Effect of vegetation on Auchenorrhyncha communities in calcareous fens in the Maritime lowland

Abstract

Latvijā kalcifīlajos zāļu purvos bezmugurkaulnieki ir maz pētīti, kā arī cikādes kā taksonomiska grupa Latvijā netiek pētīta. Darba mērķis: noskaidrot kaļķaino zāļu purvu veģetācijas ietekmi uz cikāžu sugu sabiedrībām. Pētījums veikts Piejūras zemienes kalcifīlajos zāļu purvos, ievācot cikādes ar entomoloģisko tīkliņu un nosakot augu sugu projektīvos segumus. Kaļķainajos zāļu purvos konstatētas 27 cikāžu sugas. Latvijas faunai konstatētas četras jaunas sugas: Aphrophora major, Chloriona glaucescens, Ch. smaragdula, Pentastiridius leporinus. No konstatētajām cikāžu sugām purviem raksturīgās sugas ir: Aphrophora major, Pentastiridius leporinus, Delphax crassicornis, Ommatidiotus dissimilis, Sorhoanus assimilis, Paralimnus phragmitis. Zāļu purvos pēc indivīdu skaita dominē polifāgās cikāžu sugas: Lepyronia coleoptrata, Cicadella viridis un Neophilaenus lineatus, bet pēc sugu skaita dominē monofāgās cikāžu sugas. Monofāgās cikāžu sugas dominē pēc sugu skaita, jo purvos dominē grīšļi un parastā niedre un ar šiem augiem barojas liela daļa monafāgo cikāžu sugu. Polifāgās cikāžu sugas dominē pēc indivīdu skaita, jo barība nav populāciju limitējošais faktors. Augu sugu daudzveidība būtiski pozitīvi ietekmē cikāžu sugu skaitu, bet neietekmē populācijas blīvumu. Kopumā korelācijas analīze neparāda būtisku saistību starp cikāžu sugu un saimniekaugu. Monofāgajām cikāžu sugām Chloriona glaucescens, Ch. smaragdula, Pentastiridius leporinus, Paralimnus phragmitis, Delphax crassicornis saimniekaugs parastā niedre nav populāciju limitējošais faktors. Atslēgvārdi: Auchenorrhyncha, cikāžu sabiedrības, kalcifīlie zāļu purvi, saimniekaugi, augu sugu daudzveidība.In Latvia in calcareous fens invertebrates are studied little, and hoppers as taxonomic group nobody investigates in Latvia. The aim of the work is to determine impact of calcareous fens vegetation on hopper species communities. The research was done in calcareous fens of the Maritime lowland, collecting hoppers with entomological net and determining the projective cover of plant species. 27 hopper species collected in calcareous fens. Four new species detected for Latvian fauna: Aphrophora major, Chloriona glaucescens, Ch. smaragdula, Pentastiridius leporinus. Characteristic hopper species for bogs: Aphrophora major, Pentastiridius leporinus, Delphax crassicornis, Ommatidiotus dissimilis, Sorhoanus assimilis, Paralimnus phragmitis. After the number of individuals polyphagous hopper species dominated in fens: Lepyronia coleoptrata, Cicadella viridis and Neophilaenus lineatus, but after the number of species monophagous hopper species dominated. Monophagous hopper species dominate after the number of species, because in fens sedges and common reeds are dominant and a large number of monophagous hopper species feed on these plants. Polyphagous hopper species are dominant after the number of individuals, because food is not limiting factor for population. Plant species diversity had significant positive impact on number of hopper species, but had no impact on population density. Total correlation analysis did not showed significant connection between hopper species and host plant. Host plant common reed is not a population limiting factor for monophagous hopper species Chloriona glaucescens, Ch. smaragdula, Pentastiridius leporinus, Paralimnus phragmitis, Delphax crassicornis. Key words: Auchenorrhyncha, hopper communities, calcareous fens, host plants, plant species diversity