The Impact of Exercise Consultation on Athlete Health and Exercise Tolerance. Doctoral Thesis

Promocijas darbs izstrādāts SIA “Sporta laboratorija” – Starptautiskās Sporta medicīnas federācijas sadarbības sporta medicīnā centrā Rīgā, Latvijā. Aizstāvēšana: klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē 2022. gada 5. septembrī 15.00 Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16 un attālināti tiešsaistes platformā Zoom.Sportam attīstoties un kļūstot populārākam Latvijā un visā pasaulē, palielinās sporta sacensību un to dalībnieku – indivīdu ar dažādu veselības stāvokli, treniņu režīmu un fizisko sagatavotību – skaits. Lai saglabātu iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti visa mūža garumā, kā arī novērstu ar fizisko aktivitāti saistītu palielinātu risku cilvēka veselībai un dzīvībai, jānodrošina padziļinātās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes fiziski aktīviem cilvēkiem un sportistiem. Promocijas darbā prospektīvi tika vērtēta fiziski aktīvo iedzīvotāju sportistu fiziskās slodzes tolerance, tās atbilstība veselības stāvoklim, fiziskajai sagatavotībai. Tika novērtēta sporta ārsta ieteikumu par individuāli piemērotu fizisko slodzi un ārstnieciski profilaktiskajiem pasākumiem ietekme uz rezultātiem, izveidotas vispārējās fiziskās sagatavotības indeksa un sirds funkcionālā indeksa novērtēšanas skalas atkarībā no vecuma, dzimuma un treniņu režīma. Pētījums veikts sertificētā ārstniecības iestādē “Sporta laboratorija”, kas ir Starptautiskās Sporta medicīnas federācijas sadarbības centrs sporta medicīnā Latvijā. Pētījumā tika iekļauti 1600 12–70 gadu veci indivīdi (1050 vīrieši, 550 sievietes), kuri bija pārliecināti, ka ir veseli, nodarbojās ar augstas dinamiskas un augstas vai vidējas statiskas fiziskās slodzes sporta veidiem un piedalījās sporta sacensībās. Pētījuma dalībnieki tika sadalīti pētījuma grupās pēc vecuma, dzimuma un treniņu ilguma nedēļā. Izmantotas šādas pētījuma metodes: antropometrija, sūdzību un slimību anamnēzes, treniņu režīma un sporta anamnēzes analīze un novērtēšana, atkārtoti veikts kardiopulmonālās slodzes tests un datu statistiskā apstrāde. Pētījuma rezultāti parādīja dzimuma, vecuma, veiktā vai sporta trenera ieteiktā treniņu režīma ietekmi uz veselību, slodzes toleranci, fiziskajām darbspējām un izmaiņas pēc sporta ārsta konsultācijas. Abu dzimumu sportistiem ar treniņu režīmu vairāk nekā 300 slodzes minūtes nedēļā bija nozīmīgi augstāka fiziskās slodzes tolerance, sirds hronotropā un inotropā kapacitāte, elpošanas sistēmas funkcionalitāte, fiziskās darbspējas, kā arī vispārējās fiziskās sagatavotības indekss augstāks par 0,67–0,69 W/kg un sirds funkcionālais indekss par 0,55–0,57 W/kg nekā sportistiem ar treniņu režīmu mazāk nekā 300 slodzes minūtes nedēļā. Kļūstot vecākiem, fiziski aktīvie indivīdi sportisti retāk sportoja sporta organizācijā, sporta trenera vadībā, mazāk regulāri un īsāku treniņu ilgumu. Lielākai daļai sportistu treniņu režīms bija adekvāts veselības stāvoklim, bet neadekvāts fiziskās sagatavotības līmenim, kas liecināja, ka ar vispārējās fiziskās slodzes rekomendācijām, iespējams, var nepietikt, lai indivīds ikvienā sporta līmenī pats izvēlētos adekvātu treniņu režīmu. Sporta ārsta konsultācija par individuāli piemērotu fizisko slodzi uzlaboja indivīda veselības stāvokli, adaptāciju fiziskajai slodzei un fiziskās slodzes toleranci: augstākas darbspējas (par 0,32–0,46 W/kg), lielāku sirds sistoles (par 4–21 ml) un minūtes tilpumu (par 1,6–3,6 l/min.), elpošanas tilpumu minūtē (par 8,8 l/min.), skābekļa (par 4,0 ml/kg/min.) un ogļskābās gāzes tilpumu fiziskās slodzes laikā, augstāku metabolo vienību skaitu (par 1,14 MET) un skābekļa pulsu (par 0,7–3,1 ml/min./reizes/min.). Sportistiem ar treniņu režīmu ? 300 slodzes minūtes nedēļā atkarībā no dzimuma, vecuma un treniņu režīma novēroja augstāku aerobo kapacitāti, anaerobo kapacitāti, ātrāku atjaunošanos pēc fiziskas slodzes, kas nozīmīgi ietekmēja fiziskās slodzes toleranci. Pētījuma rezultātā atkarībā no vecuma, dzimuma un treniņu režīma tika izveidotas fiziski aktīvo cilvēku sportistu vispārējās fiziskās sagatavotības indeksa un sirds funkcionālā indeksa novērtēšanas skalas

