5 research outputs found

    Vegetation succesion of calcareous fens in the Nature Park Engure Lake

    No full text
    Eiropā kaļķainu zāļu purvu platības pēdējā gadsimta laikā ir strauji sarukušas, jo tās netiek atbilstoši apsaimniekotas. Dabiskās sukcesijas gaitā šie biotopi aizaug ar kokiem, krūmiem un graudzālēm. Šī tendence vērojama arī Engures ezera dabas parka kaļķainos zāļu purvos. Viena no dabas parka zāļu purvu lielākajām vērtībām ir augstā orhideju sastopamība. Darba mērķis ir noskaidrot sukcesijas ietekmi uz augu sabiedrībām un orhideju cenopopulācijām. Pētījuma ietvaros aprakstīti 787 veģetācijas parauglaukumi. Biežāk sastopamajām orhideju sugām novērtēta vitalitāte un sastopamība. Dabas parka zāļu purva kvalitāte vērtējama kā vidēja, savukārt orhideju vitalitāte kā zema līdz vidēja, bet sastopamība kā vidēja līdz augsta. Lai uzlabotu biotopa kvalitāti, teritoriju nepieciešams apsaimniekot, izcērtot krūmus un veicot vēlo pļauju.During the last century, the area of calcareous fens in Europe has been rapidly decreasing due to lack of appropriate management. Due to the ecological succession, fens have been overgrown with trees, shrubs, and tall grasses. Rapid ecological succession of this kind is also observed in calcareous fens in the Lake Engure Nature Park in Latvia. One of the greatest values of the calcareous fens is its high orchid species richness. The aim of this thesis is to study the effects ecological succession on plant communities and orchid coenopopulations. During the study, 788 vegetation plots were described. Additionally, the vitality and population density of the most abundant orchid species were estimated. The quality of calcareous fen was found to be average, the vitality of orchid species low to average, and the orchid population density average to high. To improve the quality of the calcareous fen, recommended management practices are mowing and shrub removal

    New method for thermodynamic characterization of oligonucleotide hybridization

    No full text
    Maģistra darbā ir oligonukleotīdu dizainēšana, lai varētu detektēt fluorescentus kušanas līknes. Literatūras apskatā aprakstītas metodes, kas pielietotas oligonukleotīdu termodinamisko parametru noteikšanai. Tika izpētīti optimālie parametri fluorescentu kušanas grafiku uzņemšanai. Iegūtie rezultāti paver iespēju jaunai metodei, lai izpētītu termodinamiskos parametrus oligonukleotīdiem.Oligonucleotides were designed to measure fluorescent melting curves. In literature we analysed other measuring methods for thermodynamic parameters. Next, it was investigated the optimal parameters for melting curve measurements. The obtained results open up a possibility for a new method to characterise thermodynamic parameters for oligonucleotide strands was sought

    New method for thermodynamic characterization of oligonucleotide hybridization

    No full text
    Maģistra darbā ir oligonukleotīdu dizainēšana, lai varētu detektēt fluorescentus kušanas līknes. Literatūras apskatā aprakstītas metodes, kas pielietotas oligonukleotīdu termodinamisko parametru noteikšanai. Tika izpētīti optimālie parametri fluorescentu kušanas grafiku uzņemšanai. Iegūtie rezultāti paver iespēju jaunai metodei, lai izpētītu termodinamiskos parametrus oligonukleotīdiem.Oligonucleotides were designed to measure fluorescent melting curves. In literature we analysed other measuring methods for thermodynamic parameters. Next, it was investigated the optimal parameters for melting curve measurements. The obtained results open up a possibility for a new method to characterise thermodynamic parameters for oligonucleotide strands was sought
    corecore