Kivle, Ineta

Latvian

E-resource repository of the University of Latvia

20Sadarbībastarpnozaru	pētniecībāIneta	Kivle,	Dr. phil. LU Akadēmiskās bibliotēkas direktores  vietniece, Starpnozaru pētniecības centra  vadītāja, ineta.kivle@lu.lvLU Akadēmiskās bibliotēkas direktores vietniece Ineta Kivle seminārā “Atvērtie pētniecības dati un datu pārvaldība”. 2017. gada 27. oktobrisKlausīšanās māksla, citādā pieņemšana un saprašana, tolerance un empātija ir vērtības, kas nozīmīgas personību un zinātņu nozaru kopīgiem pētījumiem“21 Bibliotēka — senatnes un   modernitātes savijums Bibliotēka ir viens no senākajiem, bet arī progresīvākajiem un dinamiskāka-jiem izglītības un kultūras institūtiem. Tās pamatvērtības veidojas gadsim-tiem ilgi, bet formas, darbības inten-sitāte mainās līdz ar laikmeta attīstības tendencēm — no rokrakstu un senu tekstu glabātavas, no īpašas grāmatu vides un zināšanu avotu krātuves līdz virtuālām un attālināti pieejamām bibliotēku kolekcijām un informācijas resursiem. Bibliotēku var uzskatīt par noteikta laikmeta kultūras un izglītības indikatoru. Atšķirība starp modernu, tehnoloģijām aprīkotu bibliotēku un senu viduslaiku rokrakstu krātuvi ir re-dzama — tās veidojušās ar atšķirīgiem mērķiem un dažādiem uzdevumiem. Baltijas reģionā senākā bibliotēka Biblioteca Rigensis, tagad Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, dibināta 1524. gadā un glabā tekstus, no kuriem senākie datējami ar 2. gadu tūkstoša sākotni, pat ar 10. gadsimtu. Misiņa bibliotēkas krājums ir aptve-rošākā kolekcija Latvijas un Baltijas reģiona pētniecībā. Šā krājuma zināt-niskā izpēte un integrēšana modernos starpnozaru pētījumos dod iespēju Kārļa Egles 130. dzimšanas dienai veltīta starptautiska zinātniska konference.  2017. gada 15. septembris. LU Akadēmiskās bibliotēkas direktora vietniece  Ineta Kivle (no labās) un LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu  jomā Ina Druvietegan strādāt ar autentisku materiālu, gan veidot konceptuāli modernu un 21. gadsimtam atbilstošu vidi — interaktīvas izstādes un atraktīvas daudznozaru krājuma interpretācijas, iesaistīt Latvijas Universitātes radošo un intelektuālu potenciālu. Autentisku tekstu radītā patiesības un īstenības gaisotne, no vienas puses, un jaunākie pētījumi nozarē, no otras puses, veido dinamisku un savstarpēji papildinošu vidi starpnozaru pētniecības attīstībā. Šis senatnības un modernitātes savi-jums ir pamanāms ikvienā nozīmīgā izglītības un zinātnes centrā gan lokā-lā, gan starptautiskā mērogā: Oksfor-dā, Sorbonā, Romā, Prāgā, Tartu, Rīgā un citur. Dinamisms starp senatni un modernitāti parāda katras lietas vērtī-bu kā vēstures kontekstā, tā nākotnes perspektīvā. Līdzīgā dinamikā veidojas arī bibliotēkas.Mūsdienās katras bibliotēkas attīstības ceļš ir gan tās izvēles aplieci-nājums, gan spēja informācijas lavīnā saredzēt sev atbilstošāko attīstības modeli. Krājums, tradīcijas, informāci-jas tehnoloģiju vide lielā mērā nosaka iespējamo attīstības scenāriju — biblio-tēkas iekļaujas datu plūsmā, krājuma veidošanā un pieejamībā, veic atmiņas 22institūcijas funkcijas un kultūrvēsturis-kā mantojuma saglabāšanas, izpētes un popularizēšanas aktivitātes, līdz-darbojas valsts un starptautiskajās pēt-niecības programmās. Atšķirība starp zinātniskajām bibliotēkām redzama izvēlēto darbības virzienu prioritātēs — gadu desmitus pastāvoša bibliotēka veidojas uz jaunāko informatīvo un zinātnisko resursu datubāzēm un pē-tījumiem. Savukārt vairāku gadsimtu laikā tapusi bibliotēka atbild gan par tajā glabāto vēsturisko atmiņu, gan tās aktualizāciju mūsdienu sabiedrībā un modernā pētniecībā.  