Rīga, jūgendstila metropole

Jūgendstila periods Latvijas galvaspilsētā Rīgā iezīmējās ar rūpniecības, tirdzniecības un kultūras izaugsmi. Iedzīvotāju skaits 1897. gadā bija 28 2230, bet Pirmā pasaules kara priekšvakarā tas palielinājās līdz vairāk nekā pusmiljonam. Rīgas rūpnīcas ražoja visu – no vienkāršām adatām līdz automašīnām un dzelzceļa vagoniem. 20. gadsimta sākums bija nepieredzēts celtniecības uzplaukuma laiks. Mazās koka mājas bijušajās piepilsētās tika aizstātas ar daudzstāvu mūra namiem. Tieši tie nosaka Rī..

Riga, métropole art nouveau

À Riga, capitale de la Lettonie, la période Art nouveau à coïncidé avec un regain d’activité dans l’industrie, le commerce et la culture. Le nombre d’habitants est passé de 282 230 en 1897 à plus d’un demi-million peu après la Première Guerre mondiale. Les usines de Riga produisaient tout, depuis les simples aiguilles jusqu’aux voitures, en passant par les wagons de chemin de fer. Au début du 20e siècle, le secteur de la construction a connu un essor sans précédent. Les petites maisons en boi..

Āgenskalna Priedes Housing District

Urban history of the first land architecture of the first large-scale housing district in Riga „Āgenskalna priedes” is examined and systematized in the article. This housing is executed in two stages. During the second stage prefabricated large-panel residential buildings of Series 464 were used, introducing the general industrialization of construction

Pauls Kampe and Architecture of Liepāja

the Art Nouveau buildings of Liepāja have a significant place in the architectural heritage of Latvia. In most cases, there is no precise data regarding their construction history, i.e., the year of construction, architect, etc. The newly discovered design for the building at Peldu iela 33 led to a series of hypothetical conclusions about the contribution made by architect Pauls Kampe to the city of Liepāja in the early 20th century

Liepāja. Jūgendstila arhitektūra

Grāmata "Liepāja: Jūgendstila arhitektūra" atklāj Liepājas pilsētbūvniecības un arhitektūras vēsturi, koncentrējoties uz pilsētas lielisko jūgendstila mantojumu. Grāmata iepazīstina ar lielisku arhitektu M.T.Berči, L.Melvila, P.Kampes, kā arī citu arhitektu daiļradi, atklājot Liepājas pilsētas līdz šim maz zināmus noslēpumus. Autors pacietīgi un ar saudzīgu kritiku rekonstruējis pilsētas izbūves vēsturi, iepazinis un publicējis arhīvu materiālus, veicis apsekojumus un rekonstruējis zudušus plānus. Arhitektūra analizēta gan pilsētbūvnieciskā, gan sīku detaļu mērogā, ieskaitot interjerus un to detaļas. Jūgendstila kosmopolītiskā vīzija, kas sakņojas dziļās vietējās tradīcijās, atspoguļojas gan daudzstāvu apbūvē, gan mazās koka ēkās. Grāmata ir nozīmīgs ieguldījums Eiropas jūgendstila mantojuma apzināšanā

The importance of physical strenght level in non – professional basketball based on a players opinion.

