Type 2 diabetes mellitus, impaired glucose tolerance and associated comorbidities in children during 2002-2013 in children's clinical university hospital, Latvia

Publisher Copyright: © 2018 De Gruyter Open Ltd. All rights reserved.The world has seen a rise of type 2 diabetes mellitus in children during the last 20 years. It is proposed that this increase is due to unhealthy eating habits, increasing obesity, especially among teenagers, and better diagnostics. The main risks associated with diabetes are microvascular and macrovascular complications, which can lead to early disability and premature death. The aim of our study was to identify children with type 2 diabetes mellitus or impaired glucose tolerance and investigate associated comorbidities at the time of diagnosis in the Children's Clinical University Hospital in Latvia. A retrospective analysis was performed of all children with type 2 diabetes mellitus or glucose tolerance impairment from 2002 till 2013, who were treated in Children's Endocrinology Centre. According to inclusion criteria, 57 patients were selected of whom 24 (42%) had type 2 diabetes mellitus and 33 (58%) had impaired glucose tolerance. Body mass index was analysed according to percentile and all patients were found to have excess weight. In children with type 2 diabetes mellitus, all patients had body mass index over the 99th percentile. Arterial hypertension was found in 66.7% and dyslipidemia in 54.2% type 2 diabetes mellitus patients. From all type 2 diabetes mellitus patients, 71% (n = 17) were girls and they had statistically significantly higher total cholesterol (p = 0.02) and low-density lipoprotein (p = 0.003) levels. Considering, that girls with type 2 diabetes mellitus have high cardiovascular risk in adulthood, it is very important not only to achieve normal glucose levels early, but also to treat comorbidities, to reduce further microvascular and macrovascular complication risk.publishersversionPeer reviewe

Metaboliskā sindroma riska faktori, komplikācijas un īpatnības bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos. Promocijas darba kopsavilkums

The Doctoral Thesis was developed at Children’s Clinical University Hospital, Riga. Defence: at the public session of the Promotion Council of Clinical Medicine on 24 October 2022 at 15.00 in Hippocrates Lecture Theatre, 16 Dzirciema Street, Rīga Stradiņš Universityt.Introduction. Public health research indicates that the prevalence of obesity is rapidly increasing not only among adults, but especially is rapidly increasing among adolescents, slightly less among young children. In Latvia, the prevalence of overweight and obesity is higher in seven-year-old boys compared to girls, 23.7 % and 21.8 %, respectively. However, for girls, this proportion has gradually increased since 2008 from 18.3 % to 21.8 %. Children and adolescents with obesity are at risk of early cardiovascular disease, arterial hypertension, dyslipidemia, metabolic syndrome, insulin resistance, type 2 diabetes mellitus, various types of tumors, orthopedic problems, serious psychological and neurological problems, and other health problems. Metabolic syndrome has a special role in adulthood and is associated with a higer risk for type 2 diabetes mellitus and cardiovascular disease. However, the definition, diagnostic criteria, risk factors, prevention, and treatment of metabolic syndrome in children and adolescents have not yet been standardized.Aim. To study the risk factors, complications and features of metabolic syndrome in children and adolescents with obesity.Materials and methods. The study included 198 children according to inclusion and exclusion criteria, including 181 children with obesity and 17 children with normal body weight. In the first phase of the study, the children were divided into groups according to weight and age, study group I – children 10 years and older with obesity, study group II – children under ten years with obesity, control group – children with normal body weight. In this study phase, prenatal and postnatal obesity risk factors were evaluated, and obesity complications were screened. The second phase of the study evaluated metabolic syndrome as defined by the International Federation of Diabetes at 10 years of age, only in children in study group I (n = 143). All research data were summarized in an Excel database and analyzed using RStudio V.1.4.1103. Differences were considered statistically significant if the significance level was p 0.999) between obese and normal weight children. No statistically significant differences were found in the duration of breast feeding (p = 0.120) between obese and normal weight children. A statistically significant difference was observed in the study groups only for the postnatal obesity risk factor – parental obesity (p = 0.004). Children with obesity had a high prevalence of parental obesity in study group I and group II, 79.8 % and 63.0 %, respectively, compared to children of normal weight. In children of normal weight, parental obesity was detected in only 33.3 % of the cases. Screening for obesity complications has shown statistically significant changes in cardiovascular disease, insulin resistance, and other biochemical parameters in obese children compared to normal weight children. In study group I, the median systolic blood pressure 123.0 (IQR 116.0; 132.0) and the median diastolic blood pressure 78.0 (IQR 71.5; 83.0) were significantly higher compared to controls, with the median systolic blood pressure 115.0 (IQR 110.0; 120.0) and the median diastolic blood pressure 70.0 (IQR 65.0; 76.0) (p = 0.012). No child had an elevated total cholesterol above 5.2 mmol/l in the control group, compared to 8.8 % in study group I. Children with obesity had a statistically significant higher median HOMA-IR in both study group I and group II, 3.9 (IQR 2.6; 5.6) and 2.3 (IQR 1.5; 3.4) in control group, respectively. The median HOMA-IR for children of normal weight was 1.1 (IQR 0.8; 2.1) (p 0.999). The risk of metabolic syndrome in children increased with increasing body mass index, and the risk of metabolic syndrome was 11.13 times higher in the case of paternal obesity. Conclusions. Risk factors for cardiovascular disease and type 2 diabetes mellitus have been observed early in obese children. Children with obesity over 10 years of age had higher blood pressure, elevated total cholesterol and increased insulin resistance and HOMA-IR ratio. The diagnosis of metabolic syndrome was confirmed in almost a quarter of the pediatric study population. The risk of metabolic syndrome increased significantly with both the degree of obesity and the level of parental obesity

