Anotācija
Pētījumā tika analizēti kuņģa vēža pacientu dzīvildzi ietekmējoši riska faktori: komplikācijas, paaugstināts ķermeņa masas indekss, splenektomijas, asins pārliešanas un operācijas laikā izdalīto limfmezglu skaita atvasināts parametrs – N attiecība (metastātisko un izmeklēto limfmezglu attiecība), SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Onkoloģijas centrā radikāli operētiem kuņģa vēža pacientiem.
Rezultāti: Nav nozīmīgas dzīvildzes atšķirības starp pN1 un pN2 pacientu grupām pēc TNM klasifikācijas. Izmantojot N attiecību (1–25% vs. 30 10,5% (p=0,195), sakarība starp ĶMI un komplikācijām nebija statistiski ticama (p=0,152). Kaplan-Meier līknes parāda, ka ir statistiski nozīmīgas dzīvildzes atšķirības dažādās ĶMI grupās (p=0,072). Pēcoperācijas komplikācijas novēroja 94 (16,3%) pacientiem, no kuriem nomira 14 (2,4%). 94 pacientiem, kuriem novēroja pēcoperāciju komplikācijas, biežāk tika veiktas splenektomijas un asins pārliešanas (87,5% vs. 12,1% p<0,0001 un 93,8% vs 9,2% p<0,0001). 5 gadu dzīvildze bija labāka pacientiem, kuriem netika veikta splenektomija (42,6% vs. 25% p=0,005) un asins pārliešanas (43,3% vs. 22,9% p=0,006). Piecu gadu dzīvildze ir labāka, ja pacientam netika novērotas pēcoperāciju komplikācijas (44,3% vs. 32,5% p=0,048) un pacientiem, kuriem netika veiktas perioperatīvas asins pārliešanas (43,8% vs. 27,5% p=0,045)
Secinājumi: kad izmeklēto limfmezglu skaits ir mazāks par 15, N attiecības izmantošanai nav lielas klīniskas nozīmes. ĶMI neietekmē komplikāciju biežumu, pēcoperācijas mirstību un komplikāciju smagumu. Īstermiņā dzīvildze dažādās ĶMI grupās neatšķiras un nav saistīta ar ārstēšanas kvalitāti. Splenektomijas ar un bez perioperatīvām asins pārliešanām neietekmē pacientu 5 gadu dzīvildzi. Pēcoperāciju komplikācijas un perioperatīvās asins pārliešanas ietekmē pacientu 5 gadu dzīvildziThe study analyzed the factors having impact on the survival of gastric cancer patients: complicatons, increased Body Mass Index (BMI), splenectomies, blood transfusions and a parameter derived from the number of isolated lymph nodes during the surgery – N ratio (the ratio between metastatic and examinated lymph nodes) in radically operated gastric cancer patients of Riga East University Hospital Ltd., clinic „Latvia Oncology Centre".
Results: There is no significant difference in survival between pN1 and pN2 groups by TNM classification. Using N ratio (1-25% vs. 30 the complication rate was 10.5% (p=0.195), the relationship between BMI and complications was not statistically significant (p= 0.152). The Kaplan-Meier curves show that statistically significant survival differences between BMI groups exist (p=0.072). Postoperative complications were observed in 94% (16.3%) of the patients 14 (2.4%) of which died. From 94 patients who experienced post-operative complications, most often underwent splenectomy and hemotransfusions (87.5% vs. 12.1% p<0.0001 and 93.8% vs. 9.2% p<0.0001). 5-year survival was better in patients who did not underwent splenectomy (42.6% vs. 25% p=0.005) and hemotransfusions (43.3% vs. 22.9% p = 0.006). Five-year survival rate was better when patients did not show postoperative complications (44.3% vs. 32.5% p = 0.048) and in patients who did not receive perioperative hemotransfusions (43.8% vs. 27.5%, p=0.045).
Conclusions: In cases where the number of the examined lymph nodes is less than 15, N ratio has no great clinical significance. BMI affects neither the occurrence and severity of complications nor postoperative mortality. In a short-term time span, the survival of patients in different BMI groups did not differ different and apparently was unrelated to the quality of the treatment. Splenectomies and splenectomies with perioperative blood transfusions do not affect the 5-year patient survival
