Par barojošo tīklu un ģenerējošo jaudu attīstību Kurzemes reģionā Latvijā

Abstract

Latvijas enerģētikas sektora īpatnība ir apstāklī, ka ap 70% primāro energoresursu tiek importēti, tāpat kā 50% visas patērētās elektroenerģijas. To Latvijā importē no tu¬vākajiem kaimiņiem Baltijā - Lietuvas un Igaunijas, kā arī Krievijas. Tādējādi nepieciešams veikt izpēti, kādā veidā va¬r nodrošināt lielāku Latvijas enerģētikas sektora neatkarību no ārējām energoresursu piegādēm gan reģionālā, gan globālā līmenī. Nepieciešams veicināt brīvā tirgus izveidi, kas, savukārt, pakāpeniski nodrošinātu lielāku ārējo enerģijas resursu piegāžu neatkarību gan reģionālā, gan globālā līmenī - un šīs tirgus attiecības būtu balstītas uz pietiekamām, drošām un finansiāli pievilcīgām enerģijas piegādēm. Piedāvātā darbā ir apskatītas trīs 330kV augstsprieguma tīklu attīstības stratēģijas Kurzemē un cietā kurināmā elektrostacijas atrašanas vietas noteikšana. Tehniski ekonomiskā analīze ir veikta izmantojot lēmumu pieņemšanas teoriju nenoteiktības apstākļos ar daudzkritēriju rakstura uzdevumu. Veiktajā analīzē izmantotie kritēriji ir reducēti uz vienu kritēriju, kas nosaka attīstības plāna ekonomisko efektivitāti. Lai noteiktu Kurzemes reģiona optimālo attīstības stratēģiju, izmantots Valda minimaksa kritērijs, kas ir orientēts uz vissliktākajām attīstības plāna realizācijas perspektīvām un nodrošina garantēto ieguvumu ar minimālu risku. Latvijas energosistēmas Kurzemes reģiona attīstības uzdevuma optimizācijas rezultāti var kalpot kā papildpieradījums lēmumam, ko pieņēma Latvijas valdība par ogļu elektrostacijas būvniecību Liepājā