Risk Factors, Complications and Characteristics of Metabolic Syndrome in Obese Children and Adolescents. Summary of the Doctoral Thesis

Promocijas darbs izstrādāts Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā, Latvijā. Aizstāvēšana: Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē 2022. gada 24. oktobrī plkst. 15:00 Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Ievads. Sabiedrības veselības pētījumi norāda uz strauju aptaukošanās izplatību ne tikai pieaugušajiem, bet īpaši strauja izplatība tiek novērota arī pusaudžiem un pirmsskolas vecuma bērniem. Latvijā augstāka liekā svara izplatība ir septiņgadīgiem zēniem, salīdzinot ar meitenēm, attiecīgi 23,7 % un 21,8 %. Taču meitenēm šis īpatsvars kopš 2008. gada ir pakāpeniski palielinājies no 18,3 % līdz 21,8 %. Bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos agrīni draud attīstīties sirds un asinsvadu sistēmas slimības, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, metaboliskais sindroms, insulīna rezistence, 2. tipa cukura diabēts, dažādu veidu audzēji, ortopēdiskas, nopietnas psiholoģiskas un neiroloģiskas problēmas, kā arī citi hroniski traucējumi. Metaboliskā sindroma īpašā nozīme pieaugušo vecumā ir saistīta ar iespēju identificēt personas, kurām ir liels gan 2. tipa cukura diabēta, gan sirds un asinsvadu sistēmas slimību risks. Attiecībā uz bērnu metabolisko sindromu autoru viedoklis atšķiras.Mērķis. Pētīt metaboliskā sindroma riska faktorus, komplikācijas un īpatnības bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos. Materiāls un metodes. Pētījumā atbilstoši iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem iekļauti 198 bērni, no tiem 181 bērns ar aptaukošanos un 17 bērni ar normālu ķermeņa svaru. Pirmajā pētījuma etapā bērni iedalīti grupās attiecīgi pēc svara un vecuma: I pētījuma grupa –10 gadu veci un vecāki bērni ar aptaukošanos, II pētījuma grupa – bērni līdz 10 gadu vecumam ar aptaukošanos, kontroles grupa – bērni ar normālu ķermeņa svaru. Šajā etapā pētījuma bērniem veikts aptaukošanās prenatālo un postnatālo riska faktoru novērtējums un aptaukošanās komplikāciju skrīnings. Otrajā pētījuma etapā pēc Starptautiskās diabēta federācijas izstrādātajiem kritērijiem izvērtēts metaboliskais sindroms bērniem no 10 gadu vecuma, t. i., tikai I pētījuma grupas (n = 143) bērniem. Visi iegūtie dati apkopoti Excel datubāzē un analizēti, izmantojot RStudio V.1.4.1103. Atšķirības uzskatītas par statistiski nozīmīgām, ja