Kalniņa, Rudīte

E-resource repository of the University of Latvia

#JCMJPUòLV1BTBVMF/S	72DAŽĀDA INFORMĀCIJA t7&$Ɗ6/+"6/Ɗ(3Ɗ."5/*&$Ɵ#" tƊ3;&.ƕ4t1"(Ɗ+Ɵ#"6/"1$&3&4t#ƕ3/*6/+"6/*&À*#*#-*05ƕ,Ɗ4t,0/'&3&/$&44&.*/Ɗ3*4"/Ɗ,4.&4 t&ű3&4634*&ű1","-10+6.*&ű,0.6/*,Ɗ$*+"t$*-7ƕ,*/05*,6.*130#-ƕ."4t#*#-*05&,Ɗ3*-"57*+Ɗ6/1"4"6-ƕŠī gada 10.–12.maijā triennāles “Mākslas un zināt-nes sintēze konservācijā1: tendences un sasniegumi” (Synthesis of Art and Science in Conservation: Trends and Achievements) ietvaros jau devīto reizi tikās Bal-tijas valstu restauratori. Baltijas valstu restauratoru tikšanās tradīcija aizsākās 1987.gadā un ir Latvijas restauratoru iedibināta tradīcija. Konference notiek reizi trijos gados kādā no Baltijas valstu galvaspilsē-tām. Devītās triennāles organizatori bija lietuvieši: Lietuvas mākslas muzejs (Lietuvos dailės muziejus; Lithuanian Art Museum, http://www.ldm.lt) un tā TUSVLUǼSWJFOǟCB1SBOB(VEJOBSFTUBVSǋDJKBTDFOUST(Prano Gudyno restauravimo centras; Pranas Gudynas Restoration Centre). Konferences gaitā tika nolasīti 25 referāti, bija iespēja iepazīties ar 65 stenda referā-tiem. Kopējais triennāles dalībnieku skaits sasniedza ap 200 speciālistu.2Visvairāk iedvesmo padarītaisNeizsakāmi patīkami bija klausīties kolēģu stāstī-jumus par paveikto. Rīgas Doma atjaunošanas darbu vadītājs Ronalds Lūsis referēja par kopdarbu ar čehu restauratoru Milošu Gavendu (Miloš Gavenda), atjau-nojot virs Doma Austrumu ieejas portāla saglabāju-šos sienas gleznojumu. Tiek uzskatīts, ka tas radies 14.gadsimta sākumā un ir viens no vecākajiem sienu gleznojumiem Baltijas reģionā. Diemžēl no triptiha3 bija saglabājusies tikai viena daļa, kuras izpētē un stiprināšanā tika piesaistīti čehu speciālisti.Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Restaurāci-jas nodaļas vadītāja Velga Opule stāstīja par Latvijā dzimušā baltvācu gleznotāja, ilustratora Vilhelma Georga Timma (Wilhelm Georg Timm, 1820–1895) zīmējumu kolekcijas papīra izpēti un konservāciju. Zīmējumi attiecas uz laiku, kad V.G.Timms strādāja Berlīnes porcelāna manufaktūrā, kur vadīja kerami-kas apgleznošanas darbnīcu. Saprotams, ka bez pa-pīra īpašību izpētes restauratores uzmanību saistīja arī skaistās miniatūras.Arhitektūras izpētes grupas dalībnieces Zanda Bikše, Ieva Jekševica, Daiga Lēvalde, Laura Lūse un *FWB1PSJFUFJFQB[ǟTUJOǋKBBS,VMEǟHBTWǖTUVSJTLǋDFO-USBJ[QǖUFTSF[VMUǋUJFN1ǖD,VMEǟHBTEPNFTJFSPTJOǋ-Rudīte KalniņaBaltijas restauratori tiekas Viļņā:par devīto Baltijas restauratoru triennāli 2011.gada 10.