Lingvistiskā variācija elektroniskajā akadēmiskajā diskursā

Abstract

Promocijas darbā ir atspoguļota jauna īpaša angļu valodas diskursa veida, kas notiek akadēmiskajās aprindās ar datora starpniecību, leksisko un gramatisko formu sastopamības variācijas teorētiskā un empīriskā izpēte. Ir izstrādāta oriģināla elektroniskā akadēmiskā diskursa (EAD) definīcija. EAD piemīt specifiskas lingvistiskās īpašības, kas to atšķir no citiem angļu valodas diskursa veidiem. Ir piedāvāta oriģināla tipoloģiska EAD klasifikācija. Ir norādīti seši tipiskākie EAD veidi: akadēmiskie e-pasti, sinhronās konferences, tiešsaistes diskusijas, emuāri, hiperteksti un elektroniskie semināri. Katra EAD veida raksturošanai tika izveidoti seši specializēti tekstu sakopojumi. Lingvistisko leksisko un gramatisko formu sastopamības daudzdimensiju analīze (Biber 1988) tika izmantota kā galvenais kvantitatīvais izpētes paņēmiens. Būtiskas izmaiņas ir atklātas piecdesmit piecu leksisko un gramatisko formu. Pretēji tradicionālajam uzskatam, ka elektroniskais akadēmiskais diskurss būtiski nemainās, pētījumā iegūtie rezultāti pierāda būtisku multidimensiju variāciju dažādu EAD veidu lingvistisko līdzekļu sastopamības biežumā. Šajā pētījumā iegūtie rezultāti var būt noderīgi pētījumu veicējiem, kas pēta elektroniskās valodas atšķirības, valodas pasniedzējiem un citiem speciālistiem lietišķajā valodniecībā.The dissertation presents the undertaken theoretical and empirical research investigating a new specific type of English discourse that takes place in academic settings and is mediated by computer. An original definition of computer-mediated academic discourse (CMAD) has been elaborated. The author has demonstrated that CMAD has specific linguistic characteristics distinguishing it from other types of English discourse. An original typological classification of CMAD has been proposed. The following six most typical types of CMAD have been distinguished: academic e-mails, synchronous conferencing, online discussions, weblogs, hypertexts and computer-mediated seminars. Six specialised corpora were complied to represent each type of CMAD. Multidimentional analysis of variance of linguistic features (Biber 1988) was applied as the main quantitative research method. Considerable changes have been revealed in the use of fifty-five types of linguistic features in the corpus. Contrary to the traditional view, which regards academic discourse mediated by computer not significantly varying, the research results provide the evidence of significant multidimensional variation in the frequency of appearance of linguistic features in different types of CMAD. The findings obtained in the present research may be of interest to the researchers investigating varieties of computer-mediated language, language educators and other specialists in applied linguists