nozīmības līmenis p bija 0,999), statistiski nozīmīgi neatšķīrās bērniem ar aptaukošanos un normālu ķermeņa svaru. Arī aptaukošanās postanatālam riska faktoram, ekskluzīvas zīdīšanas ilgumam (p = 0,120) netika atrasta statistiski nozīmīga atšķirība starp bērniem ar aptaukošanos un normālu svaru. Statistiski nozīmīga atšķirība pētījuma grupās tika novērota tikai postnatālam aptaukošanās riska faktoram – vecāku aptaukošanās faktam (p = 0,004). Bērniem ar aptaukošanos gan I grupā, gan arī II grupā bija augsta vecāku aptaukošanās izplatība, attiecīgi 79,8 % un 63,0 %, salīdzinot ar normāla svara bērniem. Bērniem ar normālu svaru vecāku aptaukošanās konstatēta tikai 33,3 % gadījumu. Veicot aptaukošanās komplikāciju skrīningu, bērniem ar lieko svaru novērotas statistiski nozīmīgas sirds un asinsvadu sistēmas slimību, insulīna rezistences un citu bioķīmisko rādītāju izmaiņas, salīdzinot ar normāla svara bērniem. I pētījumā grupā gan sistoliskā asinsspiediena mediāna 123,0 (IQR 116,0; 132,0), gan arī diastoliskā asinsspiediena mediāna 78,0 (IQR 71,5; 83,0) bija nozīmīgi augstāka, salīdzinot ar kontroles grupu, kurā sistoliskā asinsspiediena mediāna bija 115,0 (IQR 110,0; 120,0), bet diastoliskā asinsspiediena mediāna 70,0 (IQR 65,0; 76,0) (p = 0,012). Kontroles grupā nevienam bērnam nebija konstatēts paaugstināts kopējā holesterīna līmenis virs 5,2 mmol/l, bet I pētījuma grupā tāds bija 8,8 % bērnu. Bērniem ar aptaukošanos gan I, gan arī II pētījuma grupā statistiski nozīmīgi augstāka bija insulīna rezistences koeficienta HOMA-IR mediāna, attiecīgi 3,9 (IQR 2,6; 5,6) un 2,3 (IQR 1,5; 3,4), salīdzinot ar normāla svara bērniem – 1,1 (IQR 0,8; 2,1) (p 0,999). Metaboliskā sindroma varbūtība bērniem pieauga, palielinoties ķermeņa masas indeksam, un 11,13 reizes varbūtību palielināja tēva aptaukošanās.Secinājumi. Bērniem ar aptaukošanos jau agrīni tika novēroti sirds un asinsvadu sistēmas slimību un 2. tipa cukura diabēta riska faktori. Desmitgadīgiem un vecākiem bērniem ar aptaukošanos bija augstāks asinsspiediens, paaugstināts kopējā holesterīna daudzums un augstāks insulīna rezistences koeficients HOMA-IR. Metaboliskā sindroma diagnoze tika apstiprināta gandrīz ceturtdaļai bērnu pētāmajā populācijā. Metaboliskā sindroma varbūtību nozīmīgi palielināja gan aptaukošanās pakāpe, gan arī vecāku aptaukošanās

Risk Factors, Complications and Characteristics of Metabolic Syndrome in Obese Children and Adolescents. Doctoral Thesis

