4 research outputs found

    Histopathological Findings of Oral Mucosa in Smokeless Tobacco Users : Case Report

    Get PDF
    Funding Information: We are grateful for help and support from the Department of Biology and Microbiology, RÄ«gas Stradiņa University. Funding Information: This research has been developed with financing from the European Social Fund and the Latvian state budget within project no. 8.2.2.0/20/I/004 į°€Support for involving doctoral students in scientific research and studies ? at RÄ«ga StradiņŔ University. Publisher Copyright: Ā© 2022 Miļuna et al.Background: New tobacco products, such as smokeless tobacco, are becoming more popular every year. In talking with our patients, we determined several reasons for that trend. The sale of these products is prohibited in many countries; hence, people obtain the product illegally. This is important, since when these products are stored under inappropriate conditions and temperatures, the quality and properties of the product change, including their carcinogenic properties. Sometimes people use a lot of this product or more than one tobacco product daily. It is challenging for dental practitioners to question their patients about tobacco consumption and more challenging to visually detect oral mucosal changes, because patients usually do not have concerns or they do not pay attention. Methods: In the two cases presented here, the patients did not have any pain, nor did they notice when the lesions appeared. These patients used conventional cigarettes for some time and then switched to smokeless tobacco due to relocation to Latvia. Soft tissue excision was performed and sent for histopathological examination. Results: The findings were proliferation of oral epithelial cells from buccal region, their overgrowth, an excessive amount of fibroblasts, cell destruction and necrosis, and a large amount of inflammatory cells, eosinophil leukocytes, and plasma cells. Conclusion: We can conclude that these intraoral findings are important risk factors for possibly developing precancerous lesions. Such mucosal changes can occur with different forms of tobacco, including Swedish snus and betel leaves. Dental practitioners should always question patients about tobacco use and regularly check for mucosal changes for early detection.publishersversionPeer reviewe

    Cicatricial Changes in the Kidneys and Their Link to Renal Tumours. Summary of the Doctoral Thesis

