Kritiskā domāšana: izglītība, medijpratība, spriestspēja

Šā pētījuma iniciatīva izriet no LU Ekspertu Padomes1 2017. gada 20. septembra apaļā galda diskusijas “Kritiskā domāšana — kā to mācīt, veicināt un sasaistīt ar mediju lietotprasmi Latvijā?”. Diskusijas gaitā šīs jomas ekspertu lokā skaidri izkristalizējās iepriekš izklāstītās problemātikas aktualitāte Latvijā, tostarp būtiskas nepilnības gan vispārējās, gan augstākās izglītības sistēmā attiecībā uz kritiskās domāšanas prasmju attīstības veicināšanu, trūkumi Latvijas mediju politikā, kā arī saistībā ar mediju lietotprasmi sabiedrībā. LU rektora Ekspertu padome sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu, kura pārziņā ir prioritārā joma “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija”, veica pētījumu un organizēja ekspertu apspriedes, kā arī ieteikumu izstrādi, lai padziļināti izpētītu un apkopotu secinājumus par kritiskās domāšanas iezīmēm Latvijas sabiedrībā.Latvijas Universitāte, Eiropas Savienības māja LatvijāProjekti: Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā projekts “Medijpratības un kritiskās domāšanas stiprināšana Latvijā” (2018.g.); LU Attīstības projekts “Ar kritisku skatu uz kritisko domāšanu Latvijā” (2018.g.); teorētiskās bāzes izstrādē sadarbība ar LU FSI bāzes un snieguma finansējuma zinātniskajā projektā “Kritiskā domāšana, konkurētspēja, inovācijas, globalizācija” (2016.–2018.g.) iesaistītajiem pētniekie

LU 76. konference: tēzes un raksti

Krājumu veido LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences sekciju darbā 2018. gada 15. un 16. februārī nolasīto prioritārajam projektam “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija” veltīto referātu tēzes, kā arī vairāki raksti, kuri tapuši uz šajā konferencē nolasīto referātu pamata. LU FSI pētniekiem konference bija ne tikai atskaite par otrajā pētniecības gadā projektā paveikto, bet tajā pētnieki diskutēja arī par to, kā paplašināt pētāmo tēmu loku, pievēršoties vairākiem Latvijas sabiedrībai aktuāliem jautājumiem. Piemēram, ja Filozofijas un socioloģijas institūta filozofi projekta 1. posma noslēguma seminārā pārsvarā diskutēja par kritiskās domāšanas konceptu un tās lietojuma iespējām, tad LU 76. konferencē jau iezīmējās noturīga interese par kritiskās domāšanas un medijpratības sasaisti, kas 2018. gada beigās noslēdzās ar ekspertu semināru cikla organizēšanu sadarbībā ar Eiropas Kopienas pārstāvniecību Latvijā. Vairāki pētnieki pievērsās jautājumam par inovācijas iespējām humanitārajās zinātnēs utt. Konferences referāti atspoguļoja dažādas pieejas un metodoloģijas, sniedzot ieskatu vēl nepabeigtajos pētījumos, bet tikai to norisē un pirmajos rezultātos. Pētījumu gaitai lasītājs aicināts sekot turpmākajās LU FSI pētnieku zinātniskajās publikācijās

The problem of philosophical grounding of the humanities: Jacques Derrida’s deconstructive solutions

Elektroniskā versija nesatur pielikumusPromocijas darbā tiek sistēmiski analizēti un kritiski izvērtēti Žaka Deridā dekonstrukcijas sniegtie humanitāro zinātņu filozofiskā pamatojuma problēmas risinājumi. Šī problēma darbā apskatīta trijos aspektos: 1) kā no humānisma atvedinātais humanitāro zinātņu metafiziskais pamatojums; 2) kā no modernās universitātes idejas atvedinātais šo zinātņu institucionālais pamatojums; un 3) kā no notikuma jēdzienā atvedinātais šo zinātņu dekonstruktīvais pamatojums. Trešais aspekts ne tikai ietver divu pirmo aspektu dekonstruktīvi pārdomātās versijas, bet arī radikāli apšauba paša pamatojuma ideju, tās vietā piedāvājot inovatīvu akadēmiskās atbildības redzējumu. Promocijas darbā tiek apstiprināta Deridā sniegto risinājumu konstitutīva nozīme dekonstrukcijas projektam un starpdisciplinārā relevance.The doctoral thesis offers a systematic analysis and critical assessment of the solutions to the problem of philosophical grounding of the humanities provided by Jacques Derrida’s deconstruction. The problem is considered from three perspectives: 1) as the metaphysical grounding of the humanities derived from humanism; 2) as the institutional grounding of the humanities derived from the idea of the modern university; and 3) as the deconstructive grounding of the humanities derived from the notion of the event. The third perspective not only includes the deconstructively rethought versions of the other two, but also radically questions the very idea of grounding, offering instead an innovative vision of academic responsibility. The doctoral thesis affirms the interdisciplinary relevance of the solutions offered by Derrida, as well as their constitutive significance to the very project of deconstructio