Promocijas darbs izstrādāts Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā, Latvijā. Aizstāvēšana: Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē 2022. gada 24. oktobrī plkst. 15:00 Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Ievads. Sabiedrības veselības pētījumi norāda uz strauju aptaukošanās izplatību ne tikai pieaugušajiem, bet īpaši strauja izplatība tiek novērota arī pusaudžiem un pirmsskolas vecuma bērniem. Latvijā augstāka liekā svara izplatība ir septiņgadīgiem zēniem, salīdzinot ar meitenēm, attiecīgi 23,7 % un 21,8 %. Taču meitenēm šis īpatsvars kopš 2008. gada ir pakāpeniski palielinājies no 18,3 % līdz 21,8 %. Bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos agrīni draud attīstīties sirds un asinsvadu sistēmas slimības, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, metaboliskais sindroms, insulīna rezistence, 2. tipa cukura diabēts, dažādu veidu audzēji, ortopēdiskas, nopietnas psiholoģiskas un neiroloģiskas problēmas, kā arī citi hroniski traucējumi. Metaboliskā sindroma īpašā nozīme pieaugušo vecumā ir saistīta ar iespēju identificēt personas, kurām ir liels gan 2. tipa cukura diabēta, gan sirds un asinsvadu sistēmas slimību risks. Attiecībā uz bērnu metabolisko sindromu autoru viedoklis atšķiras.Mērķis. Pētīt metaboliskā sindroma riska faktorus, komplikācijas un īpatnības bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos. Materiāls un metodes. Pētījumā atbilstoši iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem iekļauti 198 bērni, no tiem 181 bērns ar aptaukošanos un 17 bērni ar normālu ķermeņa svaru. Pirmajā pētījuma etapā bērni iedalīti grupās attiecīgi pēc svara un vecuma: I pētījuma grupa –10 gadu veci un vecāki bērni ar aptaukošanos, II pētījuma grupa – bērni līdz 10 gadu vecumam ar aptaukošanos, kontroles grupa – bērni ar normālu ķermeņa svaru. Šajā etapā pētījuma bērniem veikts aptaukošanās prenatālo un postnatālo riska faktoru novērtējums un aptaukošanās komplikāciju skrīnings. Otrajā pētījuma etapā pēc Starptautiskās diabēta federācijas izstrādātajiem kritērijiem izvērtēts metaboliskais sindroms bērniem no 10 gadu vecuma, t. i., tikai I pētījuma grupas (n = 143) bērniem. Visi iegūtie dati apkopoti Excel datubāzē un analizēti, izmantojot RStudio V.1.4.1103. Atšķirības uzskatītas par statistiski nozīmīgām, ja nozīmības līmenis p bija 0,999), statistiski nozīmīgi neatšķīrās bērniem ar aptaukošanos un normālu ķermeņa svaru. Arī aptaukošanās postanatālam riska faktoram, ekskluzīvas zīdīšanas ilgumam (p = 0,120) netika atrasta statistiski nozīmīga atšķirība starp bērniem ar aptaukošanos un normālu svaru. Statistiski nozīmīga atšķirība pētījuma grupās tika novērota tikai postnatālam aptaukošanās riska faktoram – vecāku aptaukošanās faktam (p = 0,004). Bērniem ar aptaukošanos gan I grupā, gan arī II grupā bija augsta vecāku aptaukošanās izplatība, attiecīgi 79,8 % un 63,0 %, salīdzinot ar normāla svara bērniem. Bērniem ar normālu svaru vecāku aptaukošanās konstatēta tikai 33,3 % gadījumu. Veicot aptaukošanās komplikāciju skrīningu, bērniem ar lieko svaru novērotas statistiski nozīmīgas sirds un asinsvadu sistēmas slimību, insulīna rezistences un citu bioķīmisko rādītāju izmaiņas, salīdzinot ar normāla svara bērniem. I pētījumā grupā gan sistoliskā asinsspiediena mediāna 123,0 (IQR 116,0; 132,0), gan arī diastoliskā asinsspiediena mediāna 78,0 (IQR 71,5; 83,0) bija nozīmīgi augstāka, salīdzinot ar kontroles grupu, kurā sistoliskā asinsspiediena mediāna bija 115,0 (IQR 110,0; 120,0), bet diastoliskā asinsspiediena mediāna 70,0 (IQR 65,0; 76,0) (p = 0,012). Kontroles grupā nevienam bērnam nebija konstatēts paaugstināts kopējā holesterīna līmenis virs 5,2 mmol/l, bet I pētījuma grupā tāds bija 8,8 % bērnu. Bērniem ar aptaukošanos gan I, gan arī II pētījuma grupā statistiski nozīmīgi augstāka bija insulīna rezistences koeficienta HOMA-IR mediāna, attiecīgi 3,9 (IQR 2,6; 5,6) un 2,3 (IQR 1,5; 3,4), salīdzinot ar normāla svara bērniem – 1,1 (IQR 0,8; 2,1) (p 0,999). Metaboliskā sindroma varbūtība bērniem pieauga, palielinoties ķermeņa masas indeksam, un 11,13 reizes varbūtību palielināja tēva aptaukošanās.Secinājumi. Bērniem ar aptaukošanos jau agrīni tika novēroti sirds un asinsvadu sistēmas slimību un 2. tipa cukura diabēta riska faktori. Desmitgadīgiem un vecākiem bērniem ar aptaukošanos bija augstāks asinsspiediens, paaugstināts kopējā holesterīna daudzums un augstāks insulīna rezistences koeficients HOMA-IR. Metaboliskā sindroma diagnoze tika apstiprināta gandrīz ceturtdaļai bērnu pētāmajā populācijā. Metaboliskā sindroma varbūtību nozīmīgi palielināja gan aptaukošanās pakāpe, gan arī vecāku aptaukošanās