    No full text
    Promocijas darbs izstrādāts: RÄ«gas Stradiņa universitātes MedicÄ«nas fakultātes PatoloÄ£ijas katedrā. AizstāvÄ“Å”ana: 2015. gada 14. aprÄ«lÄ« plkst. 15.00 RÄ«gas Stradiņa universitātes MedicÄ«nas promocijas padomes atklātā sēdē RÄ«gā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Pēdējos divdesmit gados visā pasaulē un Eiropā saslimstÄ«ba ar nieru audzējiem ik gadu pieaug par aptuveni 2%. SaslimstÄ«bas pārliecinoÅ”s pieaugums ir arÄ« Latvijā. Eiropas valstÄ«s kopējiem mirstÄ«bas rādÄ«tājiem ir tendence samazināties, kamēr Latvijā tas nav vērojams. Kā liecina Latvijas SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra dati, nieru vēža incidence Latvijā 2012. gadā bija 10,2 gadÄ«jumi (septiņu gadu laikā pieaugums par 11%). LÄ«dz Å”im Latvijā nav veikti pētÄ«jumi par to, vai nefrosklerotiski procesi ietekmē audzēju veidoÅ”anās biežumu, morfoloÄ£isko veidu, malignitātes pakāpju attÄ«stÄ«bu. Darba mērÄ·is bija izpētÄ«t nieru audzēju attÄ«stÄ«bas saistÄ«bu ar nefrosklerotiskiem procesiem nierēs un salÄ«dzināt Ŕīs grupas prognostiskos rādÄ«tājus ar nieru audzējiem bez nefrosklerozes. PētÄ«jumā tika noteikti trÄ«s darba uzdevumi. Lai tos veiktu, apkopoju plaÅ”u nieru audzēju grupu, kā arÄ« pētāmo grupu ar dažādām nieru saslimÅ”anām. Izmantoju plaÅ”u imÅ«nhistoÄ·Ä«misko izmeklējumu klāstu ar Ŕūnu cikla marÄ·ieriem un prognostiskajiem marÄ·ieriem. IegÅ«tos datus statistiski apstrādāju. Visbiežāk manā pētÄ«jumā sastopamais nieru audzēju morfoloÄ£iskais veids bija nieru gaiÅ”o Ŕūnu karcinoma (67,8% no diagnosticētajiem audzējiem). Nieru onkocitāra adenoma konstatēta 9,9% gadÄ«jumu, papillāras nieru Ŕūnu karcinomas ā€“ 7,2% un hromofobās nieru Ŕūnu karcinomas bija 7,5% gadÄ«jumu. Pētot nieru audus blakus iepriekÅ” minētajiem audzējiem (304 gadÄ«jumi), tika konstatētas papildus papillāras nieru adenomas (67 gadÄ«jumos jeb 22%), nieru gaiÅ”o Ŕūnu karcinoma (21 gadÄ«jums jeb 6,3%), onkocitāras adenomas (10 gadÄ«jumos jeb 3,3%). Å iem audzējiem pieguloÅ”ajos blakus audos bija izteiktas nefrosklerotiskas izmaiņas, arÄ« kanāliņu cistiskas izmaiņas. Paralēli pētot nieru grupu ar dažādas pakāpes un Ä£enēzes nefrosklerozi, konstatēju, ka visbiežāk sastopamais audzējs bija papillāras nieru adenomas un nieru gaiÅ”o Ŕūnu karcinomas. SalÄ«dzinot ar kontroles grupu tika konstatēts, ka audzēju sastopamÄ«ba ir 53 reizes lielāka nefrosklerotiski izmainÄ«tā nieru grupā un, pieaugot nefrosklerozes smaguma pakāpēm un to plaÅ”umam, Å”o audzēju sastopamÄ«ba pieaug. Tāpat konstatēju, ka nierēs ar audzējiem un nefrosklerozi jaunu audzēju biežāko histoloÄ£isko veidu sastopamÄ«ba bÅ«tiski atŔķiras no populācijā nejauÅ”i sastopamo histoloÄ£isko veidu biežuma. Tas liek domāt par audzēju palaidējfaktoru atŔķirÄ«go ietekmi uz dažādu histoloÄ£isko audzēju veidu raÅ”anās mehānismiem, kā arÄ« par iespējamo to ietekmi uz prognostiskajiem faktoriem. SalÄ«dzinot imÅ«nohistoÄ·Ä«misko prognostisko faktoru ekspresiju trÄ«s dažādu histoloÄ£isko veidu audzēju grupās, prognostisko faktoru ekspresijas atŔķirÄ«bas novēroju audzējos ar augstu malignitātes pakāpi un stadiju. Audzēju grupās ar nefrosklerozi un bez tās konstatēju p16 proteÄ«na atŔķirÄ«gu ekspresiju. Pastiprināta p16 ekspresija nieru audzējos ar blakusaudu nefrosklerozi norāda uz zemāku audzēja agresivitāti. Novēroju arÄ« imÅ«nhistoÄ·Ä«miskas reakcijas izmaiņas nefrosklerotiski izmainÄ«tās nierēs ārpus audzējiem, kas liek domāt par fona izmaiņu nozÄ«mi audzēju veidoÅ”anās procesā. Palielināts risks veidoties nieru audzējiem ir jebkuras Ä£enēzes nefrosklerotiski izmainÄ«tos audos, un tas strauji pieaug, palielinoties nefrosklerozes pakāpei. Fona saslimÅ”anas bÅ«tiski ietekmē nieru audzēju veidoÅ”anos.Promocijas darbs veikts ar Eiropas sociālā fonda projekta Nr. 2013/0004/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/020 finansiālu atbalstu

    Cicatricial Changes in the Kidneys and Their Link to Renal Tumours. Doctoral Thesis