Veselības sporta speciālistsIzglītība, pedagoģija un sportsHealth care sports specialistEducation, Pedagogy and SportsAnotācija Kvalifikācijas darba nosaukums ir “Basketbolistu viedoklis par vispārējo fizisko sagatavotību amatieru basketbolā.” Darba mērķis ir noskaidrot amatierbasketbolistu viedokli par vispārējās fiziskās sagatavotības nozīmi amatieru basketbolā. Pētījuma jautājums – Basketbolistu amatieru viedokli par vispārējās fiziskās sagatavotības nozīmi treniņu procesā. Darba teorētiskajā daļā tiek sniegta informācija par pašu basketbolu, tajā gūtajām traumām, tiek paskaidrots, kas ir profesionāļi un amatierbasketbolisti, Pētījuma dalībnieki ir 49 amatierbasketbolisti (34 vīrīeši un 15 sievietes), kas nodarbojās ar basketbolu un nesaņem par to materiālo atbalstu. Pētījuma instrumenti – Literatūras avotu izpēte un to analīze, un aptauja. Rezultāti – Var secināt, ka vairākumam (55,1%) ir kāds treneris vai speciālists ar nepieciešamajām zināšanām par treniņiem priekš vispārējās fiziskās sagatavotības uzlabošanas, bet arī lielai daļai (32,7%) nav. Amatierbasketbolisti pievērš diezgan maz uzmanības savai fiziskajai sagatavotībai vai tās uzlabošanai, kaut arī vērtē fiziskās sagatavotības nepieciešamību basketbolā kā ļoti svarīgu, jo trenējās tikai vienu reizi nedēļā, bet ir arī respondenti, kas trenējās 3 un vairāk reizes nedēļā. Respondenti pie fiziskās sagatavotības uzlabošanas strādā vai treniņu laikā, kur komanda spēj nodrošināt treneri ar nepieciešamajām zināšanām vai apmeklē sporta klubus. Atslēgas vārdi – vispārējā fiziskā sagatavotība, amatierbasketbolisti, basketbols, basketbola traumas.Abstract Thesis - “The importance of physical strength level in non – professional basketball based on a players opinion.” Thesis objective – To determine non – professional basketball player’s opinion about the importance of physical strength level in basketball. Research question – Non - professional basketball player’s opinion about the importance of physical strength level during a training session. Theoretical basis leads into information about basketball as a sport, common injuries and explains what the difference is between professional basketball player’s and non – professional. There were 49 research participants who were all non – professional basketball player’s and do not get paid for playing. A questionary was used as a research instrument to obtain data to be further analysed. Results – Observing the results most of the participants (55,1%) had a coach or a specialist that had the knowledge on maintaining a suitable physical strength level, but still a big part of the participants (32,7%) do not. The survey showed that non- professional basketball players pay only a small amount attention to their physical strength or health, by only doing physical strength building once a week, even though in the survey the participants value it to be an important part of the sport. There were respondents that did also train 3 or more than 3 times a week. Participants do physical strength building at a basketball training session with a coach or a specialist or attend a gym. Key words – physical strength level, non-professional basketball players, basketball, basketball injuries

Karl Felsko (18. Mai 1844, Riga–1918, Riga)

Monogrāfija izvērstā formātā vēsta par vienu no nozīmīgākajām Latvijas kultūras mantojuma vērtībām daudzu gadsimtu garumā – vācu izcelsmes arhitektu būvmākslu Latvijā. Grāmatas mērķis ir parādīt Latvijas un Vācijas starptautisko kultūras dialogu arhitektūras kontekstā, pozicionējot Latviju kā veiksmīgu radošās izpausmes vietu ne tikai pagātnē, bet arī mūsdienās. Tas ir vēstījums ne tikai par Latvijas arhitektūru, bet arī par vēsturi un kultūru mijiedarbi cauri laikiem, kā arī par arhitektūras valodu, kas izmantojot dažādiem vēstures periodiem raksturīgus izteiksmes līdzekļus pauž tās radītāju individuālo savdabību un nacionālo identitāti. Monogrāfija ir izdota vācu un latviešu valodās vienā izdevumā

Heinrich Scheel (17. Mai 1829, Hamburg–13. April 1909, Riga) und Friedrich Scheffel (1865, Liepāja–1913)

The monograph in extended format tells about one of the most significant Latvian cultural heritages over the centuries – the building art of German origin architects in Latvia. Latvian and German international cultural dialogue has shown in the context of architecture, positioning Latvia as a space for successful creative expression not only in the past, but also today. This book is a message also about interaction of history and culture, as well as about „the language of architecture” as a typical instrument of its creator used for expression its cultural uniqueness and national identity over a time. The monograph contains text in both German and Latvian languages

Arhitektūra

Rakstā analizēta Apvienotā pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongresa apakšsekcijas „Arhitektūra” darba norise un sēdēs nolasīto referātu saturs mūsdienu arhitektūras aktualitāšu kontekstā. Secināts, ka nepieciešams samazināt birokrātisko aparātu un tā instrumentus daudzās dzīves jomās, tostarp arhitektūras radošo ideju īstenošanas procesā (būvatļauju izsniegšanas sistēmā). Tas pats attiecas arī uz pašreizējo Latvijas zinātnes administrēšanas sistēmu

Pauls Kampe and Architecture of Liepāja

The Art Nouveau buildings of Liepāja have a significant place in the architectural heritage of Latvia. In most cases, there is no precise data regarding their construction history, i.e., the year of construction, architect, etc. The newly discovered design for the building at Peldu iela 33 led to a series of hypothetical conclusions about the contribution made by architect Pauls Kampe to the city of Liepāja in the early 20th century