3 research outputs found

    The identity discourse of Latgale in the newspaper "Latgolas Vōrds" under the authoritarian regime of Kārlis Ulmanis (1935-1940)

    No full text
    Bakalaura darba mērÄ·is ir noskaidrot, kāds bija Latgales identitātes diskurss laikrakstā ā€œLatgolas Vōrdsā€ Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā no 1935. gada lÄ«dz 1940. gadam. Teorijā aplÅ«kota identitātes teorētiskā izpratne, nacionālā un reÄ£ionālā identitāte, iztēlotās kopienas jēdziens, kā arÄ« ideoloÄ£ija un reprezentācija. Diskursa vēsturiskās analÄ«zes un kvantitatÄ«vās kontentanalÄ«zes rezultāti liecina, ka reprezentētā Latgales reÄ£ionālā identitāte ir nacionālās identitātes sastāvdaļa, kas balstās uz konkrētā reÄ£iona atŔķirÄ«gajām iezÄ«mēm, salÄ«dzinot ar citiem reÄ£ioniem. Latgales identitātes diskursā bÅ«tiskākā nozÄ«me ir atŔķirÄ«bām reÄ£iona ekonomiskajā situācijā, atŔķirÄ«gā reliÄ£iskajā piederÄ«bā, konkrētā dialektā un iedzÄ«votāju rakstura iezÄ«mēm. Savukārt Latgales identitātes diskursu K. Ulmaņa autoritārā režīma laikā laikrakstā ā€žLatgolas Vōrdsā€ no 1935. gada lÄ«dz 1940. gadam veido K. Ulmaņa, Latgales attÄ«stÄ«bas, Latgales atpalicÄ«bas, Latgales vēstures, katoļu ticÄ«bas, lauksaimniecÄ«bas, Latvijas novadu vienÄ«bas apakÅ”diskursi.The aim of the bachelor thesis is to find out the identity discourse of Latgale in newspaper ā€œLatgolas Vōrdsā€ under the authoritarian regime of Kārlis Ulmanis from 1935 to 1940. The theoretical base consists of the following sections: theoretical understanding of identity, national and regional identity, imagined community, ideology and representation. The discourse-historical analysis and quantitative content analysis of the discourse shows that the represented regional identity of Latgale is part of national identity, and is based on differences of the particular region. The key factors for identity discourse of Latgale are economic situation, different religion, specific dialect and character of inhabitants. The identity discourse of Latgale under the authoritarian regime of Kārlis Ulmanis from 1935 to 1940 evolves from sub-discourse of K. Ulmanis, development of Latgale, baldness of Latgale, history, Catholicism, agronomy and unity of the region

    Assessment of a president's role as an intellectual: the case study of Latvia

    No full text
    MaÄ£istra darba ā€œPrezidenta kā intelektuāļa lomas izvērtējums Latvijāā€ mērÄ·is ir noskaidrot, cik lielā mērā un kādas intelektuālim raksturÄ«gas iezÄ«mes ar Latvijas prezidentu saista viedokļu paudēji Latvijas preses rakstos. Lai arÄ« salÄ«dzinājumā ar prezidentālajām un pusprezidentālajām sistēmām, parlamentārās sistēmās valstu prezidenti pēc sava pilnvaru apmēra tiek piedēvēta samērā maza politiskā ietekme, tiem nereti tiek piedēvētas vairākas ar intelektuālismu saistÄ«tas kvalitātes, kas var radÄ«t situācijas, kurās sabiedrÄ«ba no prezidenta sagaida vairāk nekā konstitÅ«cijā noteikto pilnvaru Ä«stenoÅ”anu. LÄ«dz ar to Å”ajā darbā padziļināta uzmanÄ«ba tiek pievērsta tieÅ”i prezidenta intelektuālajām kvalitātēm. LÄ«dz Å”im politikas zinātnē lielāka uzmanÄ«ba pievērsta prezidenta konstitucionālajai lomai un pilnvaru Ä«stenoÅ”anai, pievērÅ”ot mazāku uzmanÄ«bu, neinstitucionālajiem aspektiem, piemēram, prezidenta kā lÄ«dera personiskajām un intelektuālajām Ä«paŔībām. Darba teorētiskajā daļā aplÅ«kota prezidenta loma parlamentārā demokrātijā, kā arÄ« intelektuāļa jēdziens un loma sabiedrÄ«bā, atseviŔķi pievērÅ”oties prezidenta kā intelektuāļa lomai. Preses izdevumu kvalitatÄ«vās kontentanalÄ«zes un daļēji strukturētas intervijas ar Valsts prezidentu Egilu Levitu rezultāti liecina, ka periodā no 2007. lÄ«dz 2020. gadam presē paustajos prezidentu un komentētāju viedokļos Latvijā no prezidenta vairāk nekā tieÅ”i Satversmē noteikto funkciju pildÄ«Å”anu sagaida noteiktas ar intelektuālo lomu saistÄ«tas kvalitātes: spēcÄ«gu lÄ«derÄ«bu, sargāt tautas intereses, vienot sabiedrÄ«bu, arÄ« labas oratora prasmes un citas kvalitātes. Tomēr praksē prezidenti intelektuāļa lomu nevar pildÄ«t pilnÄ«gi brÄ«vi, jo savā amatā nevar brÄ«vi paust personÄ«go viedokli par visiem jautājumiem. Latvijas presē atspoguļotajos viedokļos vērojama sadursme starp gaidām no prezidenta kā tautai tuvas personÄ«bas un gaidām uz prezidentu kā intelektuāli, kas viedāks par tautu, ir spēcÄ«gs lÄ«deris un spējÄ«gs apvienot cilvēkus.The aim of the masterā€™s degree thesis ā€œAssessment of a presidentā€™s role as an intellectual: the case study of Latviaā€ is to examine the extent to which opinion makers in the Latvian press articles associate the President of Latvia with intellectual qualities. The presidents in a parliamentary system within the framework of their mandate have less political influence compared to the presidents in presidential or semi-presidential systems; however due to their intellectual qualities, society often expects from presidents more than the exercise of the constitutional powers. Therefore, the focus of the thesis are intellectual qualities of a president. Until now in political science the constitutional role of the president and the exercise of his powers have gained more attention than the non-institutional aspects of his role, such as the personal and intellectual qualities of the president as a leader. The theoretical part of the thesis deals with the role of the president in parliamentary democracy, as well as the concept and role of an intellectual in society, focusing particularly on the role of the president as an intellectual. The results of the qualitative content analysis of press publications and partially structured interview with the President Egils Levits demonstrate that in the opinions of presidents and commentators (expressed in the press in the period from 2007 to 2020) a president besides solely performing the functions specified in the Satversme, is also expected to have qualities linked to the intellectual role. A president is expected to protect the interests of the people, unite the community, demonstrate strong leadership skills and have good orator skills among other qualities. However, in practice, presidents cannot fulfill the role of intellectuals freely, because in their position they cannot openly express their opinion on all matters. According to the views expressed in the Latvian press, it can be observed that there is a conflict between the expectations from the president as a person who is close to nation and the expectations of the president as an intellectual who is more intelligent than the nation and who, as a strong leader, is able to unite people
    corecore