Promocijas darbs

Abstract

Elektroniskā versija nesatur pielikumusAutors analizējis pūču aizsardzībā nozīmīgus aspektus Latvijā no 1990. līdz 2021. gadam. Šīs analīzes ietver pūču barības sastāvu un nozīmīgāko barības objektu (sīko zīdītāju) populācijas dinamiku, pūču ligzdošanas sekmes un populācijas pārmaiņu rādītājus kā arī sugu izplatības modelēšanu ar vietu prioritizēšanu aizsardzībai. Pēdējā analīžu kopa izstrādāta apodziņam un tālāk pielietota citām pūču sugām, kā arī dzeņiem, jo šīs taksonomiskās grupas ir ekoloģiski saistītas. Tādā veidā nodrošinot plašāku ekoloģisko informācijas spektru mežu aizsardzības un esošo aizsargājamo teritoriju izvērtējumam Latvijā. Sīko zīdītāju populācijām 20. gs. nogalē līdz 21. gs. sākumā bija raksturīgas cikliskas skaita svārstības, kuru amplitūda būtiski samazinājās kopš apmēram 2004. gada. Tā rezultātā dažādām pūču sugām tika reģistrētas atšķirīgas skaitliskās atbildes ar izteikti negatīvām tendencēm sugām, kuras ir vairāk specializējušās uz strupastēm barībā. Dzīvotņu piemērotības analīzes atklāja pūcēm nozīmīgo biotopu saistību ar dzīvotnēm, kurās ir augstāks sīko zīdītāju sastopamības blīvums. Tādēļ tika īstenota telpiski noteikta vietu prioritizācija dzīvotņu aizsardzībai. Vairums pūču un dzeņu aizsardzībai prioritāro vietu atradās ārpus aizsargājamām teritorijām. Turklāt vairāk kā 37% no mežiem aizsargājamās teritorijās bija ar zemu nozīmi nobriedušu un maz-apsaimniekotu mežu speciālistu pūču un dzeņu aizsardzībā. Izvēles priekšrocības un prioritāro vietu novietojuma analīze liecināja, ka piemērotākie aizsardzības režīmi ir dabas lieguma un dabas rezervāta zonas ar aizliegtu mežsaimniecisko darbību. Šis promocijas darbs ir viens no nedaudzajiem pūču ekoloģijas pētījumiem boreonemorālajā reģionā un vienīgais ilgstošas sīko zīdītāju populācijas depresijas laikā. Turklāt, ierosinātā dabas aizsardzības plānošanas pieeja var tikt reģionāli paplašināta (ārpus Latvijas) un izmantota citām ekosistēmām (paredzot atbilstošu modeļsugu izvēli). Atslēgvārdi: aizsardzības ekoloģija; ligzdošanas sekmes; populāciju dinamika; sīkie zīdītāji; dzīvotņu piemērotība un sugu izplatībaThe author analysed some aspects important in the conservation ecology of owls in Latvia between 1990 and 2021. This analysis includes owl diet, population dynamics of the main owl prey items (small mammals), owl breeding performance and population trends, as well as species distribution modeling together with site prioritisation for conservation. The last set of analyses was first developed on the Pygmy Owl and further applied to other owl species and also to woodpeckers, as these taxonomic groups are ecologically associated. Thus, allowing for a broader ecological perspective for evaluation of forest protection in Latvia and of the existing conservation area network. The populations of small mammals showed cyclicity in the late 20th and early 21st centuries, but cycles have been dampened since approximately 2004. This had different numeric responses in different owl species, with stronger declines in more vole-specialised and forest-dwelling species. Owl habitat suitability revealed an association of habitats with higher vole densities and preference for owls, indicating cumulative effects of land use and habitat management on owls directly and via pressures on voles. Therefore, the spatially explicit importance of habitat conservation for owl protection was suggested by site prioritisation for conservation. The majority of priority sites for owl and woodpecker conservation were outside existing nature conservation areas. Furthermore, more than 37% of forests in nature conservation areas appeared to have low importance for mature and less-managed forest specialist owls and woodpeckers. Analysis of preference and priority site for species conservation location suggested the most suitable conservation regime being nature reserve and strict nature reserve with forbidden forestry. The thesis is one of few studies on owl ecology in the boreo-nemoral region and the first one during a prolonged period of dampened small mammal populations. Furthermore, the introduced conservation planning approach can be extended to broader regions and other ecosystems (with appropriate model species selection). Key words: conservation ecology; breeding success; population dynamics; small mammals; habitat suitability and species distribution modellin

Similar works

Full text

thumbnail-image

E-resource repository of the University of Latvia

redirect
Last time updated on 25/01/2024

Having an issue?

Is data on this page outdated, violates copyrights or anything else? Report the problem now and we will take corresponding actions after reviewing your request.