējiem, beidzot ar vairāku simtu darbinieku uzņēmumiem. Nelielajiem uzņēmumiem ir grūtības atrast līdzekļus drošības pasākumu ieviešanai, turklāt, mazajos uzņēmumos ir sarežģīti un dārgi nodrošināt neliela skaita darbinieku apmācību un instruktāžu. Lielākos uzņēmumos, savukārt, darba aizsardzība bieži vien ir nepārskatāma un bezpersoniska, jo uzņēmuma vadītājs ne vienmēr spēj izsekot darba aizsardzības pasākumu efektivitātei, aprobežojoties, piemēram, ar drošības žurnālu periodisku pārbaudi. Gan mazos, gan lielos uzņēmumos skar arī rutīna, proti, drošības un aizsardzības pasākumi formalizējas, tie kļūst kampaņveidīgi, drošības žurnāli un instruktāžas lapas parakstīti formāli, bieži vien tikai Valsts Darba inspekcijas pārbaužu gadījumā. Problēmas risinājums tiek piedāvāts uzņēmuma informācijas sistēmu integrēšanā ar darba aizsardzības sistēmām, tā nodrošinot darba aizsardzības pasākumu savlaicīgumu un efektivitāti. Rakstā tiek piedāvāti konkrēti risinājumi darba aizsardzības sistēmu uzlabošanai, tiek sniegti secinājumi un priekšlikumi minēto problēmu novēršanai

Darba slodze un tās nozīme ķimisko vielu iedarbībā uz organismu

Pētīti darba vides riski, kuri saistīti ar ķīmisko vielu lietošanu, šo risku novērtēšana un ar to saistītie faktori. Pētīta un analizēta fiziskā darba slodzes saistība ar izlietoto enerģijas daudzumu un elpošanai patērēto gaisu, kā arī fiziskā darba slodzes lieluma ietekme uz risku, ko rada ar gaisu ieelpoto ķīmisko vielu iedarbība uz organismu. Iegūti pārliecinoši rezultāti, ka, pieaugot fiziskajai darba slodzei, pieaug arī darba vides gaisā esošo ķīmisko vielu un putekļu ietekme uz organismu. Izstrādātas ķīmisko vielu un putekļu radītā riska sakarības saistībā ar darba fiziskās slodzes lielumu, kuras ir praktiski izmantojamas, riska novērtēšanai un samazināšanai

Savlaicīgs darba vides riska faktoru novērtējums un vadība – darba drošības garantija

Darba aizsardzības galvenais uzdevums ir noteikt tiesisko pamatu sociālo, ekonomisko, tehnisko, ārstnieciski profilaktisko un organizatorisko pasākumu realizēšanai, kā arī nodrošināt normatīvajos aktos definēto prasību ieviešanu. Tas spēj nodrošināt darba vides atveseļošanu, darba drošību, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību skaita samazināšanu, kā arī no darba attiecībām izrietošo sociālo garantiju stabilas sistēmas darbību. Valsts politikas uzdevums būvniecībā ir radīt nosacījumus, lai tautsaimniecības vajadzībām tiktu celtas videi draudzīgas, veselībai nekaitīgas mūsdienīgas būves, ietaupot enerģiju un resursus. Galvenais būvniecības politikas mērķis ir konkurētspējīgas būvniecības nozares attīstība, sekmējot kvalitatīvu un energoefektīvu būvniecību, izveidojot efektīvu informācijas aprites sistēmu un nodrošinot efektīvu būvniecības normatīvo aktu izstrādi atbilstoši ES prasībām. Būvniecības tempi pēdējos gados valstī attīstās strauji, līdz ar to pieaug dažāda veida pārkāpumi, tādi kā nelegālā darbaspēka piesaiste, notikušo nelaimes gadījumu slēpšana, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, darba drošības un ugunsdrošības neievērošana. Būvdarbu veicēji ir pakļauti vairākiem darba vides riska faktoriem, piemēram, troksnim, vibrācijai, gaisa temperatūrai (augsta, zema), ķīmisko vielu iedarbībai, ar kurām jāstrādā, u.c. Būvlaukumos strādājošajiem bieži vien jāveic darbs augstumā, jāpārvietojas starp stāviem, jāpārvieto smagumus utt. Viss iepriekšminētais var nopietni apdraudēt darbinieku veselību un drošību