The Impact of Exercise Consultation on Athlete Health and Exercise Tolerance. Summary of the Doctoral Thesis

Promocijas darbs izstrādāts SIA “Sporta laboratorija” – Starptautiskās Sporta medicīnas federācijas sadarbības sporta medicīnā centrā Rīgā, Latvijā. Aizstāvēšana: klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē 2022. gada 5. septembrī 15.00 Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16 un attālināti tiešsaistes platformā Zoom.Sportam attīstoties un kļūstot populārākam Latvijā un visā pasaulē, palielinās sporta sacensību un to dalībnieku – indivīdu ar dažādu veselības stāvokli, treniņu režīmu un fizisko sagatavotību – skaits. Lai saglabātu iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti visa mūža garumā, kā arī novērstu ar fizisko aktivitāti saistītu palielinātu risku cilvēka veselībai un dzīvībai, jānodrošina padziļinātās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes fiziski aktīviem cilvēkiem un sportistiem. Promocijas darbā prospektīvi tika vērtēta fiziski aktīvo iedzīvotāju sportistu fiziskās slodzes tolerance, tās atbilstība veselības stāvoklim, fiziskajai sagatavotībai. Tika novērtēta sporta ārsta ieteikumu par individuāli piemērotu fizisko slodzi un ārstnieciski profilaktiskajiem pasākumiem ietekme uz rezultātiem, izveidotas vispārējās fiziskās sagatavotības indeksa un sirds funkcionālā indeksa novērtēšanas skalas atkarībā no vecuma, dzimuma un treniņu režīma. Pētījums veikts sertificētā ārstniecības iestādē “Sporta laboratorija”, kas ir Starptautiskās Sporta medicīnas federācijas sadarbības centrs sporta medicīnā Latvijā. Pētījumā tika iekļauti 1600 12–70 gadu veci indivīdi (1050 vīrieši, 550 sievietes), kuri bija pārliecināti, ka ir veseli, nodarbojās ar augstas dinamiskas un augstas vai vidējas statiskas fiziskās slodzes sporta veidiem un piedalījās sporta sacensībās. Pētījuma dalībnieki tika sadalīti pētījuma grupās pēc vecuma, dzimuma un treniņu ilguma nedēļā. Izmantotas šādas pētījuma metodes: antropometrija, sūdzību un slimību anamnēzes, treniņu režīma un sporta anamnēzes analīze un novērtēšana, atkārtoti veikts kardiopulmonālās slodzes tests un datu statistiskā apstrāde. Pētījuma rezultāti parādīja dzimuma, vecuma, veiktā vai sporta trenera ieteiktā treniņu režīma ietekmi uz veselību, slodzes toleranci, fiziskajām darbspējām un izmaiņas pēc sporta ārsta konsultācijas. Abu dzimumu sportistiem ar treniņu režīmu vairāk nekā 300 slodzes minūtes nedēļā bija nozīmīgi augstāka fiziskās slodzes tolerance, sirds hronotropā un inotropā kapacitāte, elpošanas sistēmas funkcionalitāte, fiziskās darbspējas, kā arī vispārējās fiziskās sagatavotības indekss augstāks par 0,67–0,69 W/kg un sirds funkcionālais indekss par 0,55–0,57 W/kg nekā sportistiem ar treniņu režīmu mazāk nekā 300 slodzes minūtes nedēļā. Kļūstot vecākiem, fiziski aktīvie indivīdi sportisti retāk sportoja sporta organizācijā, sporta trenera vadībā, mazāk regulāri un īsāku treniņu ilgumu. Lielākai daļai sportistu treniņu režīms bija adekvāts veselības stāvoklim, bet neadekvāts fiziskās sagatavotības līmenim, kas liecināja, ka ar vispārējās fiziskās slodzes rekomendācijām, iespējams, var nepietikt, lai indivīds ikvienā sporta līmenī pats izvēlētos adekvātu treniņu režīmu. Sporta ārsta konsultācija par individuāli piemērotu fizisko slodzi uzlaboja indivīda veselības stāvokli, adaptāciju fiziskajai slodzei un fiziskās slodzes toleranci: augstākas darbspējas (par 0,32–0,46 W/kg), lielāku sirds sistoles (par 4–21 ml) un minūtes tilpumu (par 1,6–3,6 l/min.), elpošanas tilpumu minūtē (par 8,8 l/min.), skābekļa (par 4,0 ml/kg/min.) un ogļskābās gāzes tilpumu fiziskās slodzes laikā, augstāku metabolo vienību skaitu (par 1,14 MET) un skābekļa pulsu (par 0,7–3,1 ml/min./reizes/min.). Sportistiem ar treniņu režīmu ? 300 slodzes minūtes nedēļā atkarībā no dzimuma, vecuma un treniņu režīma novēroja augstāku aerobo kapacitāti, anaerobo kapacitāti, ātrāku atjaunošanos pēc fiziskas slodzes, kas nozīmīgi ietekmēja fiziskās slodzes toleranci. Pētījuma rezultātā atkarībā no vecuma, dzimuma un treniņu režīma tika izveidotas fiziski aktīvo cilvēku sportistu vispārējās fiziskās sagatavotības indeksa un sirds funkcionālā indeksa novērtēšanas skalas

