Disertācijā "Daļas un veselumi Aristoteļa substances koncepcijā" autore parāda, ka vairāku 'daļas' un 'veseluma' nozīmju nošķīrums atrisina substances (οὐσία) vienības problēmu. Lai gan problēma un arī
risinājums ir Aristoteļa, viņš šim jautājumam nevelta atsevišķu izklāstu. Disertācija piedāvā detalizētu
substances vienības problēmas analīzi, izmantojot instrumentus, kas darināti, ņemot vērā Aristoteļa
piezīmes par daļām un veselumiem, t. i., mereoloģiju (no μέρος – 'daļa'). Izpētes centrā ir salikta (sajūtama
vai vieliska) substance. Autore aizstāv vairākus Aristoteļa pētniecībā strīdīgus apgalvojumus (uzskatu, ka
daļas–veseluma attiecībai (part–whole relation) ir vairākas nozīmes, priekšstatu par veidolu un vielu kā
par īstenām (proper) un reālām (real) daļām, veidola saliktību), kuri tiek pamatoti, aplūkojot Aristoteļa
darbu korpusa fragmentus un iztirzājot dažādu komentētāju viedokļus.
Atslēgas vārdi: Aristotelis, daļa, veselums, substanceThe dissertation "Parts and Wholes in Aristotle's Conception of Substance" shows that the distinction of
several senses of 'part' and 'whole' solves the problem of unity of substance (οὐσία). Although both the
problem and the solution are Aristotle's, he himself has not provided a separate exposition devoted
specifically to this topic. The dissertation offers a dissection of the problem of unity of substance with
instruments shaped by Aristotle's remarks on parts and wholes, i.e. mereology (from μέρος, 'part'). The
investigation pertains to the composite (sensible or material) substance. The author has defended various
claims that are controversial in Aristotelian scholarship (the plurality of the senses of the part–whole
relation; the idea that form and matter are proper and real parts; the complexity of form), which have been
unfolded by providing evidence in Aristotle's corpus and by discussing the views of various
commentators.
Keywords: Aristotle, part, whole, substanc
