Kārļa Miksona maģistra darbs “Ukrainas konflikta ietekme uz Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas attiecībām” ir fokusēts uz to, kā Krievijas, politiskā un militārā iejaukšanās citas suverēnas valsts iekšpolitikā var negatīvi ietekmēt divu bloku attiecības. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kurās no 2003. gadā Sanktpēterburgā notikušajā ES un Krievijas samita laikā apstiprinātajām sadarbības telpām, attiecības ir pasliktinājušās un kurās no telpām šīs attiecības ir palikušas nemainīgas. Darbu veido četras daļas. Pirmkārt, teorētiskā bāze, kas saistās ar publisko diplomātiju, varas asimetriju un starptautiskajām attiecībām. Otrkārt, sniegts priekšstats par abu bloku attiecībām pirms 2014. gada, kad attiecības tika iesaldētas. Trešā daļa ir metodoloģija, kurā aplūkotas darbā izmantotās divas metodes. Darbā, izmantojot diskursa analīzes metodi, ir analizēti dokumenti un nolēmumi. Kā otrā metode izvēlēta intervijas metode, lai iegūtu ekspertu viedokli attiecīgajos jautājumos. Empīriskajā daļā ietilpst pētījums, kurā atspoguļotas abu pušu attiecības, ņemot vērā Krievijas Federācijas darbības Austrumukrainā un Krimā pēc 2014. gada. Pētījums balstās uz dokumentu un nolēmumu valodas un konteksta, kā arī dažādu rīcību izpēti. Abi procesi netiek skatīti, kā nesaistīti lielumi, bet gan kā kopīgas darbības. No empīriskās daļas izriet darba secinājumi. Rezultāti parāda situāciju, kas, salīdzinot ar laika posmu pirms 2013. gada, ir krasi mainījusies gandrīz visās sadarbības platformās, izņemot izglītības, kultūras un zinātnes jomu, kas ar politiku un militāro jomu ir vismazāk saistīta. Lielākā attiecību pasliktināšanās vērojama ekonomiskajā un militārajā jomā, pret kuru tika vērstas ASV un ES sankcijas. Ukrainas konflikts pasliktinājis arī iekšējās un ārējās drošības telpu attiecības, kas gan nenozīmē pilnīgu attiecību pārtraukšanu, bet gan liek izvērtēt potenciālo sadarbību.Karlis Miksons master’s thesis “The impact of conflict in Ukraine on relations between European Union and Russian Federation” is focused on Russian political and military intervention in domestic politics of Ukraine and how this intervention affected relations between EU and Russia. The aim of research is to find out on witch spaces (defined on EU-Russia summit in St. Petersburg in 2003.) cooperation between both sides are worsened or remained unchanged. The thesis contains four parts. Firstly, theoretical part, which is about public diplomacy, asymmetry of power and international relations. Second part is concentrated on relations between two actors in time before Russia started to intervene into Ukraine’s internal politics in 2014. Thirdly, methodologies where is described methods which is used in research. One of methods is discourse analysis which helps to analyze documents and decisions. Second method is interviews which is used to get experts opinion. Empirical part contains research, which reflects cooperation and relations between EU and Russia considering Russia’s activities in Eastern part of Ukraine and Crimea after 2014. Research is based on document and decision linguistic language and actions. Both processes are viewed like one piece of action. From the empirical part, work conclusions are drawn. Results shows situation which, comparing to 2014., has been changed dramatically almost in all spheres of cooperation except common space for science, culture and education, because this space is less related to military actions and political scope. Biggest difference in relations is on military and economic sphere, because US and EU sanctions where targeted against this sector. Conflict in Ukraine has worsened relations in external and internal relations between actors, but this doesn’t mean that cooperation is canceled, relations remain on specific parts of cooperation