    No full text
    Promocijas darbs izstrādāts: RÄ«gas Stradiņa universitātes MedicÄ«nas fakultātes PatoloÄ£ijas katedrā. AizstāvÄ“Å”ana: 2015. gada 14. aprÄ«lÄ« plkst. 15.00 RÄ«gas Stradiņa universitātes MedicÄ«nas promocijas padomes atklātā sēdē RÄ«gā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Pēdējos divdesmit gados visā pasaulē un Eiropā saslimstÄ«ba ar nieru audzējiem ik gadu pieaug par aptuveni 2%. SaslimstÄ«bas pārliecinoÅ”s pieaugums ir arÄ« Latvijā. Eiropas valstÄ«s kopējiem mirstÄ«bas rādÄ«tājiem ir tendence samazināties, kamēr Latvijā tas nav vērojams. Kā liecina Latvijas SlimÄ«bu profilakses un kontroles centra dati, nieru vēža incidence Latvijā 2012. gadā bija 10,2 gadÄ«jumi (septiņu gadu laikā pieaugums par 11%). LÄ«dz Å”im Latvijā nav veikti pētÄ«jumi par to, vai nefrosklerotiski procesi ietekmē audzēju veidoÅ”anās biežumu, morfoloÄ£isko veidu, malignitātes pakāpju attÄ«stÄ«bu. Darba mērÄ·is bija izpētÄ«t nieru audzēju attÄ«stÄ«bas saistÄ«bu ar nefrosklerotiskiem procesiem nierēs un salÄ«dzināt Ŕīs grupas prognostiskos rādÄ«tājus ar nieru audzējiem bez nefrosklerozes. PētÄ«jumā tika noteikti trÄ«s darba uzdevumi. Lai tos veiktu, apkopoju plaÅ”u nieru audzēju grupu, kā arÄ« pētāmo grupu ar dažādām nieru saslimÅ”anām. Izmantoju plaÅ”u imÅ«nhistoÄ·Ä«misko izmeklējumu klāstu ar Ŕūnu cikla marÄ·ieriem un prognostiskajiem marÄ·ieriem. IegÅ«tos datus statistiski apstrādāju. Visbiežāk manā pētÄ«jumā sastopamais nieru audzēju morfoloÄ£iskais veids bija nieru gaiÅ”o Ŕūnu karcinoma (67,8% no diagnosticētajiem audzējiem). Nieru onkocitāra adenoma konstatēta 9,9% gadÄ«jumu, papillāras nieru Ŕūnu karcinomas ā€“ 7,2% un hromofobās nieru Ŕūnu karcinomas bija 7,5% gadÄ«jumu. Pētot nieru audus blakus iepriekÅ” minētajiem audzējiem (304 gadÄ«jumi), tika konstatētas papildus papillāras nieru adenomas (67 gadÄ«jumos jeb 22%), nieru gaiÅ”o Ŕūnu karcinoma (21 gadÄ«jums jeb 6,3%), onkocitāras adenomas (10 gadÄ«jumos jeb 3,3%). Å iem audzējiem pieguloÅ”ajos blakus audos bija izteiktas nefrosklerotiskas izmaiņas, arÄ« kanāliņu cistiskas izmaiņas. Paralēli pētot nieru grupu ar dažādas pakāpes un Ä£enēzes nefrosklerozi, konstatēju, ka visbiežāk sastopamais audzējs bija papillāras nieru adenomas un nieru gaiÅ”o Ŕūnu karcinomas. SalÄ«dzinot ar kontroles grupu tika konstatēts, ka audzēju sastopamÄ«ba ir 53 reizes lielāka nefrosklerotiski izmainÄ«tā nieru grupā un, pieaugot nefrosklerozes smaguma pakāpēm un to plaÅ”umam, Å”o audzēju sastopamÄ«ba pieaug. Tāpat konstatēju, ka nierēs ar audzējiem un nefrosklerozi jaunu audzēju biežāko histoloÄ£isko veidu sastopamÄ«ba bÅ«tiski atŔķiras no populācijā nejauÅ”i sastopamo histoloÄ£isko veidu biežuma. Tas liek domāt par audzēju palaidējfaktoru atŔķirÄ«go ietekmi uz dažādu histoloÄ£isko audzēju veidu raÅ”anās mehānismiem, kā arÄ« par iespējamo to ietekmi uz prognostiskajiem faktoriem. SalÄ«dzinot imÅ«nohistoÄ·Ä«misko prognostisko faktoru ekspresiju trÄ«s dažādu histoloÄ£isko veidu audzēju grupās, prognostisko faktoru ekspresijas atŔķirÄ«bas novēroju audzējos ar augstu malignitātes pakāpi un stadiju. Audzēju grupās ar nefrosklerozi un bez tās konstatēju p16 proteÄ«na atŔķirÄ«gu ekspresiju. Pastiprināta p16 ekspresija nieru audzējos ar blakusaudu nefrosklerozi norāda uz zemāku audzēja agresivitāti. Novēroju arÄ« imÅ«nhistoÄ·Ä«miskas reakcijas izmaiņas nefrosklerotiski izmainÄ«tās nierēs ārpus audzējiem, kas liek domāt par fona izmaiņu nozÄ«mi audzēju veidoÅ”anās procesā. Palielināts risks veidoties nieru audzējiem ir jebkuras Ä£enēzes nefrosklerotiski izmainÄ«tos audos, un tas strauji pieaug, palielinoties nefrosklerozes pakāpei. Fona saslimÅ”anas bÅ«tiski ietekmē nieru audzēju veidoÅ”anos.Promocijas darbs veikts ar Eiropas sociālā fonda projekta Nr. 2013/0004/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/020 finansiālu atbalstu