–12.maijāKonference notika modernā mākslas galerijā, kas ir Lietuvas mākslas muzeja struktūrvienība. Agrāk šajā ēkā atradās Revolūcijas muzejs73#JCMJPUòLV1BTBVMF/S	juma tika 'ksētas vecpilsētas vēsturiskās ēkas, to de-taļas, novietojums, krāsojums. Iegūtie dati tiks ņemti vērā, gan atjaunojot vēsturiskās būves, gan plānojot jaunu ēku celtniecību.Nopietns konservācijas darbs bija jāveic Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu preventīvās saglabā-ÝBOBTEFQBSUBNFOUBSFTUBVSBUPSFJ0LTBOBJ1MPUǬJLP-vai, pētot un konservējot no Lielbritānijas saņemtās Latvijas pirmās brīvvalsts pilsoņu pases. Tā kā visu iepriekšējo laika periodu dokumenti tika glabāti ne-piemērotās telpās un apstākļos, tos stipri bija skārusi biodegradācija. Vissvarīgākais restauratores uzde-vums bija saglabāt un padarīt pieejamu pasēs snieg-to informāciju.Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūras studente Anete Kalniņa stāstīja par kāda 18.gadsimta sākuma nezināma autora glez-nojuma restaurāciju, kurš akadēmijas Re-staurācijas nodaļā nonācis sadalīts divās daļās. Abas daļas tika pārdotas kā atsevišķas gleznas, par laimi tās iegādājās viens īpaš-nieks. Restauratoriem šīs atsevišķās daļas bija jāsavieno sākotnējā veidā.Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ār-zemju mākslas departamenta gra'kas re-stauratore, meistare Aija Brīvniece dalījās 10 gadu ilgā pieredzē, kas iegūta sadarbojoties ar Ķīnas restauratoriem. Tika minētas vairā-kas ķīniešu restauratoru oriģinālās darba metodes un raksturots kopdarbs, restaurējot Ārzemju mākslas muzejā glabāto Ķīnas ruļļu zīmējumu.Nesen atjaunotais Rīgas Biržas nams ar-hitektoniski celts pēc renesanses Venēcijas QJǦVQBSBVHB1JFNǖSPKPUǖLV-BUWJKBT/BDJP-nālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas de-partamenta vajadzībām, kas uz turieni pār-cēlies no savām iepriekšējām telpām Rīgas pilī, svarīgi bija iemācīties pareizi atjaunot mākslīgā marmora sienas. Latvijas restaura-toriem šo oriģinālo metodi mācīja speciālis-te Alma Ortolana (Alma Ortolan) no Foskari Uni-versitātes (Università Ca’ Foscari; University Ca’ Fos-cari, http://www.unive.it) Venēcijā. Viņa triennāles dalībniekiem referēja par mākslīgā marmora gata-vošanu un paveikto Rīgas Biržas namā.Lietuvas Nacionālā muzeja pārstāve Rūtile 1VLJFOF 	Rūtilė Pukienė) stāstīja par koka arheolo-ģiskā vecuma noteikšanas metodēm, kas dod iespē-ju labvēlīgos apstākļos (piemēram, kad ir pietiekami atsegta koka faktūra vai labi saskatāmi gadskārtu riņķi) datēt koka vecumu ar viena gada precizitāti. Lietuvieši ir izveidojuši īpašu Lietuvā augušu ozola koka paraugu komplektu, pēc kura var noteikt ozo-la vecumu 1000 gadu ietvaros ar ļoti lielu precizitāti. Šis paraugs ir neatsverams palīgs arheoloģisko koka būvju vecuma, celtniecības gaitas un izmaiņu no-teikšanā pa gadiem.Vēl viena Lietuvas Nacionālā muzeja restaurato-re — Goda Simona Jurgeļonīte (Goda Simona Jur-gelionytė) — stāstīja par Valkininku (Valkininkai)4 franciskāņu klosterim agrāk piederējušās relikvijas — kruci'ksa “Dzīves koks” — rekonstrukcijas gai-tu. Gatavojoties izstādei par Lietuvas franciskāņu klosteros saglabātajām mākslas vērtībām, šī krusta detaļas tika atrastas dažādās vietās. Izkaisīto detaļu savienošana vienā priekšmetā izrādījās gana grūts uzdevums. Mākslas