Short-Term Predictors for Weight Correction Success of the First Paediatric Weight Correction Programme in Children’s Clinical University Hospital in Riga

Background and objectives: The efficacy of a weight correction programme can be affected by such predictors as the number of contact hours, gender, age, baseline weight, parental weight status, psycho-emotional status, insulin resistance, and socioeconomic status. The aim of this current study was to evaluate the overall efficacy of the Weight Correction Programme at Children’s Clinical University Hospital, and explore the impact of the probable predictors. We evaluated the efficacy depending on gender, age, parental weight status, signs of depression, baseline body mass index z-score (z-BMI), and baseline waist circumference. Materials and Methods: The data were gathered from medical records. The inclusion criteria were as follows: Entered the programme by 13 June 2017, at least five years old, follow-up data available. All the respondents were divided into two age groups: <10 years old and ≥10 years old. Results: The study included 181 respondents. They were 5 to 17 years old on the first day of participation in the Weight Correction Programme. Results indicated that 117 (65%) patients managed to reduce z-BMI and 69 (38%) patients achieved clinically significant reduction of z-BMI. Boys had four times higher odds (odds ratio (OR) = 4,22; CI 1.37–13.05; p = 0.012) to reduce their z-BMI by at least 0.20 units than girls. The respondents of the older age group (≥10 years) had a better chance to reduce z-BMI than the younger ones (OR = 11,51; CI 2.04–64.83; p = 0.006). The odds to reduce z-BMI were lower by 7% for every extra cm of waist circumference (OR = 0.93; CI 0.88–0.99; p = 0.014) for reducing z-BMI. The follow-up time was also a positive predictor, and with every month the odds for clinically significant z-BMI reduction increased by 7% (OR = 1.07; CI 1.00–1.15; p = 0.047). The parental weight status, signs of depression, and baseline z-BMI were not significant predictors. Conclusions: More than half of the patients of the respondents managed to reduce their z-BMI. Female gender, younger age, and larger waist circumference were negative predictors