Uzraudzības un darba aizsardzības kontroles pasākumu efektivitāte būvniecībā

Rakstā tiek veikta būvdarbu uzraudzības un kontroles pasākumu efektivitātes analīze par 2006.-2008. gadu. Analīzei tika izmantota autoru izstrādātā kritēriju sistēma. Kritēriju sistēma iekļauj kā absolūtos, tā arī relatīvos rādītājus. Kā absolūtos rādītājus tiek piedāvāts izmantot tādus, ka veikto pārbaužu skaits, konstatēto pārkāpumu skaits, aprēķinātās soda summas. Relatīvos rādītājus tiek piedāvāts iedalīt divās grupās: administrēšanas rādītāji (pārkāpumu koeficients un atbildības koeficients) un ekonomiskās efektivitātes rādītāji (kontroles pasākumu ienesīguma koeficients, pārkāpumu ienesīguma koeficients un kontroles pasākumu rentabilitāte). Piedāvātā kritēriju sistēma var būt izmantota visās kontrolējošās institūcijās, kas darbojas būvniecības jomā ,piemēram Valsts Būvuzraudzības inspekcijā, VID ,Valsts Darba inspekcijā

Darba vides riska faktori dārzeņu audzēšanā

Viena no prioritārajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā ir dārzeņkopība. Tā nodarbina aptuveni 18500 darbinieku. Dārzeņkopība ir specializēta dārzkopības apakšnozare, kura aptver dārzeņu audzēšanu atklātā laukā un segtajās platībās. Darbs dārzeņu audzēšanas saimniecībās pēdējos gados tiek mehanizēts. Attīstoties zinātnei un tehnikai, dārzeņu audzēšanā tiek pielietota arvien modernāka lauksaimniecības tehnika. Ja agrāk dārzeņu stādīšana, sēšana un novākšana notika ar rokām , tad pašlaik roku darbs tiek aizstāts ar dažādām dārzeņu sēšanas un stādīšanas mašīnām, kas dod iespēju apsēt un apstādīt lielas platības. Dārzeņu novākšanā tiek pielietoti gan burkānu, gan kartupeļu novākšanas kombaini, kas dārzeņus arī sašķiro. Tomēr tādas tehnikas pielietošana iespējama saimniecībās, kuras apstrādā lielas zemes platības. Latvijā joprojām ir daudz mazu un vidēju zemnieku saimniecību, kurās pārsvarā ir roku darbs. Arī lielajās saimniecībās neiztiek bez roku darba, piemēram, apsēto un apstādīto platību apkopšanā (ravēšana, īpaši siltumnīcu platībās, kaplēšana, nezāļu izraušana no vagām), tāpat arī dārzeņu šķirošanā. Neviena darba vieta nav ideāla. Drošība darbā nav un nevar būt absolūta. Lai cik droši un atbilstoši strādājošo vajadzībām būtu iekārtota darba vide, darbinieki nevar būt pilnībā pasargāti no darba vides riskiem. Tādējādi arī dārzeņu audzēšanas saimniecībās ir iespējami dažādi darba vides riski, īpaši ergonomiskie. Kā šie riski ietekmēs strādājošos, atkarīgs gan no veicamā darba, gan darba slodzes, gan katra strādnieka organisma īpatnībām. Mūsdienās darba vide mainās līdz ar straujajām pārmaiņām pasaulē - darbs kļūst intensīvāks, prasa maksimālu uzmanību un koncentrēšanos, darba apjoma samērošanu ar cilvēka garīgajām un fiziskajām spējām, dažādu organizatorisko jautājumu risināšanu. Vēl joprojām aktuāli ir tādi darba vides riski kā troksnis, vibrācija, putekļi, ķīmiskās vielas u.c. Aptuveni 100 000 ķīmisko vielu, 50 fizikālo faktoru, 200 bioloģisku faktoru, 20 ergonomisko faktoru un identisks skaits fizisko darba slodžu uzskatāmi par kaitīgiem faktoriem vai apstākļiem darba vietā un ir saistīti ar ļoti daudzām psiholoģiskām un sociālām problēmām - arodslimībām, nelaimes gadījumiem darbā, stresa reakcijām, neapmierinātību ar darbu. Lielākā daļa šo problēmu ir novēršamas, tomēr nav iespējams uzturēt tādu darba vidi, kurā pilnīgi nebūtu riska faktoru, tāpēc to samazināšana un kontrole ir katra darba devēja pienākum

Occupational Safety Management Aspects on Municipal Waste Water Treatment Plant

There are new municipal waste water treatment plants being constructed in Latvia in the framework of the projects implemented with the EU co-financing. New modern equipment requires certain approach to occupational safety provision. This paper discloses aspects for occupational safety increasing on newly constructed municipal waste water treatment plants within several samples of WWTP designs, actuated in Latvia. WWTP occupational issues are examined from two aspects: operational safety and designed-in safety. The paper reviews several tender requirements for WWTP construction, Latvian Cabinet of Ministers regulations, EU-OSHA materials and abstracts of some medical researches in WWTP occupational health risks. Finally, recommendations to WWTP occupational safety increasing via project owner specification to design and via project owner staff operational safety trainings are presented