vēsturnieku, restauratoru un ga-rīdznieku kopīgu pūļu rezultātā relikvija ieguva savu pirmatnējo izskatu un daļēji restaurēta glabājas Baz-nīcas mantojuma muzejā (Bažnytinio paveldo muzie-jus; Church Heritage Museum, http://www.bpmuziejus.lt) Viļņā.Valsts Ermitāžas muzeja (Государственный Эрмитаж; State Hermitage, http://www.hermitage-museum.org 4BOLU1ǖUFSCVSHǋ SFTUBVSBUPST 4FSHFKTSmirnovs (Сергей Смирнов) stāstīja par reta lietišķās mākslas priekšmeta — pīpes — restaurā-ciju. Sarežģīta bijusi dzejnieku Aleksandra 1VÝLJOB 	Алексaндр Сергeевич Пушкин, 1799–1837), Gavrila Deržavina (Гавриил Viļņas Universitātes restauratore demonstrē iekārtu, ar kuru var restaurēt bojātās lapas, neizjaucot grāmatas iesējumuĒrti un parocīgi ir pārvietojamie lapu žāvēšanas plaukti Viļņas Universitātes Restaurācijas nodaļāDAŽĀDA INFORMĀCIJA t7&$Ɗ6/+"6/Ɗ(3Ɗ."5/*&$Ɵ#" tƊ3;&.ƕ4t1"(Ɗ+Ɵ#"6/"1$&3&4t#ƕ3/*6/+"6/*&À*#*#-*05ƕ,Ɗ4t,0/'&3&/$&44&.*/Ɗ3*4"/Ɗ,4.&4 t&ű3&4634*&ű1","-10+6.*&ű,0.6/*,Ɗ$*+"t$*-7ƕ,*/05*,6.*130#-ƕ."4t#*#-*05&,Ɗ3*-"57*+Ɗ6/1"4"6-ƕ#JCMJPUòLV1BTBVMF/S	74DAŽĀDA INFORMĀCIJA t7&$Ɗ6/+"6/Ɗ(3Ɗ."5/*&$Ɵ#" tƊ3;&.ƕ4t1"(Ɗ+Ɵ#"6/"1$&3&4t#ƕ3/*6/+"6/*&À*#*#-*05ƕ,Ɗ4t,0/'&3&/$&44&.*/Ɗ3*4"/Ɗ,4.&4 t&ű3&4634*&ű1","-10+6.*&ű,0.6/*,Ɗ$*+"t$*-7ƕ,*/05*,6.*130#-ƕ."4t#*#-*05&,Ɗ3*-"57*+Ɗ6/1"4"6-ƕ(Гаврила) Романович Державин, 1743–1816) un citu krievu dižgaru 18. un 19.gadsimtā pīpēto pīpju iz-pēte un atjaunošana. Toreiz labas pīpes galviņas gatavoja no silikātu klases minerāla sepiolīta, kuru pa-zīst arī ar nosaukumu “jūras putas”. Tas ir skaists, balts, porains, trausls minerāls, kas nedaudz atgādina balto mālu. Ievietots ūdenī, sepio-līts nedaudz putojas. Laika gaitā no pīpes dūmiem minerāls kļūst dzeltenīgi brūns (sepiolīta porai-nība veic 'ltra funkcijas, kas arī iz-skaidro tā popularitāti). Sepiolīta vienīgās atradnes ir mūsdienu Tur-cijas teritorijā, un tas ir ļoti dārgs materiāls.Vērtīga bija Igaunijas Nacionā-lā arhīva (Rahvusarhiiv; The Natio-nal Archives of Estonia, http://www.ra.ee) Tartu restauratoru Kristīnas Teralas (Kristina Teral) un Rutas Tī-doras (Ruth Tiidor) pieredze karšu krātuves 'ziskajā un saturiskajā pārlūkošanā. Arhīva karšu krātuvē trūkst vietas, sarullētas, salocītas un bojātas tās glabājas nepiemērotos klimatiskajos apstākļos. Lai apturētu pieprasītāko karšu nolietoša-nos, tika nolemts tās ieskenēt, restaurēt, konservēt5 un ievietot īpaši piemērotos plauktos. Tā kā Igauni-jas Nacionālajā arhīvā Tartu glabājas ap 80 000 karšu, paveiktais ir tikai iesākums.1JMOǟHJKBVOVVONVNTMǟE[ÝJNOF[JOǋNVQJFSFE[Jizklāstīja Arhitektūras padomes speciāliste no Mum-bajas Indijā — Brinda Gaitonde-Naijaka (Brinda Gai-tonde-Nayak). Mūsu ēras 2.