    Rētainas izmaiņas nierēs un to saistība ar nieru audzējiem. Promocijas darba kopsavilkums

    No full text
    The Doctoral Thesis was carried out in the Department of Pathology of RÄ«ga StradiņŔ University. Defence: on 14 April 2015, at 15.00 at an open meeting of the Doctoral Council of Medicine of RÄ«ga StradiņŔ University, at the Hippocrates Lecture Theatre, 16 Dzirciema Street, RÄ«ga, Latvia.Over the last twenty years, the incidence of renal tumours has been increasing year on year by approximately 2%. A significant increase in tumour incidence can be seen in Latvia as well. In European countries, the overall mortality rates tend to decrease, while in Latvia the mortality rate is not decreasing. In accordance with data from the Centre for Disease Prevention and Control of Latvia, in 2012, the incidence of renal cancer in Latvia was 10.2 cases per 100,000 inhabitants (an 11% increase over seven years). So far, studies have not been carried out in Latvia into whether nephrosclerotic processes affect the incidence, morphological type and grade of renal tumours. Clear cell renal cell carcinoma, which accounted for 67.8% of the diagnosed tumours, was the most common morphological type of renal tumour in the present study. Renal oncocytary adenoma accounted for 9.9% of the cases, papillary renal cell carcinoma for 7.2% of the cases, and chromophobe renal cell carcinoma for 7.5% of the cases. When studying renal tissues adjacent to the tumours mentioned above, the author of the study found new tumors in them, and these were papillary renal adenomas (in 67 cases, or 22%), clear cell renal carcinomas (in 21 cases, or 6.3%), and oncocytary adenomas (in 10 cases, or 3.3%). There were pronounced nephrosclerotic changes in the tissues adjacent to these tumours, as well as cystic changes in the tubules. Also at the same time, while studying a group of kidneys with various degrees of nephrosclerosis, the author found that the most common tumours were papillary renal adenoma and clear cell renal carcinoma. In comparison to the control group, the author found that tumour incidence was 53 times higher among the group of nephrosclerotically altered kidneys and that the incidence of these tumors increased with greater severity of nephrosclerosis. Similarly, the author also found that in kidneys with tumours and nephrosclerosis, the incidence rates of the most common histological types of new tumours significantly differed from the incidence rates of histological types occurring randomly among the general population.This suggests that tumour initiating factors might have different effects on the emergence mechanisms of tumours of various histological types, and that these factors might also possibly affect prognostic factors. When comparing the immunohistochemical prognostic factor expression in three groups of different histological tumour types, differences were observed in prognostic factor expression in tumours of high levels and stages of malignancy. There was a different expression of protein p16 in the tumour groups with and without nephrosclerosis. An increased p16 expression in renal tumours with nephrosclerosis in adjacent tissues indicates a better prognosis. The author also observed changes in immunohistochemical reactions in nephrosclerotically altered kidneys outside of tumours, which suggests that background changes might play a role during the tumour formation stage. There is an increased risk of developing renal tumours in tissues altered by nephrosclerosis of any genesis type, and it increases rapidly when nephrosclerosis reaches more advanced stages.The Doctoral Thesis was developed with the support of ESF project agreement No. 2013/0004/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/020
    corecore