Bibliotēka — akadēmiska vide Materiāli, kas glabājas Akadēmiskajā bibliotēkā, dod iespēju saprast cilvēkus un sabiedrības vērtības, precizēt un noskaidrot faktus, redzēt Latvijas ceļu Eiropas un pasaules mērogā. Krājuma saturs raisa jaunas pētniecības tēmas, gan apstiprinot, gan noliedzot kādreiz pierādīto. Darbs ar nozīmīgu Akadē-miskās bibliotēkas krājuma daļu prasa īpašu sagatavotību un speciālu izglītī-bu. Tikai neliela daļa pētnieku Latvijā spēj atpazīt rokrakstus senajās valodās, lasīt gotu drukā, saprast rakstību, kuru mūsdienu zinātnes un ikdienas komuni-kācijā vairs nelieto. Augstskolu un zināt-nisko institūciju bibliotēkām ir lielākas privilēģijas būt klāt pētniecības proce-sos, līdzdarboties jaunu ideju radīšanā un zinātnisko uzdevumu veikšanā. Kopš 2009. gada Latvijas Universi-tātes Akadēmiskā bibliotēka darbojas un attīstās saskaņā ar Latvijas Univer-sitātes mērķiem, paverot daudzpu-sīgas iespējas bibliotēkai integrēties aktuālos zinātnes un studiju procesos. Latvijas Universitātes Akadēmiskā bib-liotēka ir atvērta dažādu zinātņu kopī-giem akadēmiskiem pētījumiem, vie-nojot atšķirīgas zinātņu nozares, veicot krājuma pētniecisko darbu letonikā, grāmatniecības vēsturē, tekstu pirm-avotu pētniecībā un dažādu nozaru saskarsmes punktu meklējumos u. c.  Bibliotēka — inovācijas   domāšanā un vērtību   izpratne Starpnozares, nozaru sinerģija, zināša-nu pārnese raksturo Latvijas Universitā-tes stratēģiju un 21. gadsimta informā-cijas un zinātnes jomas kopumā. Viens no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas attīstības virzieniem ir starpnozaru pētniecība. 2017. gada 29. maija Senāta sēdē līdz ar aktuali-zēto LU Akadēmiskās bibliotēkas No-likumu tika apstiprināta arī bibliotēkas attīstība starpnozaru jomā — Starpno-zaru pētniecības centra izveide. Bib-liotēkas uzdevums starpnozaru jomā ir līdzdarboties metodoloģijas pilnveidē, kas piemērojama autentisku materiālu izpētē, vienojot avotpētniecību, kritisko un analītisko domāšanu ar hermenei-tisko pieeju. Bibliotēkas starpnozaru pētniecības mērķis ir veicināt iespēju dažādu zinātņu nozaru pārstāvjiem katram no sava redzes punkta un inte-lektuālās pieredzes līdzdarboties ko-pīgā pētījumā un, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, veicināt zināšanu pārnesi no tradicionālām formām uz interaktīvu un virtuālu vidi.Daļa bibliotēkas projekta “Biblio-tēka starpnozaru attīstībai: inovācijas domāšanā un vērtību izpratne” ak-tivitāšu ir jau īstenotas. Projekts tika sākts 2017./2018. akadēmiskā gada sākumā, un tas ietver vairākas akti-vitātes. Pirmās jau notikušas: Kārlim Eglem veltīta starptautiska zinātniska konference: “...ja Tu vari priecāties par darbu, kas Tev sagādā gandarījumu, tad tā ir Tava paradīze”, Zinātnieku nakts diskusija par LU Akadēmiskās bibliotēkas attīstību un konference “Saprašanās māksla”.  