–6.gadsimtā smilšakmens klintīs tagadējās Mumbajas6 apkārtnē tika izveidotas pirmās budistu mūku un hinduistu askētu alas, kuras gadsimtu gaitā tika izgreznotas ar skulpturālām un arhitektoniskām detaļām, kas ir saglabājušās līdz pat mūsdienām. Referente izsekoja un novērtēja pēdē-jo 100 gadu restaurācijas un konservācijas pieredzi šo alu saglabāšanā. Milzīgais iedzīvotāju pieaugums (pilsētā dzīvo gandrīz 21 miljons iedzīvotāju) un pil-Lietuvas Nacionālās bibliotē-kas restauratora darba vietaNotiek grāmatas bloka šūšanaLatvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas restauratore Ieva Cesberga Viļņas Universitātes vēsturiskajā lasītavā75#JCMJPUòLV1BTBVMF/S	Konference notika plašā un modernā Nacionālajā Mākslas galerijā (Nacionalinė dailės galerija; National Gallery of Art, http://www.ndg.lt), kas ir Lietuvas māks-las muzeja struktūrvienība. Agrāk šajā ēkā atradās Revolūcijas muzejs — piedzīvojis apjomīgu pārbūvi, tas kļuvis par vismodernāko Viļņas muzeju ar pilnībā nodrošinātu klimata kontroli. Blakus citiem krājuma glabātāju uzstādījumiem visi mākslas priekšmeti ir pasargāti arī no tiešajiem saules stariem. Konferen-ce notika visām mūsdienu prasībām atbilstošā kon-ferenču zālē un bija ļoti labi organizēta. Latvijas re-stauratoriem, kas triennāli rīkos nākamie — pēc trim gadiem 2014.gadā Rīgā —, būs godam jāgatavojas nākamās triennāles norisei.Ievas Cesbergas foto1 Konservācija ietver objekta restaurāciju un sagatavošanu ilglaicīgai glabāšanai.2  Konferences rakstu krājums atrodams Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēkas pakalpojumu departamenta Restaurācijas nodaļā. Ieskatu referātu saturā var gūt Lietuvas mākslas muzeja tīmekļa vietnes konfe-rences sadaļā http://www.ldm.lt/conservation2011vilnius/participants/papers_posters.htm.3  Triptihs — trīsdaļīgs mākslas darbs.4 Maza, vēsturiska pilsētiņa Lietuvas dienvidos, 55 kilometru attālumā no Viļņas.5 Kartogrā'skie materiāli satur oriģinālu un svarīgu informāciju, tāpēc tos, ja iespējams, vispirms ieskenē un tikai tad restaurē. Lai cik plāns arī nebūtu restaurācijā lietotais papīrs, tas tomēr samazina saskatāmī-bu un līdz ar to var kaitēt kvalitatīvam digitālajam attēlam.6  Lielākā pilsēta Indijā, līdz 1995.gadam — Bombeja.71BSHBMMVUJOUJUǋTJFUFLNJV[QBQǟSVVOJFTQǖKBNJFNSJTJOǋKVNJFNTLRudītes Kalniņas rakstu “Bibliotēkas rada nākotni, balstoties uz kultū-ras mantojumu: par IFLA 75.ģenerālkonferenci 2009.gada 23.–27.au-HVTUǋ.JMǋOǋw äVSOǋMBi#JCMJPUǖLV1BTBVMFwOVNVSǋ 	MQQpieejams: http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/Izdevumi/pielikumi/ biblioteku-pasaule/BP-48-Kalnina-Bibliotekas.pdf) un igauņu restau-ratoru — Igaunijas Nacionālā arhīva (Tartu) speciālista Jāna Lehtaru (Jaan Lehtaru) un Tartu Universitātes speciālistes Kristīnas Virro (Kris-tina Virro) — publikāciju “Gallu tintes korozijas stabilizācija: multidis-ciplināra pieeja problēmas risināšanai” septītās Baltijas valstu restau-ratoru triennāles konferences materiālu krājumā “Restaurācija: atgūtā, zaudētā, saglabātā informācija” (Rīga : Latvijas Restauratoru biedrība, 2005; 79.