Vai un kāda veida problēma ir aizbraukšana? Kā aizbraukšana kā masveida sociāla parādība maina sociālo un politisko vidi Latvijā? Kā tā pārmaina cilvēku dzīvi, tajā skaitā pasaules uztveri un rīcību? Šajā monogrāfijā autore skata aizbraukšanu nevis kā izolētu parādību, no kuras izriet politikas mērķis apturēt aizbraukšanu un pagriezt cilvēku plūsmu pretējā virzienā, bet gan kā kompleksu darbību kopumu, kuru analizējot uzmanība jāpievērš arī dzīvei uz vietas, tajā skaitā aizbraukšanas interpretācijai un reprezentācijai ikdienas, kā arī publiskajā un politiskajā diskursā.
Balstoties uz etnogrāfiskiem datiem, kas iegūti ar līdzdalīgā novērojuma un interviju palīdzību Latgalē un Kurzemē, monogrāfijas nodaļas pievēršas aizbraukšanas un tukšošanās rezultātā notiekošajām pārmaiņām lauku iedzīvotāju dzīves pasaulē, kā arī šajās pārmaiņās manāmajām nākotnes aprisēm. Autore aicina paplašināt problēmas formulējumu un skatīt aizbraukšanu un lauku tukšošanos pēcpadomju ekonomisko un politisko reformu kontekstā. Tāpat, autore aicina pievērsties detalizētai tagadnes analīzei, jo tikai saprotot tagadni iespējams veidot nākotni, kurā dzīve ir dzīvojama arī tepat Latvijā.
[Is departure a problem and what kind of problem? How does leaving as a mass social phenomenon change the social and political environment in Latvia? How does it change people's lives, including world perception and actions? In this monograph, the author sees departure not as an isolated phenomenon, from which the policy goal of stopping departure and turning the flow of people in the opposite direction follows, but as a set of complex activities, the analysis of which should also pay attention to life on the spot, including the interpretation and representation of departure in everyday life, as well as in public and political discourse.
Based on ethnographic data obtained through participant observation and interviews in Latgale and Kurzeme, the chapters of the monograph focus on the changes in the life world of rural residents as a result of leaving and emptying, as well as the outlines of the future visible in these changes. The author calls for expanding the formulation of the problem and viewing the departure and emptying of the countryside in the context of post-Soviet economic and political reforms. Also, the author calls for a detailed analysis of the present, because only by understanding the present is it possible to build a future in which life is livable here in Latvia as well.]</p