Kārlim Eglem — 130 Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Kārlim Eglem — 130” lasītie referāti par ilggadējā Misiņa bibliotēkas vadītāja personību un viņa mantojumu aptvēra plašu tematisko un metodoloģisko LU prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš diskusijā “Bibliotēka starpnozaru attīstībai – inovācijas domāšanā”“Bibliotēku var uzskatīt par noteikta laikmeta kultūras un izglītības indikatoru23spektru — no dzīves un darba faktu ana-līzes līdz kultūrvēsturiskam, filozofiskam skatījumam un patības meklējumiem autobiogrāfijās. Konferences atklāšanas runā LU prorektore humanitāro un izglī-tības zinātņu jomā profesore, Dr. habil. philol. Ina Druviete akcentēja Kārļa Egles personības nozīmi ne tikai biblio-tēku jomā, bet arī plašākā — kultūras un politikas — kontekstā. Misiņa bibliotēkas vadītājas Guntas Jaunmuktānes refe-rātā tika sniegts izsmeļošs pārskats par rokrakstiem, to digitalizācijas procesu, privāto kolekciju dāvinājumiem, īpaši uzsverot Astrīdes un Ivara Ivasku dāvi-nājumu LU Akadēmiskajai bibliotēkai. Par Kārļa Egles palīdzi Misiņa biblio-tēkā Maiju Redlihu referēja Dr. philol. Jana Dreimane. Faktu precizējums un analītiskais pētījums sniedza detalizētu priekšstatu par Maijas Redlihas dzīvi un darbību. Dr. philol. Viesturs Zanders soli pa solim izpētījis Kārļa Egles per-sonību un saskarsmi ar laikabiedriem. Par referāta vadmotīvu varētu uzskatīt Kārļa Egles citātu no viņa dienu piezī-mēm: “...es taču vairāk nekā nevēlos, kā vienīgi sev pašam, savai zināšanai do-kumentēt vien dažus faktus un pārdo-mas, ko gadījumā kādreiz vēlāk izlietot par zināmu laika posmu vai jautājumu runājot...” LU Akadēmiskās bibliotēkas direktores vietnieces Dr. phil. Inetas Kivles skatījums uz Kārļa Egles veidoto autobiogrāfiju sakopojumu “Atziņas” parādīja starpnozaru pieeju — personī-bas patības meklējumi un pašrefleksijas par savu dzīvi tika analizētas, izmantojot hermeneitisko metodi. Konferences programmai tika iesniegti referāti par Kārļa Egles ieguldījumu starpkultūru dialoga veicināšanā: Indija un Tagore, Lietuva, Polija, Latvija, Ukraina — zemes un tautas, valoda un kultūra saistīja ilggadējo Misiņa bibliotēkas vadītāju, literatūrzinātnieku, bibliogrāfu un tulko-tāju. LU Akadēmiskās bibliotēkas di-rektores Dr. h. c. philol. Ventas Koceres pētījums par Kārļa Egles devumu lat-viešu un ukraiņu literāro sakaru veido-šanā būs lasāms viņam veltītajā zināt-nisko rakstu krājumā. Polijas pētnieces Dr. philol. Monikas Mihališinas pārskats par Misiņa bibliotēkas materiāliem, viņas pieredzi, veicot pētniecību LU Akadēmiskajā bibliotēkā, atgādināja, cik nozīmīga ir gan profesionālā komu-nikācija, gan personības, gan dzīvas sarunas par interesējošo tēmu. LU Aka-dēmiskās bibliotēkas zinātnisko biblio-grāfiju veidotāja Dagnija Ivbule uzsvēra bibliogrāfijas nozīmi pētniecībā un kul-tūras datu dokumentēšanā kopumā. LU doktorantes Lindas Eltermanes analizē-tās Kārļa Egles atsauksmes par Georga Mackova disertāciju atspoguļoja Egles analīzes prasmi un vērtību izpratni. Detalizētu informāciju par Kārļa Egles dienasgrāmatām, viņa paša rakstīto un vēl nepublicēto bija iespējams aplūkot Ingūnas Mīlgrāves veidotajā izstādē “Kārlis Egle — reminiscences”.  Zinātnieku nakts Zinātnieku naktī 25. septembrī LU Aka-dēmiskās bibliotēkā notika diskusija “Bibliotēka starpnozaru attīstībai — ino-vācijas domāšanā” par krājuma iz-mantošanu starpnozaru pētniecībā ar mērķi veicināt bibliotēkas, humanitāro zinātņu un dabaszinātņu integrāciju. LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Dinamisms starp senatni un modernitāti parāda katras lietas vērtību kā vēstures kontekstā, tā nākotnes perspektīvā – līdzīgā dinamikā veidojas arī bibliotēkas“LU Zinātnes departamenta direktors Justs Dimants diskusijā “Bibliotēka starpnozaru attīstībai – inovācijas domāšanā”24Venta Kocere iepazīstināja ar bibliotē-kas pētniecības rezultātiem un darbī-bas virzieniem kopumā. LU Bibliotēku padomes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš uzsvēra, ka inovācija ir jaunais un vēl nepierādītais, bet tas, kas norāda attīs-tību. LU Administrācijas direktors Ansis Grantiņš akcentēja vides nozīmi biblio-tēkas attīstībā, klātesošajos raisot jau-tājumu, vai bibliotēkā ir tik ērta vide, ka, ienākot tajā, ir vēlēšanās uzkavēties un atgriezties. Viņa skatījumā inovāciju būtība ir veids, kā cilvēki atrod savstar-pējo sadarbību. LU Zinātnes departa-menta direktors Justs Dimants aicināja sadarboties kopīgu pētniecisku jautā-jumu risināšanā un attīstīt starpnozaru pētniecības tēmas. LU prorektors eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā Valdis Segliņš izteica priekšliku-mus, kā piesaistīt apmeklētājus, popu-larizēt LU Akadēmisko bibliotēku un integrēties starptautiskajā vidē. LU Ko-munikācijas un inovāciju departamen-ta direktors Guntis Rozenbergs deva praktiskus padomus saziņā gan ar LU studējošajiem un darbiniekiem, gan sabiedrību kopumā. Zinātnieku nakts LU Akadēmiskajā bibliotēkā vienoja trīs nozīmīgus aspektus — diskusiju, vērtības un pētniecību: 1) sarunas un dzīvu komunikāciju, kas parādīja, ka inovāciju sākums ir cilvēka domāšanā un tieksmē ar savām atziņām dalīties ar citiem; 2) iepazīšanos ar LU Zinātnieku nakts gudrības simbola pūces ekspozīci-ju, kas LU Akadēmiskajā bibliotēkā iemājojušas no tuvām un tālām zemēm vairāku gadu desmitu  garumā; 3) LU bibliotēkas pētnieciskā darba rezultāta — konceptuālās izstādes “Kārlis Egle — reminiscences” —  apskati. Saprašanās māksla Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences LU Akadēmis-kās bibliotēkas organizētajā sekcijā “Saprašanās māksla” tika runāts par valodu, emocijām, politiku, mākslu un personībām, risināti starpkultūru dia-loga jautājumi. Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete skatīja atšķirī-bas saziņas formās, norādīja uz ver-bālās komunikācijas problēmām, ana-lizēja veiksmīgas saziņas piemērus un pamatoja rakstību kā “šeit un tagad” pārvarēšanu valodā. Rīgas Stradiņa universitātes profesore Gunta Ancāne pamatoja labestības trūkumu Latvijas sabiedrībā un bezpalīdzības pazīmes: “Labestīgu vidi spēj radīt psihiski vese-li, nobrieduši cilvēki, kuri paši auguši labestīgā vidē, kur pašu attīstībai ir bijis dots pietiekami vietas un laika, un pacietības, mīļuma, sirsnības, skaidru vērtību orientieru no vecākiem un apkārtējās vides.” Biznesa augstskolas “Turība” lektores Līgas Mirlinas referāts par politisko komunikāciju sociālajos tīklos parādīja sabiedrības vienaldzību valdības publicētajā informācijā un izraisīja plašu rezonansi klausītājos. LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere dalījās pasaules pie-redzē, iepazīstot dažādu tautību un valstu politiķus, zinātniekus un kultūras darbiniekus. LU Akadēmiskās bibliotē-kas Ukrainas Informācijas centra vadī-tājs Viktors Urvačovs sniedza pārskatu par centra darbu un akcentēja nepie-ciešamību vairāk strādāt pie jaunu ār-zemju studentu piesaistes Latvijas Uni-versitātē. Savā pieredzē un atziņās par darbu ar ārzemju studentiem dalījās Latvijas Universitātes Lietišķās valod-niecības centra docente Inta Līsmane un lektore Ilze Ruža. Par esperanto valodas nozīmi starptautiskajā saziņā referēja Margarita Želve. Misiņa bib-liotēkas vadītāja Gunta Jaunmuktāne iepazīstināja ar dzejnieku Astrīdes un Ivara Ivasku lielo ieguldījumu pasaules literātu saziņā un starptautisku sakaru veidošanā. LU Akadēmiskās bibliotē-kas direktores vietniece un konferen-ces “Saprašanās māksla” vadītāja Ineta LU Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš diskusijā “Bibliotēka starpnozaru attīstībai – inovācijas domāšanā”25Kivle analizēja filozofijas atziņas par mākslas saprašanu, saprašanos mākslā un patiesību mākslas darbā.Konferences laikā gan iezīmējās problēmas, gan tika meklēti risinājumi, kā saprasties citam ar citu, kā pieņemt citādo un svešo, kā atšķirīgu zinātņu nozaru pētniekiem strādāt kopā un saprasties terminoloģijas lietojumā, pētnieciskajos mērķos un ikdienas komunikācijā.  