Gulbe, Daina

E-resource repository of the University of Latvia

Daina Gulbe Bibliopolis XXI: par Baltijas valstu akadēmisko bibliotēku starptautisko konferenci 2008.gada 2.-5.jūnijā Molėti (Lietuva) Bibliotēku Pasaule Nr.44/2008 2008.gada 2.-5.jūnijā Lietuvas mazpilsētā Molė­ti (Molėtai) nu jau 21.reizi notika Baltijas valstu akadē­misko bibliotēku starptautiskā konference "Bibliopolis XXI". Pirmā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Zinātņu aka­dēmiju bibliotēku konference notika Igaunijā, Reugē (Rõuge) 1967.gadā. Gadu vēlāk tā tika rīkota Lielvār­dē. Kopš 1971.gada iedibināta jauna tradīcija organizēt konferences pēc rotācijas principa reizi divos gados katrreiz citā valstī. 2006.gadā Latvijas Akadēmiskā bib­liotēka (LAB) organizēja 20. — jubilejas — konferenci. 21.konferencē aktīvi piedalījās ne tikai Latvijas un Lietuvas akadēmisko bibliotēku darbinieki, bet arī Krie­vijas Zinātņu akadēmijas Dabaszinātņu bibliotēkas di­rektors Nikolajs Kaļenovs un Gruzijas Nacionālās zināt­niskās bibliotēkas direktors Irakis Garibašvili. Tallinas Universitātes akadēmiskā bibliotēka (līdz 2003.gadam Igaunijas Akadēmiskā bibliotēka) konferencē nepieda­lījās, jo kā augstskolas bibliotēkai tai ir atšķirīgs darba saturs un profils. Konferences mērķis ir pieredzes apmaiņa, lai biblio­tēkas varētu pilnveidoties atbilstoši sabiedrības vaja­dzībām. Bibliotekāra darbs kļūst arvien komplicētāks, kaut agrāk tika lolotas cerības, ka jaunās informācijas tehnoloģijas to atvieglos un vienkāršos. Viens no svarīgākajiem bibliotēku uzdevumiem ir informācijas resursu krājuma attīstība un pieejamība, tādēļ referātu tematiskais spektrs bija gana plašs un ietvēra kā krājuma veidošanas, tā rokrakstu un iespied­darbu digitalizācijas jautājumus. Konferenci atklāja LAB direktore Venta Kocere. Priekšlasījumā "Latvijas Akadēmiskā bibliotēka inova-tīvās attīstības kontekstā" viņa uzsvēra pārmaiņu ne­pieciešamību bibliotēkās. "Pastāvēs, kas pārvērtīsies", tādēļ LAB īsteno vairākus inovatīvus projektus. Nozīmīgs krājuma saglabāšanas veids ir digitalizāci-ja, ko LAB uzsāka 1996.gadā. Digitalizējamo dokumen­tu atlases kritēriji ir: lasītāju pieprasījums, dokumenta vērtība Latvijas kultūras vēsturē, unikalitāte, eksemplā­ru skaits un fiziskais nolietojums. Sākotnēji digitalizē vērtīgākos un pieprasītākos dokumentus, tos aizstājot ar augstvērtīgām elektroniskām kopijām un nodrošinot piekļuvi tiešsaistē. Bibliotēka piedāvā arī iespieddarbu digitalizāciju pēc pasūtījuma. Lielākais sasniegums di-gitalizācijā ir Johana Kristofa Broces (1742-1823) "Da­žādu Vidzemes pieminekļu, prospektu, monētu, ģer­boņu u.c. krājums" ("Sammlung Lieflandischer Monu­mente, 1771-1818") (3130 lappušu arhīvdatnes). Kop­darbā ar citām bibliotēkām, muzejiem un Eiropas ar­hīviem izveidots vācu dzejnieka Jakoba Mihaela Rein-hoida Lenca (Jakob Michael Reinhold Lenz, 1751-1792) arhīvs "Gesamtverzeichnis der Lenz-Handschriften", ci-parota LAB glabāto rokrakstu kolekcija (1120 lappuses). 2006.gadā LAB iesaistījās ilgtermiņa projektā — Latvi­jas Nacionālā digitālā bibliotēka "Letonika". Tajā tiek ie­kļauti ne vien jaunie digitalizētie, bet arī no 1996. līdz 2006.gadam ciparotie LAB informācijas resursi. Lietuvas kolēģi konferences dalībniekus iepazīsti­nāja ar Lietuvas Elektronisko akadēmisko bibliotēku "eLABa" (http://aleph.library.lt), kurā koncentrēti vērtī­gi un joprojām pieprasīti zinātniskie un mācību resur­si, kas ikvienam ir brīvi pieejami. Lietuvas Zinātņu aka­dēmijas bibliotēka iesaistījusies starptautiskās datubā­zes "Lituanistika" veidošanā. Tajā tiek apkopoti pētīju­mi humanitārajās un sociālajās zinātnēs par Lietuvas valsti, sabiedrību un valodu. Datubāzi finansē Eiropas Savienības sociālais fonds. Kā noteikt viena vai otra izdevuma zinātnisko vēr­tību? Lietuvas Zinātņu akadēmijas bibliotēka nepaļau­jas uz saviem spēkiem vien, bet ie­saista informācijas resursu vērtēšanā pētnieku-ekspertu grupu. Kad saņem-ta tās recenzija par izdevumu, bibliote-kāriem atliek vien izlemt par tā nepie­ciešamību bibliotēkai. Jāatzīst, ka sāku-mā bibliotēkas darbinieki bija pat pār­steigti par negaidīti lielo zinātnieku at­saucību. Krājumu komplektētāju sadar­bība ar zinātniekiem lielā mērā paaug­stinājusi bibliotēkas krājumu vērtību. Konferences dalībnieki ne tikai ražīgi strādāja, bet iepazina arī Molētu Novad­pētniecības un Zvejniecības muzeju, kā arī Baltijā vienīgo Dravniecības muzeju. Lai arī konference lielā mērā bija veltīta jaunajām tehnoloģijām bibliotē­kās, tomēr secinājums bija — "Grāmata ir cilvēces lielākais sasniegums". Bibliotēku Pasaule Nr.44/2008 

Bibliopolis XXI: par Baltijas valstu akadēmisko bibliotēku starptautisko konferenci 2008. gada 2.-5. jūnijā Molēti (Lietuva)

https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/2205/atp_Bibl_Pasaule_2008_nr44_Bibliopolis_Gulbe.pdf?sequence=1&isAllowed=y

Bibliopolis XXI: par Baltijas valstu akadēmisko bibliotēku starptautisko konferenci 2008. gada 2.-5. jūnijā Molēti (Lietuva)

Abstract

Similar works

Full text

Available Versions

E-resource repository of the University of Latvia