Dzilna, Sarmīte

E-resource repository of the University of Latvia

AKCENTS KULTŪRĀ „Lielā lasīšana". Tulkojuma loma starpkultūru dialogā Sarmīte Dzilna 11. Starptautisko Balti­jas grāmatu svētku laikā Latvijas Akadēmiskajā bib­liotēkā (LAB) notika apaļā galda diskusija „Lielā lasī­šana". Tulkojuma loma starpkultūru dialogā", kurā piedalījās LAB direktore Venta Kocere, M. Rudomi-no Viskrievijas valsts ār­zemju literatūras bibliotē­kas ģenerāldirektore un To­lerances institūta direktore Jekaterina Geņijeva, tās pašas bibliotēkas ģenerāl­direktora vietnieks izdevēj­darbības jautājumos Gļebs Uspenskis un izdevniecī­bas nodaļas un izdevniecī­bas „Vagrius" galvenā re­daktore Alla Nikolajevska u. c. J. Geņijeva pastāstīja par unikālo literatūras projektu „Lielā lasīšana" - „Big Read", kurš radās 2007. gadā, kad tika atzīmēta 200. gadadie­na, kopš nodibinātas diplo­mātiskās attiecības starp ASV un Krieviju. Tā bija kopī­gā krievu un amerikāņu inici­atīva, virzīta uz to, lai plašāk M. Rudomino Viskrievijas valsts ārzemju literatūras bib­liotēkas ģenerāldirektore un Tolerances institūta direktore Jekaterina Geņijeva. iepazīstinātu lasītājus ar šo valstu literārajiem darbiem. Pirmais solis bija ASV izdo­tais angļu valodā tulkotais Aleksandra Solžeņicina stāsts Jvana Deņisoviča vie­na diena". Šo darbu izvēlējās amerikāņu partneri. Bet krievi izvēlējās amerikāņu rakstnie­ka Hārpera Lī {Harper Lee) „To kill a Mockingbird". H. Li grāmata kļuva par vienu no populārākajām, guva lielu krievu lasītāju atsauksmi. Projekta organizatori vairāk­kārt uzsvēra: grāmata izvēlē­ta tāpēc, ka tā atdzīvina to ideālismu, kurš aizmirsts, kad mēs pārstājam būt bērni, un atgādina par to, cik traus­la ir pasaule, kurā mēs dzīvo­jam, cik svarīgi ir saglabāt cil­vēciskas attiecības, būt iecie­tīgiem vienam pret otru. Šī grāmata sasilda sirdis un bū­vē tiltus - kultūras tiltus, kuri apvieno tautas. Aizraut piecus - septi­ņus tūkstošus cilvēku Projekta uzdevums bija ar šo grāmatu kaut vienā Krievijas reģionā aizraut pie­cus - septiņus tūkstošus cil­vēku. Tas izdevās! Jauniešu interese par slaveno romā­nu, kurš bija izdots ASV 1960. gadā, pārspēja dros­mīgākās „Lielās lasīšanas" iniciatoru cerības. Projekts sākās ļoti veiksmīgi, jau tuvā­kā nākotnē tika uzsākti ana­logi kopēji projekti ar Vāciju, Franciju, Lielbritāniju un Itāli­ju. 2007. gadā, kad visa pa­saule atzīmēja ievērojamā īru rakstnieka Džeimsa Džoi-sa 125. dzimšanas dienu, iz­devniecība „Vagrius" ar J. Geņijevas un Īrijas vēstniecī­bas Krievijā atbalstu izdeva rakstnieka stāstu krājumu „Dublinieši" („Dubliners"). Dž. Džoiss tiek uzskatīts par vienu no modernisma un ap­ziņas plūsmas literatūras aiz­sācējiem. Dž. Džoiss savu krājumu nosauca par Īrijas parafīzes atainojumu, tās morāles vēsturi, īru spoguli. Tas iznāca 1914. gadā. LAB direktore V. Kocere aicināja klātesošo Ukrainas vēstnieku, dzejnieku, tulko­tāju, literatūrzinātnieku, Gru-zijas un Ukrainas Rakstnieku savienības biedru Raulu Či-lačavu pastāstīt par savu jau­nāko grāmatu „Trejkrāsainā saule", jo tā ir ne tikai atsauk­sme uz Raiņa dzejoli, bet arī Raiņa un Aspazijas darbu tulkojums trīs valodās - lat­viešu, ukraiņu un gruzīnu. Viņš atzina, ka ir starpkultūru dialoga „produkts", jo pēc tautības ir gruzīns, dzimis Gruzijā, 40 gadus nodzīvojis Ukrainā, un uzskata, ka kul­tūras sakarus var stiprināt, iepazīstinot cilvēkus ar abu tautu dzeju. R. ČilaČava vēl cer izdot ukraiņu un gruzīnu valodā Aleksandra Čaka un Ojāra Vācieša dzeju. Diskusiju par tulkoju­miem ukraiņu valodā turpi­nāja tulkotāja Valentīna Sila-va, kura tulkojusi Imanta Zie­doņa „Epifānijas". Ukraiņu valodā ir tulkotas un izdotas latviešu tautas pasakas, tau­tasdziesmas, kā arī vairāku latviešu autoru - Raiņa, A. Upīša, A. Sakses, M. Ķem­pes, I. Indrānes, Z. Skujiņa, Z. Ērgles, A. Skalbes, O. Vā­cieša u. c. - darbi. Pēdējā gadu desmitā Latvijas un Ukrainas kultūras apmaiņa literatūrā ir ļoti mazinājusies. To ir nepieciešams stiprināt, lai veidotu pilnvērtīgu priekš­statu par Latvijas devumu pasaules literatūrai. Ukrainā Imanta Ziedoņa „Epifānijas" ir pieejamas krievu valodā, tāpēc tulkotāja izlēma sev tik tuvo darbu tulkot ukraiņu va­lodā, kas būtu nozīmīgs ie­guldījums latviešu literatūras popularizēšanā Ukrainā, kā arī tas ir viņas personīgais devums dzimtenei. 2005. gadā LAB savā apgādā lai­da klajā ,.Epifānijas" ukraiņu valodā. „Es šīs epifānijas ne­esmu tulkojusi, bet izdzīvo­jusi. Es redzēju, ka maz ko esmu dzīvē sapratusi. Izdzī­vojot epifānijas, esmu kļuvu­si cita, kaut mazliet labāka. Kad Imantam Ziedonim aiz­vedu tikko no tipogrāfijas sa­ņemto grāmatu, viņš teica, ka īā esot silta. Un tā patie­šām ir silta, ar lielu mīlestību veidota," sacīja V. Silava. 

"Lielā lasīšana". Tulkojuma loma starpkultūru dialogā

https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/2041/Izglitiba_Kultura_2008-03-27_Diskusija_Dzilna.pdf?sequence=1&isAllowed=y

"Lielā lasīšana". Tulkojuma loma starpkultūru dialogā

Abstract

Similar works

Full text

Available Versions

E-resource repository of the University of Latvia