Starpnozaru pētniecība   bibliotēkā Lai starpnozaru pētniecība attīstītos, nepieciešama sadarbība un kopīga ieinteresētība veidot konceptuālas izstādes tradicionālā un virtuālā formā-tā, turpināt diskusiju un organizēt kon-ferences, lietot oriģinālus mākslinie-ciskus un tehnoloģiskus risinājumus. Konceptuālās izstādēs izmantojami atšķirīgu formu materiāli — literāri dar-bi, personu arhīvi, vēstules, grāmatas, rokraksti un citi teksti, politiski doku-menti un vienošanās, audio un video materiāli. Jaunākie pētījumi nozarē, izmantojamās metodoloģijas pilnvei-de dod iespēju gadsimtiem senus materiālus interpretēt un eksponēt at-bilstoši 21. gadsimta jauniešu uztverei. Eksponātu atlases kritēriju izveidē un pašā eksponātu atlasē, kā arī zinātnis-ko komentāru veidošanā iesaistāmi ne tikai bibliotēkas pētnieki un akadēmis-kais personāls, bet arī studenti. Viens no šāda pilotprojekta īsteno-šanas veidiem varētu būt konceptuā-las izstādes izveide, kas vērtējama kā noteikta studiju kursa ieskaites darbs vai pat noslēguma darbs. Izstādes veidošanā vienlīdz nozīmīga ir gan kritiska eksponātu atlase, gan atlases kritēriju pamatojums, gan izmantotā starpnozaru metodoloģija. Zinātniskie komentāri parāda ne tikai eksponāta vērtību un vēsturi, bet arī rezonansi sociālajā un kultūras telpā, kā arī kom-petenci inovatīvu metožu ieviešanā. Šī interaktīvā, vienlaikus teorētiskā un praktiskā tēmas izpēte no dažādu nozaru skatpunktiem ar interaktīvu un publiski apskatāmu rezultātu ir reāls pamats starpnozaru attīstībai Latvijas Universitātē. Izstādes, diskusijas un semināri ar provokatīviem un postmo-derniem nosaukumiem, piemēram, “Ābols bibliotēkā”, “Lilija tekstā”, “Mar-gināliju patiesība” u. c., ir interesanti dažādām nozarēm. Aicinām ikvienas nozares mācībspēkus un studentus līdzdarboties šo ideju īstenošanā — ābols, tāpat kā lilija, interesē gan lite-rātus, gan dabaszinātnieku, gan vēs-turniekus, māksliniekus, pedagogus un citu nozaru pārstāvjus. Sadarbības pamatā ir saprašanās māksla, empā-tija, kas vērsta uz pētāmo objektu un citādo; tā ir spēja sadzirdēt cita teikto, klausīties un meklēt dažādām nozarēm saistošu un saprotamu tēmas aptvē-rumu un interpretāciju. Starpnozares īstenojas komandas darbā. Saprašanās māksla un savstarpējā saprašanās ir starpnozaru attīstības un dažādu noza-ru pētnieku kopdarbības atslēga.Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka aicina uz sadarbību, diskusi-ju un inovatīvu pētniecību. Savstarpējā saprašanās ir starpnozaru attīstības un dažādu nozaru pētnieku kopdarbības atslēga“Zinātnieku nakts diskusija par bibliotēkas vērtību augstskolas attīstībā “Bibliotēka starpnozaru attīstībai – inovācijas domāšanā”. 2017. gada 29. septembris

Sadarbība starpnozaru pētniecībā

https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/50149/5_Ineta%20Kivle.pdf?sequence=1&isAllowed=y

Sadarbība starpnozaru pētniecībā

Abstract

Similar works

Full text

Available Versions

E-resource repository of the University of Latvia