Fiziskās slodzes tolerances atbilstība sportistu veselības stāvoklim. Promocijas darba kopsavilkums

The Doctoral Thesis was developed at at the “Sports Laboratory”, Ltd. – FIMS Collaborating Centre of Sports Medicine, Latvia. Defence: at the public session of the Promotion Council of Clinical Medicine on 5th September, 2022 at 15.00 in Hippocrates Lecture Theatre, Dzirciema Street 16 and via online platform Zoom.Sport is developing and becoming increasingly popular in Latvia as well as worldwide. The number of sporting competitions and individuals taking part is on the rise. Participants of sports competitions will include individuals with varied levels of physical working capacity and underlying health conditions, undergoing different training programmes. In order to maintain the health and quality of life of the exercising population, as well as to provide safe participation and prevent the increased risks to human health caused by physical exercise, it is necessary to provide a periodical pre-participation evaluation of the athletes and physically active people in accordance with the latest recommendations. The aim of this study was to determine the impact of the sports physician’s exercise consultation on the parameters of health and exercise tolerance in physically active individuals who participate in sports competitions–athletes. The study was done at the certified medical center “Sports Laboratory”–FIMS Collaborating Centre of Sports Medicine. This study involved 1.600 self-perceived as healthy individuals aged 12 to 70 years (1.050 males, 550 females) who regularly engaged in sports consisting of high intensity dynamic and medium-high intensity static exercise and participated in sports competitions. The study participants' body composition, complaints, illness, injury, training programme and sporting history were assessed, repeated cardiopulmonary exercise testing and the data statistical analysis were done. The exercise consultation with a sports physician, as well as gender, age and the nature of the training programme were the main factors that impacted the parameters of health, physical working capacity and exercise tolerance of the amateur athlete population. Athletes of both genders undergoing training programme more than 300 exercise minutes per week had significantly 0.5–0.57 W/kg higher cardiorespiratory fitness, higher cardiac chronotropic and inotropic capacity, respiratory system functionality and 0.67–0.69 W/kg higher physical working capacity compared to amateur athletes undergoing training programme less than 300 exercise minutes per week. With advancing age, individuals reduced their training regularity and training duration as well as their association with a formal sports organization or the guidance of a sports coach. For most of the participants, the training programme was suitable for their health status but not for exercise tolerance. The results of the study provided good evidence that general physical activity recommendations, while beneficial, are not optimal and can be enhanced further with individualized prescription via an exercise consultation. A sports physician’s exercise consultation improved an individual's health status and exercise tolerance: 0.32–0.46 W/kg higher physical working capacity, 4–21 ml higher stroke volume and 1.6–3.6 l/min higher cardiac output, 8.8 l/min higher expired volume, 4.0 ml/min/kg higher oxygen uptake and volume of carbon dioxide during exercise, 1.14 MET higher metabolic units and 0.7–3.1 ml/min/rpm higher oxygen pulse. Higher aerobic capacity, anaerobic capacity and faster recovery which significantly affected exercise tolerance and performance benefits, were observed in amateur athletes undergoing training programme more than 300 exercise minutes per week depending on gender, age and training programme. An important outcome of this study was establishing age-, gender- and training specific physical working capacity index and heart functional index evaluation scales for general use

Global Alliance for the Promotion of Physical Activity: the Hamburg Declaration

Non-communicable diseases (NCDs), including coronary heart disease, stroke, hypertension, type 2 diabetes, dementia, depression and cancers, are on the rise worldwide and are often associated with a lack of physical activity (PA). Globally, the levels of PA among individuals are below WHO recommendations. A lack of PA can increase morbidity and mortality, worsen the quality of life and increase the economic burden on individuals and society. In response to this trend, numerous organisations came together under one umbrella in Hamburg, Germany, in April 2021 and signed the ‘Hamburg Declaration’. This represented an international commitment to take all necessary actions to increase PA and improve the health of individuals to entire communities. Individuals and organisations are working together as the ‘Global Alliance for the Promotion of Physical Activity’ to drive long-term individual and population-wide behaviour change by collaborating with all stakeholders in the community: active hospitals, physical activity specialists, community services and healthcare providers, all achieving sustainable health goals for their patients/clients. The ‘Hamburg Declaration’ calls on national and international policymakers to take concrete action to promote daily PA and exercise at a population level and in healthcare settings