–80.lpp.).sētas izplešanās, vandālisms un gruntsūdeņu darbī-ba bojā tūkstošgadīgo alu izskatu un negarantē ap-meklētāju drošību.Stenda referāti un diskusijasDaudzas noderīgas metodes un labus padomus varēja smelties, apskatot stenda referātus. Lietderīgi praktisko restaurācijas darbu veicējiem bija Martina Mažvīda Lietuvas Nacionālās bibliotēkas (Lietuvos nacionalinė Martyno Mažvydo biblioteka; Martynas Mažvydas National Library of Lit-huania, http://www.lnb.lt) Restaurā-cijas nodaļas vadītājas Birutes Siva-kovas (Birutė Sivakova) pētījumi par papīra atbrīvošanu no gallu tintē esošajiem brīvajiem dzelzs joniem7. 1BQǟSB TUBCJMJ[ǋDJKB VO TUJQSJOǋÝBOBbija B.Sivakovas 2010.gada septem-brī aizstāvētās doktora disertācijas tēma. Daudzu gadu pieredze un izcilās ķīmiķa dotības ļauj radīt ori-ģinālas metodes praktiskam restau-ratoru darbam.Ar bažām restauratori vērtēja Tartu Universitātes Mākslas muzeja (Tartu Ülikooli kunstimuuseum; Art Museum of Tartu University, http://www.ut.ee/artmuseum) restaurato-res Annes Arus (Anne Arus) darbu. Lai likvidētu traipus un netīrumus, jau tā daudz cietušie pazīstamā vācu mākslinieka Albrehta Dīrera (Albrecht Dürer, 1471–1528) litogrā-öTLJF[ǟNǖKVNJUJLBWǖMBSǟCBMJOǋUJ1BSÝǟTCBMJOǋÝB-nas lietderību starp A.Arus un citiem restauratoriem izvērtās diezgan asas diskusijas. Jāatzīst — igauņu speciālistes apgalvojums, ka bez traipu balināšanas nav apskatāms zīmējums, bija spēcīgs veiktās balinā-šanas aizstāvības arguments.Triennāles dalībniekiem bija iespēja apmeklēt -JFUVWBTNǋLTMBTNV[FKB1SBOB(VEJOBSFTUBVSǋDJKBTcentru, Lietuvas Valsts centrālā arhīva restaurācijas darbnīcas, Martina Mažvīda Lietuvas Nacionālās bib-liotēkas un Viļņas Universitātes bibliotēkas restaurā-cijas darbnīcas. Tieši stenda referāti un restaurācijas darbnīcu apmeklējums deva vērtīgas ierosmes un papildināja zināšanas praktisko darbu veicējiem.Lietuva — soli priekšāVērienīgie Viļņas baznīcu, dzīvojamo ēku, Martina Mažvīda Lietuvas Nacionālās bibliotēkas restaurāci-jas darbi nostiprināja iespaidu, ka Lietuva, piesaistot apjomīgu Eiropas 'nansējumu, vēsturisko pieminek-ļu atjaunošanu veic nesalīdzināmi intensīvāk par Lat-viju. Lai arī vairumu lietuviešu kolēģu ne visai priecē pēdējos gados tapušās Viļņas augstceltņu jaunbūves un viņi par tām izsakās visai skeptiski, cilvēkam no malas šķiet, ka tas piešķir pilsētai mūsdienīgumu.Konferences stenda referātiDAŽĀDA INFORMĀCIJA t7&$Ɗ6/+"6/Ɗ(3Ɗ."5/*&$Ɵ#" tƊ3;&.ƕ4t1"(Ɗ+Ɵ#"6/"1$&3&4t#ƕ3/*6/+"6/*&À*#*#-*05ƕ,Ɗ4t,0/'&3&/$&44&.*/Ɗ3*4"/Ɗ,4.&4 t&ű3&4634*&ű1","-10+6.*&ű,0.6/*,Ɗ$*+"t$*-7ƕ,*/05*,6.*130#-ƕ."4t#*#-*05&,Ɗ3*-"57*+Ɗ6/1"4"6-ƕ

Baltijas restauratori tiekas Viļņā

https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/499/Biblioteku%20pasaule_2011_%20Balt-rest_Kalnina.pdf?sequence=1&isAllowed=y

Baltijas restauratori tiekas Viļņā

Abstract

Similar works

Full text

Available Versions

E-resource repository of the University of Latvia